Pašnodarbināts piespiedu kārtā

Vienlaikus ir situācijas, ka par pašnodarbinātajiem, pakļaujoties darba devēja spiedienam, kļūst līdzšinējie darbinieki, jo darba devējs sadomājis uz viņu rēķina ietaupīt, samazinot savu nodokļu slogu.

Pašnodarbināts pret savu gribu

Pašnodarbinātība regulāri tiek popularizēta, izmantojot šim nolūkam pieejamo Eiropas Sociālā fonda naudu. Teju ik nedēļu notiek lekcijas un semināri dažādās Latvijas pilsētās un pagastos. Apmācībās cilvēkus mudina sasparoties un izmantot pašnodarbinātību kā formu sava biznesa sākšanai. Strādāt pašnodarbinātā statusā tiešām ir izdevīgi dažādu profesiju pārstāvjiem, piemēram, galdniekiem, amatniekiem, frizieriem, juristiem, ārstiem, veterināriem, jo tas dod iespēju pašiem saimniekot, pieņemt pasūtījumus un maksāt nodokļus, nerēķinoties ar darba devēja «jumtu», kas nosmeļ daļu peļņas. Pašnodarbinātība ir ļoti izplatīta, piemēram, tulkošanas speciālistu vidē. «Tulkiem un tulkotājiem pašnodarbinātība ir normāla darba forma. Tā šīs profesijas pārstāvji mēdz strādāt visā pasaulē,» saka Latvijas Tulku un tulkotāju asociācijas vadītāja Jana Paegle. Tulki ir nepieciešami konkrētiem projektiem, un, ja «visi uzņēmumi sāks tulkus pieņemt pastāvīgā darbā, tie vienkārši bankrotēs».

Pērn valstī pašnodarbināto skaits tuvojās 40 000. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns gan uzskata, ka ne visi pašnodarbinātie par tādiem kļūst, personīgā izdevīguma vadīti. «Arodbiedrībai ir ziņas par daudziem gadījumiem, kad strādāt pašnodarbinātā statusā darbiniekus piespiež darba devēji. Uzņēmumi šādi sevi atvieglo no nodokļu sloga, uzkraujot visas izmaksas strādājošajam,» stāsta E. Baldzēns.

Pats atbild par darba drošību

Pašnodarbinātības uzspiešanā uzņēmēji saskata sava veida alternatīvu, kad valstī pastiprināti cīnās pret «aplokšņu algām». Protams, «piespiešana» ir slidens jēdziens, jo reģistrēties par pašnodarbināto Valsts ieņēmumu dienestā darba devēji nevienu, važās saslēgtu, nestiepj. Drīzāk piekopj šantāžu. Esošajam darbiniekam piedāvā atteikties no darba līguma, tā vietā kļūstot pašnodarbinātam, citādi sola atlaist. Vai arī vispār nepieņem darbā, ja cilvēks nav gatavs pieņemt pašnodarbinātības nosacījumu.

Iebilst pret pašnodarbinātības uzspiešanu nav viegli, tomēr daži uzdrošinās. Pirms trim gadiem SIA «Jelgavas autobusu parks» pašnodarbinātie autobusu šoferi, pieprasot viņus pieņemt darbā, pat sarīkoja streiku – kādā otrdienas rītā ap septiņdesmit dumpīgu šoferu atteicās ierūcināt busiņu motorus. Pieturās velti gaidošie ķīlnieki pasažieri nokavēja darbu, bet autobusu vadītājiem izdevās panākt solījumu par «pakāpenisku pāreju uz darba līgumu attiecībām». Šobrīd pāriet uz pašnodarbinātības statusu piedāvā arī Latvijas Nacionālās operas orķestrantiem, kuri cīnās par algu paaugstināšanu. Pašnodarbināto kārtā ar operu jau sadarbojas garderobisti, kuriem, kā skaidro operas vadība, ir pārāk neregulārs darba laiks, lai slēgtu darba līgumu.

Pašnodarbinātību plaši izmanto arī mežistrādes uzņēmumos, kur tas darba devējiem izdevīgi vēl kāda faktora dēļ – likums noteic, ka šāds strādnieks pats atbild par darba drošību. Ja notiek nelaime, ārstēšanās izdevumi jārod savā kabatā. Kad pirms pāris gadiem kokapstrādes uzņēmumā Kalnciemā notika smags nelaimes gadījums, ripzāģim savainojot 50 gadu vecu vīrieti, Valsts darba inspekcija notikušo neizmeklēja, jo pašnodarbināto lietās tai nav pamata iejaukties. Ja vīrietis būtu darbinieks, iespējams, varētu no uzņēmuma pieprasīt kompensāciju.

Atmet ieceri par pašnodarbinātību

Kluba «Četri balti krekli» vadība pirms kāda laika nopietni apsvērusi ieviest uzņēmumā pašnodarbinātību. Tomēr, izvērtējot visus par un pret, nolēmusi – nē. Nav vērts riskēt. «Tie līdzekļi, kurus šādi varētu ietaupīt, nav samērojami ar to, ko zaudēsim, ja no mums tādēļ sāks aiziet darbinieki,» saka uzņēmuma direktors Ainārs Tamisārs. Viņš rēķina – maksājot algu, nodokļos darba devējam un darbiniekam aiziet vismaz 50 procentu no kopējās summas. Ja strādājošie reģistrētos kā pašnodarbinātie, savi 25 procenti ietaupītos. Tomēr darbinieki, kuriem ierosināts kļūt par pašnodarbinātajiem, šo ideju uztvēruši vēsi. Viņu attieksme ņemta vērā. «Tas, par ko agrāk lasījām tikai grāmatās un domājām: nē, tā nevar būt, – šodien piepildās dzīvē. Cilvēkiem arvien svarīgākas kļūst sociālās garantijas. Zinot, cik grūti atrast labus darbiniekus, mēs nevaram atļauties ar tām riskēt,» stāsta A. Tamisārs.

Turklāt ieviest pašnodarbinātību nav nemaz tik vienkārši: pastāv dažādi valsts institūciju izdoti noteikumi, kuros pašnodarbinātais nemaz nevarētu iekļauties. Piemēram, kaut vai atbildība par kasi. No pašnodarbinātā būtu grūti pieprasīt ievērot iekšējās kārtības noteikumus, neizpaust komercnoslēpumus un nevarētu piešķirt veselības apdrošināšanu. «Ir vesela virkne lietu, par kurām būtu atsevišķi jārūpējas, jāalgo juristi un grāmatveži, tur arī ietaupījums no nodokļiem aizietu,» piebilst A. Tamisārs. 

Tweet