No seniem laikiem 19.janvārī pēc jaunā stila, dienā, kad Pareizticīgā baznīca svin vienus no gada lielākajiem svētkiem - Kunga Kristīšanas svētkus, kurus dēvē arī par Dieva Parādīšanās svētkiem - Dieva Trīs Personu (Svētās Trijādības) atklāšanos cilvēka veidolā -, tiek kalpota Lielā ūdens iesvētīšanas kārta. Šīs tradīcijas rašanās meklējama pašos kristietības pirmsākumos, kad to ar iegremdēšanos Jordānas ūdeņos savas kristīšanas laikā aizsāka pats Jēzus Kristus.

Lielā ūdens iesvētīšanas kārta tiek kalpota gan pareizticīgo dievnamos, gan zem atklātām debesīm upēs, ezeros, dīķos un akās. Šādā veidā iesvētīts ūdens iegūst īpašas spējas un tiek saukts par «lielo agiasmu», proti, svētumu. Ticīgie bijīgi glabā šo svēto ūdeni visu gadu, ar to iesvētot savas mājvietas un ar lūgšanu baudot īpašos gadījumos, jo tas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka dvēseli un miesu.

Sekojot gadsimtiem senai tradīcijai, agrākajos laikos ciemos un citās apdzīvotās vietās Kunga Kristīšanas dienā visi iedzīvotāji pēc dievkalpojuma krusta gājienā devās uz tuvāko ūdenstilpni, cirta tajā āliņģi krusta veidā, kur arī iesvētīja ūdeni. Šī tradīcija līdz Otrajam pasaules karam bija izplatīta arī Latvijā. Ir saglabājušās vēsturiskas liecības un fotoattēli, kur pareizticīgo tūkstoši tā laika Latvijas Pareizticīgās baznīcas virsgana arhibīskapa Jāņa (Pommera) vadībā no Kristus Piedzimšanas katedrāles Esplanādē devās Krusta gājienā uz aizsalušo Daugavu, kur notika Lielā ūdens iesvētīšana.

Ateistiskās varas gados ūdens iesvētīšanu zem atklātām debesīm nebija iespējams veikt. Ūdeni iesvētīja tikai pareizticīgo baznīcās, bet krusta gājienu tradīcija tika pārtraukta. Mūsdienās atdzimst arī šī tradīcija - pēdējo gadu laikā šādi Krusta gājieni uz tuvāko ūdenstilpni un ūdens iesvētīšana tajā ar sekojošu gremdēšanos iesvētītajā ūdenī 19.janvārī notiek Madonā, Jēkabpilī, Ludzā, Līvānos un citviet Latvijā, bet šogad ar Rīgas domes atbalstu Latvijas Pareizticīgā baznīca atjauno šo tradīciju arī Rīgā.

Ūdens iesvētīšanas pasākuma organizatori parūpējušies par pasākuma drošību - tā norisē tiks izmantotas īpašas konstrukcijas, kas neļaus iegremdēties Daugavas straumē.

Lai novērstu nelaimes gadījumus, pasākumu uzraudzīs Rīgas pašvaldības policijas darbinieki un glābēji. Tiks nodrošināta arī mediķu klātbūtne, pastāstīja Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis.

19.janvārī gan pareizticīgie, gan arī citu konfesiju ticīgie tiek aicināti uz Daugavmalu, kur pēc Lielās ūdens iesvētīšanas kārtas visi, kuri to vēlas, ar noteikumu, ja to atļauj veselības stāvoklis, varēs gremdēties iesvētītajos Daugavas ūdeņos. Krastmalā pie Lielā Kristapa statujas būs izvietotas pārģērbšanās vietas, kā arī tiks piedāvāta karsta tēja. 

Tweet