Če Gevaras ikona dzīvo

Ernesto Rafaels Gevara de la Serna, kurš labāk pazīstams kā Če Gevara vai el Če, bija viens no Kubas partizānu kustības līderiem. Viņš pievienojās Fidela Kastro 26. jūlija kustībai, kas 1959. gadā piedalījās varas sagrābšanas akcijā Kubā. Jau 1960. gadā Če Gevara nokļuva uz ietekmīgā žurnāla «Time» vāka, kuru rotā virsraksts «Komunisma rietumu placdarms», ar to domājot Kubu.

Pēc vairāku nozīmīgu amatu ieņemšanas jaunajā valdībā Če Gevara 1965. gadā pameta Kubu cerībā realizēt revolūciju arī citās valstīs — sākumā Kongo, vēlāk Bolīvijā. Pēdējā iecere viņam izrādījās liktenīga, jo revolūcijas mēģinājuma laikā viņu sagūstīja Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) kaujinieki.

Pastāv viedoklis, ka CIP plānoja Če Gevaru nopratināt, tāpēc vēlējās viņu atstāt dzīvu, taču revolucionārs nokļuva bolīviešu armijas rokās, kas viņu nesaudzēja, un 1967. gada 9. oktobrī Če Gevara 39 gadu vecumā tika nošauts. Kā vēsta «Wikipedia», to laiku aculiecinieki stāsta, ka Bolīvijas valdība Če Gevaru nogalināja, lai izvairītos no publiskas tiesas prāvas un no iespējamām problēmām, kas valstij draudētu, ja tā savas zemes cietumā ieslodzītu revolucionāru.

Žurnāla «Time» 100. numurā, kas iznāca 1999. gadā, Ariēls Dorfmans rakstīja, ka Če Gevaras neskaidrie nāves apstākļi tikai pastiprināja viņa pielūgšanu. Komentējot fotogrāfa Fredija Albortas leģendāro Če Gevaras pēcnāves fotogrāfiju, kas visai pasaulei kalpoja kā pierādījums, ka revolucionārs ir miris, A. Dorfmans rakstīja: «Kristum līdzīgais augums gulēja gultā miris, taču spocīgā izskata acis lika domāt, ka tās tūdaļ atvērsies; šie bezbailīgie pēdējie vārdi («Šauj, gļēvuli, tu nogalināsi tikai cilvēku!»), ko kāds izdomāja vai arī dzirdēja; anonīmā apglabāšana un izlauztās rokas, it kā nogalinātāji vairāk baidītos no miruša nekā dzīva: tas viss iededzinājās to neaicinošo laiku apziņā un atmiņā. «Viņš augšāmcelsies!» kliedza jauni cilvēki 1960. gadu beigās; es atceros dedzīgos saukļus Čīlē, Santjago ielās, kuriem līdzīgi saucieni eksplodēja visā Latīņamerikā.»

Če Gevaras kā popkultūras ikonas popularitāte sākās sešdesmito gadu beigās. Fotogrāfa Alberto Kordas uzņemtais Če Gevaras attēls pēc tā reproducēšanas sāka rotāt neskaitāma daudzuma dažādas plaša patēriņa preces, piemēram, T kreklus, plakātus, cepures. Turklāt viņa popularitāte nemazinās, jo, piemēram, pagājušajā nedēļā austrāliešu ziņu portāls «Smh» ziņoja ka franču modes dizainere Vivjena Vestvuda izmantos Če Gevaru kā iedvesmas avotu savai 2006. gada modes kolekcijai. Če Gevaras mirstīgās atliekas kopš 1997. gada atrodas īpaši viņam un sešiem viņa līdzgaitniekiem veidotā mauzolejā Kubā.

Tweet