Jēkabpils starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Inga Ermansone uzskata, ka Dombrovska trešā valdība patlaban balansē uz sekmības robežas, jo līdz šim jūtami jaunās valdības darbi neesot manīti.

«Izglītības jomā šī valdība radījusi lielāku sajukumu nekā labumu. Iespējams, ir veicināta domāšana par pārmaiņām, bet līdztekus tam radušies neskaitāmi neatbildētie jautājumi. Neskaidrība traucē pedagogiem veikt ikdienas darbu, jo nav zināms, ar ko var rēķināties un kā plānot savu nākotni. Jautājums par reformām izglītības nozarē nav risināms šādā formātā, bet plānveidīgi, mērķtiecīgi un izanalizējot esošos sasniegumus, atrodot novēršamos trūkumus. Jebkuru reformu virzīšanai jāsākas ar rūpīgu analīzi un pamatotiem argumentiem,» izteicās Ermansone.

«Patlaban sabiedrībā tiek izplatīts nepatiess apgalvojums par mācību procesa un par pedagoga darba ilgumu. It kā ministrijas ierēdņiem būtu jāzina reālā situācija skolās, taču viņi piekrīt sabiedrības viedoklim, ka skolotāji beidz strādāt ar 31.maiju, turklāt paši tiražē šo apgalvojumu dažādos forumos un diskusijās. Tas ir absurds, jo arī Ķīlis publiski nav strikti iebildis pret šādiem maldīgiem apgalvojumiem. Tādēļ man šķiet, ka ministram nav reāla priekšstata par mācību procesu, jo viņš tomēr nāk no augstskolas un dzīvo kaut kādās ilūzijās par skolu ikdienu,» uzskata Jēkabpils starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja.

Savukārt Valmieras starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Zinta Irbe pauda viedokli, ka ikvienam ministram sākumā ir skaidri jānodefinē mērķi, pirms publiski izteikt kādas pārmaiņu ieceres. «Plāni ir, bet uzskatāms piedāvājums ar pamatojumu un aprēķiniem nav. Valdības 100 dienās paveikto es desmit baļļu skalā vērtēju ar atzīmi trīs jeb vāji,» sacīja Irbe.

Lielu starpību starp iepriekšējo un esošo valdību nesaskata Jūrmalas pilsētas arodorganizācijas priekšsēdētāja Irina Avdejeva, jo vēl aizvien politisko partiju savstarpējie kašķi esot svarīgāki par valstij nozīmīgākajiem jautājumiem.

Viņasprāt, apsveicama ir Ķīļa atvērtība un komunicēšana ar sabiedrību, bet ministra paustās ļoti daudzās idejas esot nepārdomātas un nenopietnas. «Vienīgais panākums šobrīd ir radītais stress, haoss un satricinājums pedagogos. Tik augstai valsts amatpersonai ir jādomā, ko saka. Nedrīkst tik vieglprātīgi runāt par mācību gada pagarināšanu un skolotāju skaita samazināšanu,» izteicās Avdejeva.

Neapmierinātību ar Dombrovska jauno valdību pauž arī Bauskas starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Māra Graudiņa, kura uzskata, ka valdība un ministri ir vāji. Lai arī nav tā, ka Dombrovskis nestrādātu, tomēr tie virzieni, kuros kaut kas tiek darīts, viņu neapmierina, jo valdība nestrādā priekš Latvijas tautas.

«Tiek runāts par valsts augšupeju, bet izglītības nozare to neredz. Savukārt, kad gribēju dzirdēt valdības vadītāja viedokli par izglītības ministra reformām, cerēju uz Dombrovska teikto, ka idejas tiks atzītas par sasteigtām un neizdiskutētām. Taču pamatīgi vīlos, kad dzirdēju premjera apmierinātību ar Ķīļa iecerēto jaunumu ieviešanu, pat neiedziļinoties, nepētot reformu finansiālo un sociālo ietekmi,» sašutumu pauda Graudiņa.

Kā ziņots, šogad 1.februārī apritēs simts dienas Valda Dombrovska (V) vadītajai trešajai valdībai.

Tweet