«Ja students aizbrauc prom uz citu valsti, tad Latvija pazaudē potenciālo speciālistu un naudu, kas viņā ieguldīta. Ja students ārvalstīs pelna labāk, nekā varētu nopelnīt Latvijā, tad vajadzētu domāt par mehānisma ieviešanu, kurš paredzētu [budžeta] naudas atgriešanu, kas ir ieguldīta viņa izglītībā,» skaidroja Skujāns.

Viens no risinājumiem būtu studiju līgumu tekstu mainīšana. Tomēr jaunos cilvēkus nevar noturēt Latvijā, par budžeta līdzekļiem studējošajiem līgumos ierakstot pienākumu kādu laiku strādāt savā nozarē, viņš piebilda.

Jautāts, kādas reformas būtu jāveic augstākajā izglītībā, viņš norādīja - ja būtu pieejama ātri veicama augstākās izglītības reformas recepte, tad jau būtu realizēta. «Jāizvērtē, kas ir īpaši svarīgs tautsaimniecības, valsts un tautas attīstībā,» norādīja LLU rektors.

Viņaprāt, ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli komunikācija veidosies pamazām, un, jautāts par attieksmi pret Ķīļa iepriekš plānotajām reformām, Skujāns norādīja, ka ir ļoti riskanti runāt par budžeta vietu likvidēšanu un augstākās izglītības iegūšanu, izmantojot kredītus. Tas novedīšot pie vēl lielākas jaunatnes aizplūšanas no Latvijas.

Ja jaunā paaudze aizbrauc uz ārvalstīm piecus gadus mācīties, tad diez vai tā atgriezīsies, jo viņi atradīsies augstākās izglītības vidē, kur atradīs domubiedrus, un «tur viņi praktiski paliks».

Kā ziņots, sākotnēji Ķīlis rosināja veikt izmaiņas augstākās izglītības finansēšanā, likvidējot no valsts budžeta finansētās studiju vietas, tā vietā mudinot studentus ņemt valsts garantētus studiju kredītus, kuri tiktu dzēsti tiem augstskolu absolventiem, kuri strādās valsts noteiktajās prioritārajās nozarēs.

LETA jau ziņoja, ka valdības deklarācijā noteikts, ka tiks izstrādāts jauns augstākās izglītības finansēšanas modelis, taču Ķīlis studentiem norādījis, ka jautājums ir atvērts citiem konstruktīviem, argumentētiem un faktos balstītiem piedāvājumiem.

Ministrs sarunā ar studentiem ir lūdzis piedāvāt savu redzējumu, kā īstenot pārmaiņas. Tieši detalizēti aprēķini, risku analīze un dialogā panākts vienots sabiedrības viedoklis būšot par pamatu jauna finansēšanas modeļa izvēlei, solījis Ķīlis. 

Tweet