Šķiet, vislabāk seloņus iepazīt, dodoties ekskursijā pa korporācijas mītni jeb Konventa namu, kur katrai detaļai, katrai telpai ir savs stāsts no ikdienas, vēstures vai svētku reizēm.

Ēka Stabu ielā 17 korporācijas īpašumā nonāca 1923. gadā, bet pēc Latvijas valsts okupācijas tā tika nacionalizēta. Deviņdesmito gadu vidū «Selonija» atguva savu namu un 2000. gadā atjaunoja to kādreizējā lepnumā.

Svinīgākā no korporācijas mītnes telpām ir Konventa zāle. Pie sienām pielikti vēsturiski foto, un goda vietā novietots vapenis, kas ietver būtiskāko korporācijas simboliku. Par savām krāsām «Selonija» ir izvēlējusies zaļo, kas simbolizē draudzību, balto – gara spēks – un sarkano – tēvzemes mīlestība. Savukārt «Selonijas» devīzes skan «Draugam un tēvijai» un «Virtute et fide», ko var tulkot kā «spēks vienotībā».

Atsevišķa telpa paredzēta paukošanās nodarbībām, kur stūrī vieta atrasta paukratam – ierīcei, ar kuru jaunie krustdēli trenējas paukošanās paņēmienos. Laikos, kad «Selonijai» vajadzēja sevi pierādīt pārējo korporāciju vidū, tika izcīnīta ne viena vien asiņaina divkauja jeb menzūra, kas bija reglamentēts vieds, kā aizsargāt savu un korporācijas godu. Taču mūsdienās paukošanās ir ne vairāk kā tradīcija – attiecības ar rapieri vismaz oficiāli kārtotas netiek.

Interesanti, ka Austrijā, kur korporāciju tradīcijas ir senākas nekā pie mums, vēl joprojām korporanti mēdz izaicināt viens otru uz menzūrām, kad jānoskaidro, kura pusē tad īsti ir taisnība.

Ekskursija turpinās Burga zālē, kas atrodas Konventa nama pagrabstāvā. Tā ir vienīgā vieta, kur korporācijas telpās atļauts dzert alu. Burga zālē notiek neatņemama korporācijas svētku sastāvdaļa – alus vakari. Kā ar veco stereotipu par korporantiem kā plenčiem un kaušļiem? Izrādās, ka uzvedības normas katram fuksim jeb krustdēlam tiek mācītas no pirmās sagatavošanas nodarbības. Turklāt korporācijai jāievēro 11. paragrāfs – noteikumu kopums, kas attiecas uz alkohola lietošanu. Ja kāds korporants tomēr pārkāpj pieklājības robežas, tad var sekot bargs sods – izslēgšana uz laiku vai pat pavisam.

Korporācijai ir svarīga savu biedru izglītība, tāpēc regulāri notiek literārie vakari, kuros tiek aicināti viesi vai paši korporanti uzstājas ar referātiem. «Selonijas» telpās ierīkota bibliotēka, kurā tiek glabātas ne tikai vēstures liecības par seloņiem, bet arī plašs literatūras klāsts par dažnedažādām tēmām. Bibliotēka pieejama jebkuram korporantam un tiek bieži izmantota studiju procesā.

Kas liek jauniem cilvēkiem iesaistīties korporācijā? Tās ir iespējas, atbalsts gan materiālā, gan morālā ziņā, jauni draugi, piederība kopienai. Droši vien tā ir arī apziņa, ka esi turpinātājs organizācijai, kuras biedri bijuši tiešie liecinieki Latvijas valsts dzimšanas brīdim.

Vēsture

*Kā savu dibināšanas datumu seloņi svin un atceras 1880. gada 24. novembri, kad latviešu korporācijā apvienojās studenti no Puriņu Klāva 1978. gadā dibinātā Draugu pulciņa un 19 studenti no vācu korporācijām.

* Tajā laikā Rīgā darbojās četras vācu, viena krievu un poļu korporācija, kuru attieksme pret latviešiem nereti bija visai nicīga, kaut arī starp to biedriem bija latviešu studenti. «Selonijai» nenācās viegli panākt oficiālu atzīšanu Šaržēto konventā jeb korporāciju pārraudzības organizācijā. Beidzot pēc septiņpadsmit gadu pūliņiem 1897. gadā «Selonijas» dibināšanas pieteikums tika pieņemts.

* Lai nodrošinātu drošu Latvijas proklamēšanas aktu 1918. gada 18. novembrī, par kārtības uzturētājiem tika uzaicinātas korporācijas «Selonija» un «Talavija». Pēc svinīgās ceremonijas seloņu krustdēli izšķīrās par drosmīgu soli – piekārt Latvijas karogus pie Latvijas Universitātes vecās ēkas galvenās ieejas.

* Atbrīvošanās cīņās «Selonijas» vārds cieši saistīts ar Kalpaka bataljona Atsevišķās studentu rotas gaitām. Par savu pirmo komandieri karavīri ievēlēja «Selonijas» krustdēlu kapteini Nikolaju Grundmani. Par varonību Latvijas atbrīvošanas cīņās 40 seloņi apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni.

* Otrais pasaules karš korporācijas aktīvo darbību apturēja, daudz biedru krita kaujās, tika izsūtīti vai devās bēgļu gaitās, taču seloņu tradīcijas tika turpinātas, un pirmā kopiena ārpus Latvijas nodibinājās jau bēgļu nometnēs.

* 1989. gadā Rīgā  pie Rīgas Politehniskā institūta (tagadējā  Rīgas Tehniskā unversitāte) tiek atjaunota «Selonijas» darbība.

Biedri

* Rīgā ir 120 aktīvo biedru, taču pasaulē kopumā ir ap 300 seloņu. Ārvalstu kopu biedri dzīvo Austrālijā, ASV, Kanādā, Vācijā, Anglijā un pat tālajā Venecuēlā.

* «Selonijas» fukšus jeb jauniņos biedrus sauc par krustdēliem. Viņi liktenis aptuveni gada garumā, kamēr tiek apgūtas korporācijas tradīcijas un nokārtoti pārbaudījumi, no vienas puses, ir grūts, no otras – jautrs. Krustdēliem jārēķinās, ka vajadzēs uzņemties saimnieciskus pienākumus, piemēram, piegādāt alu, dežurēt korporācijas pasākumos, taču tas noteikti netiek uztverts kā pazemojums. Tajā pašā laikā ir priekšrocības, kas kamiltoņiem (pilntiesīgajiem biedriem) iet secen, kaut vai slepenās ballītes jeb korporāciju «melnā dzīve».

* Ik septembri pirms jauno biedru uzņemšanas korporācija rīko viesu vakarus, kur jaunieši var nākt un iepazīties ar tradīcijām, aprunāties ar pieredzējušiem biedriem un saprast, vai vēlas daļu savas dzīves veltīt korporācijai.

* «Selonija» aktīvākajiem biedriem ar labākajām sekmēm piešķir stipendijas.

* «Selonijas» rindās savulaik bijuši tādi ievērojami cilvēki kā arhitekti Eižens Laube, Konstantīns Pēkšēns, dzejnieks Jānis Poruks, valstsvīri Jānis Pauļuks, Spricis Paegle. Un mūsdienās – Jānis Vaišļa, Gundars Liberts, Raimonds Bulte, Juris Ulmanis.

Pasākumi un tradīcijas

* Reiz gadā tiek atzīmēti Dibināšanas atceres svētki, kuros ietilpst seloņu dāmu vakars un komeršs – tradicionālas studentu korporāciju svinības.

* Uz dāmu vakariem korporanti ierodas ar daiļā dzimuma pārstāvēm. Pavadonei ne vienmēr jābūt sirdsdāmai, var ņemt līdzi arī māti vai māsu, taču nerakstīts «Selonijas» likums nosaka, ka iepriekšējā dienā satiktu meiteni gan nevajadzētu vest uz šādu pasākumu.

* Maijkomeršs notiek ik maiju par godu mācību gada noslēgumam, tad seloņi dodas ārpus pilsētas.

* Ik gadu tiek rīkotas seloņu bērnu Ziemassvētku eglītes.

* «Selonija» katru februāri rīko karnevālu, uz kuru aicinātas visas korporācijas.

* Katru gadu notiek «Selonijas», «Talavijas», «Vironias» basketbola turnīrs, kurā tiek izcīnīts ceļojošais kauss.

Korporāciju dzīvē būtiska vieta ir tradīcijām un rituāliem. Piemēram, Dibināšanas atceres svētkos tiek atkārtots svinīgais solījums «Selonijas» devīzēm un krāsām. Rituāls notiek, skanot īpašai dziesmai, kuras laikā visi korporanti uzdur savus deķeļus jeb korporācijas cepurītes uz rapiera.

Ir arī neformālākas tradīcijas, kuras laika gaitā iedibinātas. Piemēram, Maijkomerša svinību turpinājums notiek nekur citur kā uz korporācijas ēkas jumta! Neviens vēl no kritieniem cietis nesot.

Draugi

* «Selonija» asociētā biedra statusā ir Vācijas korporāciju Senioru konventu apvienības sastāvā. (Starp citu, pagaidām vienīgā latviešu korporācija šajā apvienībā, kurā vēl ir vācu, austriešu un beļģu korporācijas.)

Sadarbība ir gan patīkama, gan izdevīga, jo jebkuram selonim, izlemjot studēt Vācijā, atliek sameklēt tuvāko vācu korporāciju, un tā palīdzēs, kā vien spēs, kaut vai ar mājokli. Tādas pašas privilēģijas baudītu arī vācu studenti Rīgā.

* «Selonija» jau izsenis draudzējas ar igauņu korporāciju «Vironia», ar kuru tiek rīkoti kopīgi sporta mači un citi pasākumi.

***

Zināšanai

Vairāk par korporāciju «Selonija» var uzzināt mājas lapā www.selonija.lv
 

Tweet