18 gadus vecais skolēns Junuss M. uzstāj uz savu reliģijas brīvības pamattiesību ievērošanu, tomēr skolas vadība skaidro, ka šādu reliģisku rituālu veikšana apdraud mierīgu izglītības procesa norisi.

Prāva Vācijā, kur mīt četri miljoni musulmaņu, izraisījusi lielu interesi. Pirms diviem gadiem reģionālā tiesa lēma zēnam par labu, taču pēc tam šis spriedums tika atcelts.

Viss sākās ar to, ka islāmā pārgājušo vāciešu dēls, tobrīd 16 gadus vecs, kā arī vairāki citi skolēni kādā starpbrīdī koridorā izklāja žaketes un nodevās lūgšanām.

Skolas direktore tad informēja zēnu un viņa vecākus, ka nodoties lūgšanām Berlīnes vidusskolā, kur mācās 30 dažādu tautību un teju vai visu lielo reliģiju sekotāji, nav atļauts.

Viņa pauda bažas, ka šādas darbības kaitēs mierīgam skolas darbam.

Junuss M. skaidroja - lūgšanu laiki ir atkarīgi no Saules lēkta un rieta laika, tāpēc viņam nav citas izvēles, kā vien ziemas mēnešos nodoties pusdienu lūgšanām, esot skolā.

Visa valsts uzmanīgi sekos līdzi Leipcigā bāzētās federālās administratīvās tiesas trešdienas spriedumam, «jo Junuss M. uzsācis procesu, kas var veikt ierakstu tieslietu vēsturē», raksta žurnāls «Der Spiegel». 

Tweet