Gadījumos, kad namu pārvaldnieks tomēr lemj par pagraba lūku aizvēršanu, tam būtu jānodrošina dzīvnieku eitanāzija vai arī jāpiedāvā alternatīva pārziemošanas iespēja, piemēram, uzstādot siltinātas kaķu mājiņas.

Kļaviņš vērsies Rīgas domē pēc atbalsta, lai Mājokļu un vides komitejas vārdā nosūtītu «Rīgas namu pārvaldniekam» vēstuli, ar kuras palīdzību varētu panākt izpratni un vēlamo risinājumu bezsaimnieka kaķu populācijas kontroles jomā un pārziemošanas iespēju nodrošināšanā.
«Būtu jāņem vērā arī tas, ka ēku pārvaldniekiem būtu jārīkojas saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku interesēm un jārespektē fakts, ka ēku iedzīvotāji ir uzņēmušies rūpes par sterilizētajiem kaķiem,» teikts vēstulē komitejai, kas tiks skatīta ceturtdien, 15.decembrī.

Pēc aptuvenām aplēsēm, Rīgas pilsētā mīt ap 200 000 bezsaimnieka kaķu. To skaita samazināšanai Mājokļu un vides departaments nodrošina bezsaimnieka kaķu sterilizāciju, balstoties uz Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes izstrādātajām vadlīnijām.

Ik gadu pašvaldība piešķir finansējumu klaiņojošo kaķu populācijas kontroles «noķer-sterilizē-atlaiž» programmai. Noķertos kaķus apskata sertificēts veterinārārsts, slimi un veci kaķi tiek eitanazēti, bet veselie kaķi sterilizēti, vakcinēti pret trakumsērgu un nogādāti atpakaļ dzīvesvietā. Šī programma Rīgas administratīvajā teritorijā tiek realizēta ar mērķi humāni samazināt bezsaimnieka kaķu skaitu pilsētā un izveidot veselīgas bezsaimnieka kaķu kolonijas.
Realizējot šo programmu, klaiņojošo kaķu skaits tiek samazināts, taču tas tiek darīts pakāpeniski ar humānām, ētiskām metodēm, nevis brutālu, mūsdienu cilvēkam nepieņemamu nogalināšanu. Kopā 2011.gadā Rīgas pilsētā sterilizēti 1528 kaķi, tam veltot 33 654 latus.
Brīvi dzīvojošie sterilizētie kaķi nelielā skaitā pilsētas iedzīvotājus netraucē, kā arī tie ir dabiski grauzēju iznīcinātāji. No tā izriet, ka kaķu atrašanās pagalmos un korekta to barošana un aprūpe, ja tiek ievērotas sanitārās un higiēnas normas, nav nosodāma un aizliedzama, uzskata Mājokļu un vides departamenta speciālisti.

Departamenta pieredze liecina, ka nereti namu apsaimniekotāji, sākoties ziemas sezonai, noslēdz visas pagraba lūkas, bet namu pārvaldes darbinieki rada šķēršļus pagalma kaķu aprūpes nodrošināšanā, tādējādi nolemjot bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušos bezsaimnieka kaķus mokošai nāvei salā un badā.

«Ir bezjēdzīgi ieguldīt līdzekļus kaķu sterilizēšanai vietās, kur tiem netiek nodrošināta iespēja pārziemot, kā arī nav loģiski un ētiski sterilizēt un atlaist kaķus viņu iepriekšējās apdzīvotajās vietās un tajā pašā laikā atņemt tiem pajumti, jo, aiztaisot ciet pagraba lūkas, bezsaimnieka kaķiem nebūs iespējas aukstā ziemas laikā sasildīties un tie var aiziet bojā,» teikts vēstulē komitejai.

Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka ir aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, tai skaitā dzīvnieka atstāšana bez aprūpes un dzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī.
Valsts vai pašvaldību institūcijām nav pamata aizliegt personai rūpēties par dzīvniekiem, arī klaiņojošiem vai bezsaimnieka, tos pabarot un apkopt.

Reaģējot uz saņemtajām sūdzībām un ar nolūku sniegt skaidrojumu par bezsaimnieka kaķu populācijas kontroli Rīgas pilsētā, Mājokļu un vides departaments namu apsaimniekotājiem sūta vēstules, kurās lūdz nenoslēgt pagraba telpu lūkas, taču diemžēl tikai retos gadījumos namu apsaimniekotāji uz saņemtajām vēstulēm reaģē atsaucīgi.

Tāpēc departaments ir iecerējis šoziem izsūtīt oficiālas vēstules pašvaldības namu apsaimniekotājiem, aicinot neliegt pagalma kaķiem pajumti un iespēju saņemt iedzīvotāju rūpes.

 

Tweet