Iznākusi grāmata par Latgales (agrākās Inflantijas) latviešiem
Otrdiena, 21. februāris (2012) 18:08 | Komentāri: (17)
Šodien Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkas Humanitāro zinātņu bibliotēkā Visvalža ielā 4a notiks Latgales (agrākās Inflantijas) latviešiem veltītā Stefanijas Uļanovskas darba „Łotysze Inflant Polskich, a w szczególności z gminy Wielońskiej powiatu Rzeżyckiego» («Pūļu Inflantejis latvīši, i seviški Rēzeknis apriņka Viļānu pogosta» faksimilizdevuma prezentācijas pasākums. Prezentācija notiks UNESCO Starptautiskās dzimtās valodas dienas pasākumu ietvaros.
Grāmata ir etnogrāfisku aprakstu un folkloras materiālu izlase par Latgales (agrākās Inflantijas) latviešiem, ko pirms 120 gadiem sāka publicēt Krakovas Zinātņu akadēmijas (Akademia Umiejętności w Krakowie) gadagrāmatā «Ziņu krājums novada antropoloģijā..» («Zbiór wia¬domości do antropologii krajowej...»). Viss vākums iespiests «Ziņu krājuma» XV, XVI un XVIII sējumā 1891., 1892., 1895. gadā, katra daļa tika izdota arī atsevišķā novilkumā.
Līdz šim šā 19. gadsimta beigu apcerējuma visas trīs daļas vienkopus nebija pieejamas nevienā Latvijas bibliotēkā. Pateicoties Latvijas Kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam grāmatas izdošanai, tagad jauno izdevumu varēs lasīt un iepazīt ikviens interesents, jo tas tiek dāvināts visiem baltistikas centriem Eiropā, lielākajām Latvijas un Latgales bibliotēkām. Grāmata jau ir aizceļojusi uz Viļņu, Šauļiem, Varšavu, Poznaņu, Sanktpēterburgu, Daugavpili, Rēzekni.
S. Uļanovskas publicētie teksti pārsteidz ar latgaliešu valodas dabiskumu, dzīvīgumu, bagātību, krāsainību, ar to saistot filologu uzmanību. Grāmatas pirmā daļa ir etnogrāfisks apcerējums ar īsu kultūrvēsturisku ievadu, kurš pāriet bagātīgā Latgales vidienes ļaužu materiālās un nemateriālās kultūras raksturojumā, iepazīstinot ar Latgales zemnieku sētu un viņiem pašiem – valodu, ieradumiem, raksturu, mājas un saimniekošanas kārtību, svētku svinēšanu (svētīšanu), ticējumiem un laika vērojumiem; stāstīto atdzīvina folkloras citējumi, konkrētu vietu, notikumu, ļaužu pieminēšana. Otrajā daļā publicētas 194 latgaliešu tautasdziesmas un daudzas sižetā vienotas dažāda garuma kāzu (44), bāreņu (12), ganu (10), karavīru, joku, dzērāju, miega, Dieva u.tml. dziesmas (dažas ir ar notīm; nodaļas beigās arī atsevišķi publicēti vairāku balsu un kadriļas melodiju paraugi); turpat nodrukātas 474 parunas, sakāmvārdi vai citādi saistīti izteicieni un 215 mīklas, no kā šķirti atjautības uzdevumi. Trešajā daļā lasāmas dažas teikas, 53 visai neparasta sižeta pasakas un 22 joku stāstiņi par kādu smieklīgu vai pamācīgu atgadījumu.
Lietotāja ērtībai jaunajam izdevumam sagatavots vienots satura rādītājs, nedaudz piekopjot virsrakstu struktūru un pieliekot trūkstošos tulkojumus no poļu valodas (vietām – paskaidrojumus, precizējumus).
Grāmatu «Pūļu Inflantejis latvīši» klajā laidis LU Akadēmiskais apgāds. Ar šo publikāciju sākas jauna LU izdevumu sērija «Latgalistikys biblioteka». Tajā plānots izdot gan agrāku laiku, gan mūsdienās veiktus monogrāfiskus pētījumus un citus materiālus latgalistikā
| VĒL PAR TĒMU: | Lasāmviela |
| | |
| | |
| | Kā attīstīt un izmantot savu intuīciju (1) Tas ir tik vilinoši - uzzināt, kas slēpjas aiz mūsu ikdienišķās... |
| | |
Romāna «Četri gadalaiki» autore atgriežas (1) Neaizmirstamā romāna «Četri gadalaiki» autore atgriežas... | |

| PĒDĒJIE KOMENTĀRI | Lasi visus komentārus(17) |
Latvānija cēlusies no ieceļojušajiem latvāņiem, kas to nezina? Agrākā Latvija. Tagad to vēl (pagaidām!) apdzīvo arī latvieši un, lielākā vairumā, latvāņi. Latvāņi cer drīzumā apdzīvot visu teritoriju, "šo valsti"! ;--//
Nosaukums Irāna ir veidojies no STARPCILŠU senslāvu valodas un tajā ietverts Ausekļa nosaukums.I RANA...Ir agrs... Lasot no otra gala: A NAR I...Ir ar "Nāru",Narodu,tautu,RUSALKU,RUS ELKU...Izcelsme no PIRMKRIEVIEM-LETTIEM. Tāpēc to tagad pederastiskie ezotēriķi presē...
Āriešu dzīves vieta bija teritorija, kur tagad atrodas Irāna. Vārds Irāna nozīmējot āriešu ( āriju) zeme. Vai jums neliekas, ka baltieši nāk no tagadējās Pakistānas teritorijas, kuru sauc par Baltistānu. Kad parādījās nosaukums Baltijas jūra? Vācieši to sauc par Austrumu jūru (ezeru).
Grāmatas autorei Trīszvaigžņu ordeni! Cerams, ka vismaz šeit valdība pārvarēs savu kūtrumu un neizdarību.
Latvāņu dzimtas augs Latvijā ir ienācējs.Tātad,no pederastiskās Romas Vatikāna. Un,GOTTIŅAS to nemīl ēst dabiskā veidā,bet tikai skābbarībā un KĀRTĪGI NOPRESĒTU.
Citi raksti kanālā
Pārāk atklātais izlaiduma tērps skolniecei dod pasaules slavu
(30) 
Drosmīgais izlaiduma tērps devis pasaules slavu Ukrainas skolniecei Anastasijai Fomenko.
16:40 |
|
16:21 |
|
15:01 |
|
14:27 |
|
14:21 |
|
13:45 |
|
12:09 |
|
09:35 |
|
07:40 |
|
03:48 |
|
00:28 |
|
00:02 |
|
16:38 |
|
14:45 |
|
12:59 |
Foto: Atrod liecības par Betlēmi pirms Kristus dzimšanas
(18) 
Māla zīmogs, ko Izraēlas arheologa Eli Šukrona darba grupa atradusi...

Eksotiskie salāti ar žāvētu vistu (25)
Nepieciešams: 1 galviņa ledussalātu 300 g žāvētas vistas 2...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| skaidrs | Rīga šobrīd: skaidrs +14.5 °C Vējš: 5 m/s Z Saule lec: 4:48 riet: 21:54 Dienas ilgums: 17h 6min |
Anšlavs, Junora
Paklāju diena Turkmēnijā
Neatkarības diena Jordānijā
































































