Smaržīgā kalīzija jeb Zelta stīga

M. Vīnkalne Skrīveros

Par zelta stīgu vai zelta ūsu sauc smaržīgo kalīziju (Callisia fragrans). Šis komelīnu dzimtas augs ir radinieks tādām viegli audzējamām istabas puķēm kā tradeskancijas un rējas (Rhoeo). Telpās audzē arī citas kalīzijas, piemēram, smalko kalīziju (Callisia elegans) un Martena kalīziju (Callisia martensiana sin. C. repens), kas līdzīgas tradeskancijām.

Smaržīgās kalīzijas dzimtene ir Meksika. Augs izskatās līdzīgs jaunai kukurūzai, izaug pat metru augsts, tam ir spoži zaļas lapas un divu veidu dzinumi – parastie stublāji un ūsas. Lielāku stublāju vēlams piesiet pie balsta. Pieaugušai kalīzijai parādās horizontāli dzinumi – ūsas ar nelielām lapiņām. Ūsu galos veidojas lapu rozetes. Nobriedušas ūsas nokrāsojas violetas. Ja tās ir zaļas, tad kalīzija vēl nav ieguvusi dziednieciskās īpašības. Iespējams, ka tai trūkst gaismas vai barības vielu.

Istabā kalīzija zied reti, maziem, baltiem ziediņiem.

Kalīzijai patīk saulaina vieta. Laista regulāri, taču nevajag pārlaistīt, īpaši ziemā. Pavairo ar rozetēm, kuras ir ūsu galos. Tās nogriež ar divarpus posmiņu garu ūsu un ieliek traukā ar ūdeni. Kad izveidojušās spēcīgas saknes, stāda zemē. Rozetes var arī uzreiz spraust mitrā zemē. Vislabāk pavairot no marta līdz maijam.

Daudz informācijas par šo augu var atrast Vladimira Ogarkova grāmatā "Zelta stīga – gadsimta slimību ārstētāja" (tā tulkota latviski un izdota Rēriha grāmatnīcā), kā arī interneta mājas lapā www.callisia.org.  

Tweet