Pierādījumus šim apgalvojumam sagādājuši amerikāņu zinātnieki, kas pirmie secinājuši, ka īsa snauda dienas laikā uzlabo atmiņu un atvieglo dažādu svarīgu faktu iegaumēšanu.

Kopš šā pētījuma ASV vairākās korporācijās ieviesta diendusas pauze, kas guvusi popularitāti. Tomēr ne visi priekšnieki priecājas, ka viņu padotie darba vietā snauduļos.

Pētījuma vadītājs Dr. Metjū Takers atzinis, ka ideja par diendusas pauzi bieži vien sastopas ar pretestību. «Daudziem nepatīk, ka laiks, ko varētu veltīt kādam projektam, tiktu atdots pēcpusdienas miegam.»

Zinātnieks un viņa kolēģi Ņujorkas universitātes Miega laboratorijā nolēma pierādīt, ka šis miegs ir ārkārtīgi svarīgs. Pētnieki aplūkoja īsas snaudas ietekmi uz spēju iegaumēt faktus. Pētījuma gaitā atklājās, ka tie eksperimenta dalībnieki, kas dienas laikā izbaudīja 20 minūšu diendusu, spēj iegaumēt par 15% vairāk informācijas nekā tie, kas šīs 20 atpūtas minūtes pavadīja, laiski šķirstot žurnālus un sērfojot internetā. Tiesa gan, zinātnieki nav pārliecināti, kā īsā snauda ietekmē atmiņu ilgtermiņā.

Interesanti, ka savā laikā regulāri diendusu gulēja sers Vinstons Čērčils, turklāt pēc miega viņš gāja vannā. Politiķis savu ieradumu nepārtrauca pat Otrā pasaules kara laikā. Savukārt Mārgareta Tečere pirms iknedēļas tikšanās ar parlamentāriešiem ļāvās 20 minūšu miegam. 

Tweet