Neredz vajadzību īpašā augstskolu programmā mācīt sociālo mediju speciālistus

«Latvijā nav nekā tāda kā «Twitter» akadēmijas vai sociālo mediju programmas, no kuras iznāktu skaisti, gudri, safrizēti sociālo mediju speciālisti,» sacīja Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Komunikāciju nodaļas pasniedzēja Signe Valtiņa.

Viņa norādīja, ka sociālo mediju joma ļoti ātri mainās, bet programmu izstrāde un apstiprināšana ir lēns un smagnējs process, kas prasītu vairākus gadus. Arī AS «Swedbank» komunikācijas vadītājs Latvijā Ivars Svilāns sprieda, ka akadēmiskajā vidē, salīdzinot ar reālo dzīvi, ir piecu līdz septiņu vai pat astoņu līdz desmit gadu nobīde.

Viņš vērtēja, ka pēc pieciem gadiem «Twitter», visticamāk, nebūs, vai arī nosaukums būs tas pats, bet tas būs kas atšķirīgs nekā patlaban, līdz ar to nav jēgas to akadēmiski mācīt. «Paies kāds laiks, un šis laiks paies ļoti ātri, kad būs loģisks jautājums, kā var būt komunikācijas speciālists, ja nav sociālajos medijos. Sociālo mediju medusmēnesis būs pagājis, un, tāpat kā radio neiznīcināja presi, televīzija neiznīcināja radio, arī sociālie mediji uzkāps un sabruks,» norādīja «Swedbank» pārstāvis.

Personāla atlases kompānijas «Talentor Latvija» vadošā partnere Katrīna Ošleja teica: tas, ko attiecīgais cilvēks dara, ir komunicē, bet sociālie mediji ir tikai kanāls, un kanāli mainās.

Pēc Valtiņas domām, būtiskāk ir veidot atsevišķas inovāciju programmas, veidojot studentu grupas, kurām projektos jāstrādā radoši, studiju procesā jāsadarbojas ar dažādiem lieliem medijiem, jāizdomā kas jauns, lai programmu absolvētu. Pozitīvi viņa vērtēja to, ka augstākās izglītības iestādes pievērš uzmanību tādai nosacīti jaunai sfērai kā sociālie mediji.

«Kāpēc es teiktu - pasarg', Dievs, un kaut nebūtu atsevišķas programmas - es tiešām negribētu, ka to māca. Tas vai nu tev ir, tu to izjūti, piedzīvo un iemācies, vai arī nav,» vērtēja sociālo mediju aģentūras «Inspired Digital» vadītājs Artūrs Mednis. Viņš arī pauda viedokli, ka cilvēkiem, kurus interesē sociālo mediju joma, nevajadzētu mācīties komunikāciju zinātnes, bet gan valodas, vēsturi, zinātni, politiku, psiholoģiju, socioloģiju vai jebkādas citas humanitārās zinātnes, vai pat matemātiku, kas dos ko vairāk. Mednis norādīja, ka, pieņemot cilvēku darbā, viņam tiek vaicāts arī par hobijiem. Viņaprāt, ir ideāli, ja cilvēks pats ir kā tīrradnis - pats iemācījies, interesējas un lasa.

SIA «Bite Latvija» («Bite») interneta komunikācijas un satura menedžeris Kaspars Misiņš norādīja, ka sociālo mediju jomā daudz ko var mācīties internetā, savukārt personīgās intereses palīdz veidot komunikāciju dabīgāku. Viņš pats mācījies telekomunikācijas un par satura menedžeri kļuvis nejauši. Proti, viņš atbildējis par tehniskām lietām, bet tad iegādājies viedtālruni un sācis izmantot «Twitter». Uzņēmumā mainījies sabiedrisko attiecību speciālists, un, redzot Misiņa interesi par sociālajiem medijiem, viņam piedāvāts pamēģināt aprūpēt šo sfēru «Bitē».

Valtiņa diskusijā pauda viedokli, ka sociālos medijus nevar iemācīt, bet var iedvesmot, dot vadlīnijas, kopīgi mācīties. LU studentiem esot kopīga vietne, kurā viņi dalās dažādos izlasītos jaunumos. «Svarīgi, lai ir fons par to, kas notiek - nevis pirms pusgada, bet vakar, aizvakar,» teica Valtiņa. Viņa arī pozitīvi vērtēja pēdējos gados radītās platformas, kas ļauj studentiem praktiski darīt to, ko viņi, iespējams, darīs, kad pabeigs universitāti. Kā piemēru viņa minēja portālu «Mansmedijs.lv», kurā topošie žurnālisti var publicēt savus darbus un strādāt kopā ar pieredzējušiem žurnālistiem.

Ošleja piebilda, ka izglītības galvenais devums ir iemācīt mācīties, atrast informāciju sakombinēt, būt radošiem, un šo iemaņu dēļ cilvēkus pieņem darbā. Savukārt izglītībai, viņasprāt, nozīme ir tad, ja runa ir par kādām reprezentablām skolām.

Svilāns savukārt atminējās kādu personālvadības eksperta Kaspara Kauliņa teikto frāzi - ka izglītība neliecina par to, ko cilvēks zina, bet par to, ka cilvēks spējis piecus gadus koncentrēties vienam mērķim. «Tas reizēm pat ir svarīgāk nekā pastudēt vairākās augstskolās, bet neko nepabeigt. Tas veido personību un ļauj manevrēt un skatīties plašāk,» teica «Swedbank» pārstāvis. 

Tweet