Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) šai dienā vēlas pievērst sabiedrības uzmanību arvien pieaugošajiem nelaimes gadījumiem darba vietās, kurus veicinājusi fiziska un garīga pārslodze. Šodien Darba inspekcija dosies apsekojumos uz darba vietām, kurās raksturīgas virsstundas, nakts maiņas, fiziska un garīga pārslodze, piemēram, transporta loģistikas, ceļu būves, kokapstrādes uzņēmumiem.

Nelaimes gadījumi darbā ir viens no redzamākajiem nesakārtotas darba vides rādītājiem. Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā darba vietās reģistrēti 306 nelaimes gadījumi. Daļa no notikušajiem nelaimes gadījumiem vēl atrodas izmeklēšanā, tomēr pēc pirmreizējām pārbaudēm var prognozēt, ka aptuveni puse no visiem letālajiem nelaimes gadījumiem ir saistīti ar darba vides riska faktoriem (piemēram, nepietiekama darbinieku apmācība, darba aizsardzības prasību neievērošana u.c.) bet puse - klasificējami kā tā saucamās «dabiskās nāves» (piemēram, nāve no sirds-asinsvadu saslimšanas).

Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu (no gada sākuma līdz aprīļa vidum), pieaudzis gan darba vides faktoru tieši ietekmētu, gan arī tiešā veidā nesaistītu letālo nelaimes gadījumu skaits. Satraucoši, ka tā saucamajā dabiskajā nāvē darba vietās mirst arvien jaunāki darbinieki. Tā, piemēram, 43 gadus vecs pašvaldības policijas inspektors savā kabinetā zaudējis samaņu un nomiris, 48 gadus vecam autovadītājam palicis slikti ar sirdi un viņš nomiris, 48 gadus vecs noliktavas strādnieks zaudējis samaņu un nomiris, 49-gadīgs palīgstrādnieks lopkopībā darba dienas beigās iegājis ģērbtuvē un nokritis bez dzīvības pazīmēm. Iepriekšējo gadu statistika rāda, ka viens no izplatītākajiem nāves iemesliem darbspējīga vecuma cilvēku vidū ir sirds-asinsvadu patoloģijas.

Darbinieku veselības stāvokli netiešā veidā, iespējams, ietekmējuši arī beidzamā laika sociāli ekonomiskie apstākļi, kas darba vietās izpaužas kā pārslodzes un stress - pārāk liels darba apjoms, pārāk straujš darba temps, garas darba stundas bez atpūtas. Ja pārslodze ir īslaicīga, darbinieks spēj tam pielāgoties, savukārt, ja darba pārmērība atkārtojas ik dienu, darbinieki izjūt stresu, kas ilgstošākā periodā atstāj ietekmi uz darbinieku veselību.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aritmoloģijas un kardiostimulācijasnodaļas ārsts Māris Blumbergs atzīst, ka ar sūdzībām par sirds veselību pie ārstiem vēršas arvien jaunāki cilvēki. «Līdz 40 gadiem cilvēki nedomā par savu veselību - viņi pārmērīgi daudz strādā, neveselīgi ēd, lieto alkoholu, ir mazkustīgi. Tas viss kopā izsmeļ fiziskos resursus. Pēc četrdesmit sākas veselības problēmas, kas parādās tieši pie palielinātas slodzes - sirds muskuļiem nepieciešama pastiprināta apgāde ar skābekli, bet asinsvados ir notikušas aterosklerotiskas izmaiņas un tie vairs nespēj šo procesu nodrošināt».

Kā liecina 2010.gadā veikts pētījums par darba apstākļiem Eiropā (European Working conditions survey), kura laikā tika aptaujāti gandrīz 44 000 Eiropas nodarbināto visās dalībvalstīs, liela daļa Eiropas nodarbināto turpina strādāt pat tad, ka kad jūtas vai ir slimi. Gandrīz 40% aptaujāto atzina, ka ir piedzīvojuši šādu situāciju. Tas rada ievērojami paaugstinātu risku strādājošo veselībai ilgtermiņā, jo nodarbinātie pienācīgi neizārstējas vai neārstējas vispār, tādējādi paaugstinot risku hronisku slimību attīstībai.

Jāatzīmē, ka Latvijā nodarbinātie strādā ievērojami garākas darba stundas kā vidēji Eiropā. Latvijas nodarbinātie strādā vidēji gandrīz 42 stundas nedēļā pretstatā aptuveni 37,5 stundām nedēļā vidēji Eiropā. Uztraucoši ir arī tas, ka Latvijas nodarbinātie salīdzinoši biežāk uzskata, ka viņu veselību var apdraudēt darba apstākļi (47.2% nodarbināto pretstatā 24,2% vidēji Eiropā) vai darba apstākļi tieši ietekmē viņu veselību (52.5% nodarbināto pretstatā 25,0% vidēji Eiropā).

Valsts darba inspekcijas vadītājs Renārs Lūsis norāda, ka veicot nelaimes gadījumu izmeklēšanu, nereti nākas pārliecināties, ka obligātā veselības pārbaužu sistēma darbojas nepilnīgi. «Obligāto veselības pārbaužu uzdevums ir savlaicīgi konstatēt darbinieku veselības problēmas un nepieļaut tālāku darbinieku veselības stāvokļa pasliktināšanos. Tomēr arvien biezāk nākas pārliecināties, ka darbiniekiem veselības pārbaudes vai nu nav vispār veiktas (darba devēja nolaidība), tās ir veiktas formāli (ārstu godaprāta jautājums), vai arī darbinieki apzināti slēpj vai ignorē veselības problēmas (darbinieku bezatbildība vai bailes pazaudēt darbu).»  

Tweet