Da Vinči kods [112]
Pirmdiena, 1. maijs (2006) 13:07
Vērtējums (3785 balsis):
The Da Vinci Code
Код Да Винчи
piedzīvojumu filma
ASV, 2006
Režisors: Rons Hovards (Ron Howard)
Lomās: Toms Henkss, Odrija Totū, Jans Makkellens, Alfrēds Molina, Pols Betanijs
Roberts Lengdons, visā pasaulē atzīta autoritāte simbolikas jomā un Hārvarda universitātes profesors, nakts vidū saņem briesmīgu ziņu - Luvras muzeja pārzinis nogalināts savā darba vietā un atstājis šifrētu pirmsnāves vēstījumu. Kad Lengdons un apburošā franču kriptogrāfe Sofija Nevē sāk risināt neparastās mīklas, viņi sastopas ar neskaitāmiem pārsteidzošiem da Vinči darbos apslēptiem mājieniem - it kā visiem redzamu, bet ģēnija atjautīgi slēptu vēstījumu pilnu daiļrades mantojumu.
Likmes pieaug, kad Lengdons atklāj pārsteidzošu saistību: mirušais bijis Sionas Priorijas - slepenas, arī mūsdienās pastāvošas brālības - vadītājs, un viņa priekšteči bijuši arī sers Izaks Ņūtons, Botičelli, Viktors Igo un Leonardo da Vinči.
130 min
Dena Brauna dēmoni brīvībā
Dita Deruma, Filmas.lv redaktore
Beidzot nu tas ir noticis! Dena Brauna darbs, kas kopš tā publicēšanas 2003. gadā izraisījis tik daudz lielāka un mazāka mēroga strīdu, diskusiju, katoļu baznīcas svēto sašutumu un pat tiesas prāvu (tikai 7. aprīlī Londonā notikušajā prāvā tika atzīts, ka Brauna grāmata NAV plaģiāts un apsūdzības iesniedzēji vēsturnieki Maikls Baidžents un Ričards Lī, kuri joprojām pārliecināti, ka Brauns ideju par Jēzus asinslīniju nozadzis no viņu kopīgā darba «Holy Blood, Holy Grail» (1982), tomēr nesaņems pieprasītos 150 miljonus ASV dolāru) divas dienas pēc pasaules pirmizrādes Kannu kinofestivālā beidzot ir vizualizētā veidā skatāms uz tūkstošiem ekrānu visā pasaulē, ieskaitot arī divas «Forum Cinemas" zāles tepat Rīgā.
Būtu lieki prātuļot par iespējamiem filmas kases ieņēmumiem, kaut gan tieši par naudu šeit runāt būtu īsti vietā, jo, šķiet, ka ar Dena Brauna grāmatu Holivuda būs trāpījusi lielās peļņas mērķa desmitniekā (vismaz studija «Sony» «Da Vinči kodu» jau ieplānojusi kā savu šī gada finansiālo glābēju), jo filmu gribēs «ievērtēt" ne tikai tās fani un dedzīgi atbalstītāji, bet arī pretinieki un tie, kas vienkārši kaut ko pa ausu galam dzirdējuši un paši savām acīm vēlas pārliecināties – kas tad tur nu tāds ir, un kāpēc tad katoļu baznīca tik dedzīgi aicina boikotēt «Da Vinči kodu" un nebūt klātesošiem viņuprāt «Dieva zaimošanā».
Neskatoties uz paša Dena Brauna, režisora un aktieru atkārtotiem atgādinājumiem, ka filma, tāpat kā grāmata, būtu uzskatāma par autora radošās idejas izpausmi, katoļu baznīca savos paziņojumos uzsvērusi, ka «tā, ir pilna ar apvainojumiem, neslavas celšanu un kļūdām, kas, ja gadījumā kaut kas tāds būtu noticis ar Korānu, izraisītu pasaules mēroga dumpi un tikai tāpēc, ka šoreiz tiek apvainota katoļu baznīca, vaininieki var palikt nesodīti.
Baznīca jūtas aizvainota ne pa jokam, kaut arī šī nebūt nav pirmā reize, kad mākslas darbs izraisa nepamatotu reliģisko grupējumu sašutumu. Līdzīgi (toreiz – bezprecedenta) skandāli apvija Mārtina Skorsēzes 1988. gada kino lenti «Kristus pēdējā kārdināšana», kas veidota pēc 1951. gadā publicētās Nikosa Kazantzakisa tāda paša nosaukuma romāna, kur arī Jēzus tika attēlots kā vienkāršs cilvēks, kas mīlējis Mariju Magdalēnu. Toreiz protesta akcijas uzsākās, pirms vēl tika pabeigta pati filma. Vēlāk ASV ietekmīgie reliģiskie līderi nolādēja filmu niknos dievkalpojumos, bet 1988. gada 22. oktobrī Francijas katoļu fundamentālisti izraisīja grautiņu Parīzes Sentmišela kinoteātrī, kā rezultātā tika ievainoti vairāki cilvēki. Kas notiks ar «Da Vinči kodu»?... – atliek vien cerēt, ka pasaule gandrīz 20 gados kļuvusi saprātīgāka, lai arī kā tam diemžēl negribas ticēt.
Kuram gan citam lai uzticētu potenciāla kases grāvēja režijas grožus, ja ne Holivudas vērienīgo darbu («Apollo 13», «Cerība uzvara», «Brīnišķais prāts») autoram Ronam Hovardam, kurš ne reizi vien pierādījis, ka spēj pēc labākajām Holivudas tradīcijām «uzvirpināt» spēcīgas drāmas, kas vēlāk var cerēt arī uz «zelta vīriņiem».
Hovards iet drošu (galvenajās lomās talantīgi un populāri aktieri -Toms Henkss, Odrija Totū, Žans Reno. Grāmatu lielajam ekrānam palīdzējis adaptēt pieredzējušais scenārists Akiva Goldsmens, kurš strādājis arī pie «Cerības uzvarai» un «Brīnišķā prāta, mūziku radījis Holivudas kinofilmu mūzikas veterāns Hanss Zimmers), kaut vienlaikus arī riskantu (vienmēr pastāv iespēja, ka grāmatas faniem/un arī pretiniekiem kaut kas nepatiks, un katoļu baznīcas zobens arī vicinās tepat virs galvas) ceļu, kaut arī Dena Brauna grāmatas (tas attiecas ne tikai uz «Da Vinči kodu», bet arī uz «Eņģeļiem un dēmoniem» un «Ciparu cietoksni») nepieder pie grūti ekranizējamajiem darbiem , kā, piemēram, Maikla Kaningema «Stundas». Te nav nedz bezgalīgu varoņu iekšējo monologu, nedz garu vēsturisku atkāpju, intriga tiek virpināta aizraujošos dialogos, dramatiskais kāpinājums perfekti atbilst Holivudas scenāriju pareizrakstības ābecei, detektīvlīnija atsvaidzina vēsturiskās apceres un grāmatas ritms ir precīzs kā šveices pulkstenis - lasītāja prātu ar vēstures mozaīku klucīšu pārbīdīšanu nodarbinot tieši tik ilgi, cik tas mūsdienās iespējams, lai nākamajā epizodē mestos aizraujošā pakaļdzīšanās ainā.
Gala rezultātā mūsu «lietošanā» nodots ne vairāk ne mazāk kā godam uz ekrāna pārnests darbs, kas grāmatu nelasījušos, iespējams, mulsinās ar sižetiskajiem pavērsieniem un nemitīgi krītošajām maskām, bet lasījušajiem - ļaus meklēt «blusas» un pukoties par to, ka filmā redzamais neatbilst katra iztēles uzburtajām vīzijām. Tad vietā būtu domājošās sabiedrības daļas katoļu baznīcai sniegtie padomi – atcerēties, ka arī filma ir tikai režisora interpretācija par autora darbu, projicēta caur personīgās pieredzes prizmu. Galvenais ir pavisam kas cits – tas, ka šie darbi, neatkarīgi no tā, vai tie būtu drukāti vai pasniegti kino valodā, liek mums domāt un meklēt atbildes uz jautājumiem, un varbūt palīdz kaut nedaudz labāk izprast (vai vismaz mēģināt to darīt) mūsu pagātni un pasauli, kurā dzīvojam. Tieši šī iemesla dēļ pievienojos to cilvēku pulkam, kas atbalsta Dena Brauna un Rona Hovarda talantu un drosmi!
Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo
aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem
un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību,
naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu
informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas
gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī
liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību,
ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi,
lai komentētājus identificētu.
