Piezvanot uz vairākām Valsts ieņēmumu dienesta nodaļām, lai noskaidrotu, cik tad sarežģīti ir kļūt par pašnodarbinātu personu, ar milzīgu ierēdņu interesi «Rīgas Balss» nesaskārās. Uz jautājumu, kā būtu labāk – reģistrēties vai ne, telefona klausulē vienaldzīgi atbildēja – izlemiet pati, tā ir jūsu darīšana, kad izlemsiet, tad atnāciet. No šīm atbildēm varētu secināt, ka valstij ir vienalga. Taču, ja darbojaties sfērā, kur var iztikt bez uzņēmuma grāmatvedības, un jums nav vienalga, ir vai nav samaksāti nodokļi, tad šis varētu būt vienkāršākais ceļš, kā parūpēties par savām sociālajām garantijām.

Ir divu veidu pašnodarbinātas personas – individuālā darba veicēji un saimnieciskās darbības veicēji. Individuālā darba veicēji tiek reģistrēti tikai vienam konkrētam darbības veidam, savukārt saimnieciskās darbības veicēji var reģistrēt vairākus darbības veidus, kā arī nolīgt darbiniekus.

Neko nezaudē

Lai reģistrētos par pašnodarbinātu personu, nav nepieciešams nedz sākuma kapitāls, nedz pamatlīdzekļi, nedz statūti, nedz arī daudzas citas formalitātes, kas saistītas ar uzņēmuma reģistrāciju. Turklāt pašnodarbināta persona, kas veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, saņem tādas pašas sociālās garantijas kā darbinieks, kas strādā pie darba devēja, piemēram, slimības pabalstu, maternitātes pabalstu, bērna kopšanas pabalstu, arī paternitātes atvaļinājumu un vecumdienās, protams, arī pensiju.

Kas reģistrējas?

Ir vairākas profesijas, kurās par pašnodarbinātu personu ir jāreģistrējas obligāti, piemēram, advokātiem, notāriem, revidentiem. Šo statusu labprāt iegūst mākslinieki, mūziķi, pasākumu vadītāji, fotogrāfi, privātprakšu ārsti un daudzi tautas daiļamata meistari, kuru izstrādājumus iegādājamies gadatirgos.

Kā reģistrēties?

Lai reģistrētos par individuālā darba veicēju, ir jāvēršas sava rajona (kur esat pierakstīts vai deklarējis dzīvesvietu) pašvaldībā. Tur ir jāiesniedz pieteikums par konkrēto darbības veidu, kurā vēlaties darboties. Atkarībā no darbības veida ir jāiesniedz arī atbilstošs izglītību vai kvalifikāciju apliecinošs dokuments (piemēram, tulkotājiem, amatniekiem u.c.). Tad speciāla komisija lemj, vai ļaut veikt attiecīgo darbības veidu. Parasti šāda atļauja netiek liegta. Pēc tās saņemšanas ir jādodas uz sava rajona Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodaļu, kur izsniedz individuālā darba reģistrācijas apliecību. Atļauja veikt individuālo darbu un individuālā darba reģistrācijas apliecība neatkarīgi no tā, kad esat šos dokumentus saņēmis, ir derīgas tikai līdz kalendārā gada beigām. Lai atjaunotu atļauju, atkal ir jāvēršas pašvaldībā ar tiem pašiem dokumentiem, pēc tam atkal VID jāsaņem jauna individuālā darba reģistrācijas apliecība.

Savukārt, lai reģistrētos par saimnieciskās darbības veicēju, ir nepieciešama pase un uzņēmuma līgums ar juridisku personu vai saimniecisko darbību apliecinošs dokuments (piemēram, īpašuma vai valdījuma tiesības apliecinošs dokuments, advokātiem, zvērinātiem revidentiem, tiesu izpildītājiem – atbildīgo institūciju izsniegtas apliecības vai sertifikāti, ārstiem – ārsta sertifikāts un dokuments, kas apliecina tiesības uzsākt praksi utt.). Tad, protams, jādodas uz sava rajona VID nodaļu, kur tiek izsniegta beztermiņa nodokļu maksātāja apliecība. Saimnieciskās darbības veicējs VID var reģistrēt vairākus darbības veidus, piemēram, tulkotājs un namīpašnieks. Šāda apliecība darbojas līdz brīdim, kad pats paziņojat VID, ka pārtraucat savu saimniecisko darbību.

Kā maksāt nodokļus?

Pašnodarbināta persona ar klientiem (pasūtītājiem) var norēķināties gan skaidrā naudā, izsniedzot kvīti (kvītis jāreģistrē VID), vai arī ar pārskaitījumu, pamatojoties uz rēķinu.

Pašnodarbinātai personai ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jeb sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja pašnodarbinātas personas ienākumi 12 mēnešu laikā pārsniedz 10 000 latu, VID ir jāreģistrējas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir jāveic par tiem mēnešiem, kuros ienākumi (kas veidojas, no pašnodarbinātā ieņēmumiem atskaitot izdevumus) sasnieguši 110 latu mēnesī, un par visiem turpmākajiem mēnešiem līdz gada beigām, sākot no mēneša, kad gada ienākumi sasnieguši 1320 latu. Ja, reģistrējoties VID, jūs jau zināt, ka jūsu ikmēneša ienākumi būs mazāki par 110 latiem, šī iestāde par to jāinformē, un jums nav jāreģistrējas par sociālā nodokļa maksātāju. Ja tīrie ienākumi (ienākumi, no kuriem atskaitīti attaisnotie izdevumi) mēnesī pārsniedz 110 latus, jums ir tiesības maksāt sociālo nodokli no 110, nevis, teiksim, 500 latiem, kas ir mēneša faktiskā peļņa. Protams, ja gribat, nodokli var maksāt arī no 500 latiem. Arī tad, ja jūsu ienākumi ir mazāki par 110 latiem mēnesī, bet vēlaties nodrošināt sev sociālās garantijas, jums ir tiesības brīvprātīgi veikt sociālā nodokļa samaksu kaut vai no viena lata.

Kā veikt atskaites

Par sociālo nodokli ir jāatskaitās vienu reizi ceturksnī. Līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 15.datumam VID ir jāie­sniedz «Ziņojums par pašnodarbinātā vai iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja ārvalstnieka vai ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām». Līdz šai dienai arī jāveic nodokļa pārskaitījums.

Gada ienākumu deklarācija ir jāie­sniedz ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1. aprīlī. No gada ienākumu summas (no ienākumiem atskaitīti ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi) jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis 25% apmērā. Taču var gadīties, ka ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi pārsniedz jūsu ienākumus. Tad pārmaksātais nodoklis tiek atmaksāts. Pašnodarbināta persona var saņemt atpakaļ arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu par izglītības un ārstnieciskajiem izdevumiem. Tam ir paredzētas atsevišķas veidlapas.

Visas atskaitēm un deklarācijām nepieciešamās veidlapas var nopirkt kancelejas preču veikalos, kuros pārdod veidlapas, vai arī specializētajos veidlapu veikalos. Veidlapas ir atrodamas arī VID mājaslapā www.vid.gov.lv.

Krāsim čekus

Kalendārā gada laikā ir jākrāj visi ar saimniecisko darbību saistītie ienākumus un izdevumus apliecinošie dokumenti – kvītis, čeki, rēķini, līgumi, bet tikai tie, kas ir tieši saistīti ar attiecīgo pašnodarbinātās personas darbības veidu. Uz visiem čekiem, kvītīm un rēķiniem ir jābūt norādītam jūsu vārdam, uzvārdam, personas kodam un, vēlams, arī adresei. Visi ienākumi un izdevumi ir jāiegrāmato «Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā». Tas gan vairāk paša ērtībai, jo VID šos žurnālus, kā arī ienākumus un izdevumus apliecinošos dokumentus vairs nekontrolē. Tomēr visi šie dokumenti ir jāglabā, jo VID ir tiesības jebkurā brīdī veikt jūsu grāmatvedības auditu.

Ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos var iekļaut materiālu un tehniskā nodrošinājuma izmaksas, piemēram, gan mobilā, gan fiksētā telefona rēķinus. Tomēr visu rēķina summu iekļaut nedrīkst. Ir nepieciešamas sarunu atšifrējuma izdrukas, kurās atzīmēti tie numuri, uz kuriem zvanīts saistībā ar saimniecisko darbību. Ja saimniecisko darbību veicat mājā (dzīvoklī), kas ir jūsu īpašums, izdevumos var iekļaut arī daļu īres maksas un daļu elektrības rēķina.

Ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos iekļaujams arī samaksātais sociālais nodoklis.

Iespējams, daudziem radošo profesiju pārstāvjiem šī rēķinu kārtošana šķitīs ļoti sarežģīta lieta. Tad var algot savu grāmatvedi, kas atskaišu iesniegšanai visu sakārtos un sarēķinās. Vidēji šāds pakalpojums var maksāt no 100 līdz 300 latiem atkarībā no tā, kur profesionālis tiek meklēts.

Konsultējusi Kristīne Lielause, pašnodarbināta persona, zvērināts tulks

Pieredze

Arnis, juvelieris:

– Esmu pašnodarbināta persona ar stāžu. Visus nodokļus maksāju no 400–500 latu mēneša ienākumiem. Protams, ir mēneši, kad saņemu krietni vairāk, taču likums atļauj to neuzrādīt. Ieguvumi ir – esmu bijis apmaksātā bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī ģimene necieta, kad gandrīz mēnesi nācās gulēt slimnīcā. Nav tur nekā sarežģīta. Ir tikai rūpīgi jākrāj čeki.

Andris, muzikants:

– Par pašnodarbināto personu reģistrējos pirms diviem gadiem. Ieguvumi ir tādi, ka droši varu ņemt pasūtījums no juridiskām personām, kas pakalpojumu var apmaksāt tikai ar pārskaitījumu. Proti, apmaksājot oficiālu rēķinu. Atskaites, lai viss būtu precīzi un kārtīgi, man palīdz sagatavot mana rajona Valsts ieņēmumu dienesta inspektore. Kad aizgāju pirmajā reizē atskaitīties, tā arī pateicu, ka neko nesaprotu, un lūdzu, lai man palīdz. Protams, inspektorei par darbiņu samaksāju. 

Tweet