Protams, arī solārija apmeklējums prasa vispirms pārliecināties, vai nav nopietnu veselības problēmu. Kas būtu jāzina, pirms dodamies uz solāriju, jo par sauļošanos mākslīgajā saulē ir daudzi un dažādi viedokļi. Tāpēc «Māja» aicināja uz sarunu divus atšķirīgus speciālistus — dermatologu un solārija īpašnieci, lai par solāriju runātu ne tikai no estētiskā, bet arī medicīniskā viedokļa.

Droši vien daudziem ir skaidrs, ka sauļošanās ir jāsāk pakāpeniski. «Mūsu klientu kartē ir aprakstīti solārija noteikumi. Tos mēģinām ieteikt viņiem izlasīt. Cilvēkam par solāriju, tāpat kā par jebkuru citu kosmētisku pakalpojumu, ir jāzina, jo tas ir veids, kā sevi izskaistināt. Par to cilvēks pats ir atbildīgs,» stāsta SIA «AU» īpašniece Agrita Uzulnika. Cilvēkam ir jāzina, kāds viņam ir sejas tips, cik minūšu būtu ieteicams sauļoties solārijā. «Tad, kad pie mums atnāk klients, mēģinām noteikt, kāds viņam ir ādas tips. Solārija darbinieks nedrīkst kļūdīties — ja klients nebūs iededzis, tad skaidrs, ka otrreiz pie mums viņš nenāks.»

Vēlas kļūt nēģeriete

Agrita uzskata, ka pirms solārija apmeklējuma ieteicams konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai kosmetologu. «Ja klientu interesē, vai viņš drīkst vai nedrīkst apmeklēt solāriju, ja nav pārliecības par sevi, tad šāda konsultācija ir vajadzīga. Katram ir vairāk vai mazāk dzimumzīmju, apmeklējot solāriju, tās palielinās. Ja ir ādas ēde, arī tad jāseko līdzi, kas ar tām notiek, varbūt solāriju nemaz nedrīkst apmeklēt,» uzsver A. Uzulnika. Viņa uzskata, ka slimīgs bālums cilvēkam nepiestāv, vajadzīgs maigs brūnums.

«Kāpēc piedāvāju solāriju? Mans pamatbizness ir apģērbi, taču tie izskatās citādi, ja cilvēks ir nosauļojies. Solārijs tomēr ir vajadzīgs, ir skaisti, ja cilvēkam āda iedegusi, taču nevajag krist galējībās. Jāsauļojas ar mēru. Ir jaunietes, kas nez kāpēc no baltās sievietes vēlas kļūt par nēģerieti. Esmu dzirdējusi, ka viņas nokļūst slimnīcā ar veselības problēmām,» saka A. Uzulnika.Visieteicamākais variants solāriju apmeklēt reizi nedēļā.

Nostiprina iedegumu

No sākuma sauļošanās ilgums var būt desmit minūtes, bet pēc tam tas pakāpeniski jākāpina līdz 20 minūtēm. Horizontālajā solārijā sauļošanās maksimālais ilgums noteikts 20 minūtes, vertikālais solārijs ir spēcīgāks. Tajā pēc sešām stundām labi redzams iedegums. Iedeguma noturība atkarīga no tā, cik bieži klients atkārtoti dodas uz solāriju. Ja pārtraukums ir lielāks par desmit dienām, tad iedegums pazūd.

A. Uzulnika uzskata, ka pēc solārija apmeklējuma obligāti nepieciešams lietot tā sauktos pēcsauļošanās krēmus. Tie pirmkārt nostiprina iedegumu un likvidē sārtumu. Krēmi ir bagātināti ar vitamīniem. «Jo dārgāks krēms, jo tas bagātāks ar dažādām vielām. Iesaku solārijam nepieciešamos līdzekļus iegādāties lielā iepakojumā, jo tā iznāks lētāk. Pietiks pusgadam.» Ir speciāli pēcsauļošanās krēmi, ko var lietot pēc dušas apmeklējuma. Tie vairāk bagātina ādu nekā parastie krēmi pēc dušas.

«Ja cilvēks ir sauļojies solārijā, tad, izejot atklātā saulē pie jūras, viņš neapdegs. Žēl noskatīties, ka balti cilvēki sauļojas pie jūras un apdeg. Pēc solārija apmeklējuma dabiskā saule labāk pievelk,» secina solārija īpašniece. Tikai jāatceras, ka vienā dienā nevar sauļoties gan solārijā, gan saulē. A. Uzulnika ir pārliecināta, ka ātrāk par sešpadsmit gadiem solāriju nevajadzētu apmeklēt. Ādai jābūt nobriedušai. Ja ir pūtītes, solāriju var apmeklēt tikai uz īsāko laiku — piecām minūtēm.

Jāizmanto abi varianti

Vislabākais variants ir izmantot gan vertikālo, gan horizontālo solāriju. «Horizontālajā solārijā mīnuss ir tas, ka dibenam tiek mazāk saules, taču guļot cilvēks atpūšas, ne tā, kā stāvot kājās. Vertikālajā solārijā vairāk nosauļojas seja un dekoltē. Dīvaini, bet kājas vislabāk iesauļojas horizontālajā solārijā,» atklāj A. Uzulnika. Horizontālajā solārijā ir grūti grozīties, tas netiek atzīts par tik modernu kā vertikālais. Toties horizontālais vairāk tiek izmantots ārstnieciskā nolūkā, tad ja ir ādas problēmas.

Solārijā nepieciešams izmantot aizsargbrilles, var, protams, gulēt ar aizvērtām acīm. Jāatceras, ka ap acīm āda ir visjutīgākā. «Ja aizsargbrilles nelieto, tad ar laiku var iemantot krunciņas,» apgalvo A. Uzulnika. Vertikālajā solārijā, ja tajā sauļojas ilgāk par deviņām minūtēm bez brillēm, rodas nepatīkams sārtums ap acīm. Parasti solārijos piedāvā vienreizējās cepures, kas aizsargā matus un palīdz arī tos saturēt. Solārijā nav jābaidās no liela karstuma, jo tiem ir laba ventilācija.

Tirdzniecības vietās ir nopērkami arī paštonējošie krēmi. A. Uzulnika uzskata, ka to iedarbība ir uz īsu brīdi atšķirībā no solārija saules. Arī ādas tipi uz to reaģē atšķirīgi. «Tiem pievienota krāsviela, kas ar laiku nomazgājas. Paštonējošie krēmi ir jauns kosmētikas pakalpojums. Domāju, ka tas ir labs līdzeklis, ja jādodas uz kādu pasākumu,» uzskata A. Uzulnika.

Mēs, dermatologi, esam par dabisko sauli

Dermatoloģe «Veselības centrā 4» Linda Kapteine atklāj, ka mediķu viedokļi par solārija apmeklējumu ir dažādi. «Latvijā ir mazāk saules, nekā cilvēkam paredzēts saņemt, līdz ar to ziemā vairāk uzliesmo hroniskas ādas slimības. Ziemā depresija ir izteikta tieši saules trūkuma dēļ, tāpēc tas ir stimuls apmeklēt solāriju, lai gan tas ir kā koks ar diviem galiem. Solāriju bizness nav tik sens, tāpēc pētījumi par ādas veselību nav pilnībā pierādīti,» apgalvo ārste. Ultravioletā starojuma A viļņi dod ādai pastiprinātu pigmentāciju. Savukārt B stari ir kaitīgāki, var radīt dažādas problēmas. «Tās parādās vēlāk — pēc pieciem vai desmit gadiem. Saules enerģija uzkrājas ādā, un ādas novecošanās notiek ātrāk, ja cilvēks nesauļojas tik intensīvi,» saka L.Kapteine.

Ir dažas ādas slimības, kas uzlabojas, ja cilvēks sauļojas, taču tas jādara prātīgi, un pirms tam jākonsultējas ar speciālistu. «Eiropā ir speciālas ultravioletās terapijas nodaļas, kas slimniekus ārstē ar gaismas terapiju. Latvijā tās ir attīstības stadijā, tāpēc ārsti bieži vien, vēloties darīt labu, piedāvā apmeklēt solāriju. Taču, apmeklējot solāriju, jāņem vērā tehnikas kvalitāte un sertifikācija, apkalpojošā personāla kvalifikācija,» uzsver dermatoloģe. Ja ir ādas iekaisumi, tad sejas āda iesauļojas citādi. Pinnes, kas tikko ir apdzijušas, atstāj rētas un iesauļojas kā tumši melni plankumi. Ar tiem ir grūtāk cīnīties. L. Kapteine atzīst, ka šādos gadījumos sauļoties drīkst, bet nedrīkst pārsauļoties. Viņa neiesaka sauļoties tikai brīvdienās vai atvaļinājumā, bet pakāpeniski, un lietot kvalitatīvas saulesbrilles. Jāuzmana āda ap acīm un lūpas. Tagad pacientiem ir iespējams noteikt dabisko ādas aizsardzības koeficientu, cik ilgi āda spēj aizsargāties pret saules iedarbību.

Pie labdabīgām ādas izmaiņām pieskaitāmas sīkas papilomas, seborejiskā kserotāze. Cilvēkiem ar baltu ādas krāsu raksturīgi ādas bazālo šūnu un skvalāzo šūnu audzēji.

Pie ļaundabīgajiem audzējiem minama melonoma, kuras izplatība pasaule palielinās. Tā rodas, ja pārlieku daudz sauļojas. Cilvēkiem ar tumšu ādas krāsu tajā ir vairāk melonīma pigmenta. Tas aizsargā ādu pret sauli.

«To, cik bieži iet uz solāriju, dermatologs nepateiks. Mēs esam par dabisko sauli. Saule ir dermatologu draugs. Ja solārijs vajadzīgs no ārstnieciskā viedokļa, tad ir citādi. Maldīgs ir uzskats, ka iedegums skaisti izskatās. Iedegums ir ādas aizsargreakcija pret ultravioleto starojumu. Pasaulē modē ir balta āda, cilvēki izvēlas kosmētiskos līdzekļus ar saules aizsargfaktoriem, aizsargkrēmus pret sauli.» Ir cilvēki, kas lieto betakarotīnu, kas ādai dod pigmentāciju. Betakarotīns ir A vitamīna priekštecis. L. Kapteine vērtē, ka tas ir tāpat kā lielā daudzumā dzert burkānu sulu, taču jālieto ar mēru, nedrīkst pārdozēt.

Sauļoties solārijā nedrīkst:

• grūtnieces;
• tie, kam ir daudz dzimumzīmju, ja ir izteiktāka jutība uz dzimumzīmju veidošanos. Tās no jauna veidojas līdz pat 30 gadu vecumam. Tās, kas veidojas pēc tam, saistītas ar ādas novecošanos;
• ja tiek lietoti dažādi medikamenti, antibiotikas, kontraceptīvās tabletes, bijusi vīrusa saslimšana;
• ja tiek ievērota speciāla diēta;
• mēnesi pirms lāzerprocedūrām, jo tad ir lielāks risks iegūt ādas apdegumus;
• bērni līdz trīs gadu vecumam nedrīkst uzturēties saulē bez drēbēm.

Tweet