Kalvītis neatkāpjas[105] ieteikt draugiem - draugiem.lv twitter.com blogs.lv

Māra Libeka, Voldemārs Krustiņš, «Latvijas Avīze»
Trešdiena, 4. jūlijs (2007) 07:18

Saeimas sēde, atvadās Vaira Vīķe-Freiberga. Sestajā jūlijā LTV visu dienu raidīs par aizejošo Valsts prezidenti. Bet kad raidīs arī par atnākošo prezidentu? Sestdien G. Ulmaņa kunga rezidencē saimnieks un viesis prezidents Zatlers ar abu kundzēm kopā rādījās publikā un izteica dažas zīmīgas domas. Savukārt opozicionāri aicina jaunievēlēto prezidentu nenodot zvērestu… Pretrunīgi notikumi seko cits citam, tomēr pēdējā laikā neesam dzirdējuši nevienu būtisku paziņojumu no valdības puses. Tāpēc lūdzām izteikties Ministru prezidentu. Redakcijā viesojās premjers Aigars Kalvītis. Ministru prezidentu iztaujāja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Māra Libeka.

V. Krustiņš: — Tātad par stāvokli valstī un sabiedrībā!

A. Kalvītis: — Notiekošo raksturotu kā politisku cīņu. Opozīcija ir ļoti vāja, un tāpēc valdība no tās nejūt lielu spiedienu. Toties pretdarbība nāk no citas puses — no dažādām organizācijām, interešu grupām, kuras ieinteresētas nestabilitātes radīšanā un varas pārdalē. Daļa no interešu grupām ir apvienojušās un mēģina izmantot šajā politiskajā cīņā dažādas, varbūt ne vienmēr godīgas metodes.

Arī Latvijā Valsts prezidenta vēlēšanu gaisotnē tika izmantoti dažādi līdzekļi, no kuriem plašāk bija organizēta Zatlera kunga nomelnošana desmit dienu garumā, un tā nav arī beigusies. Arī patlaban kā valdības vadītājs neesmu drošs, ka šīs pēdējās nedēļas laikā netiks sarīkotas vēl kādas provokācijas, lai kaut kādā veidā mēģinātu politisko procesu pagriezt atpakaļ un neļaut Zatleram stāties pie amata izpildīšanas. Labi, ka koalīcija un valdība ir ļoti vienota un stipra, kas nepakļausies nekādām provokācijām un izaicinājumiem. Bet visas pretvalstiskās darbības ir jāvērtē tiesiskā ceļā.

Valsts prezidents V. Zatlers zvērestu nodos svētdien, 8. jūlijā, neskatoties uz mēģinājumiem izmantot jebkurus līdzekļus, lai šo procesu aizkavētu.

Ar dziļu nožēlu jāatzīst, ka pretdarbībā ir iesaistījušās arī tādas personas, kas strādā valsts darbā un saņem atalgojumu no valsts kases.

Tomēr nekādu atlaižu nebūs. Valdība stingri stāvēs savās pozīcijās: ir ievēlēts jauns Valsts prezidents, kurš 8. jūlijā nodos zvērestu neatkarīgi no iespējamām provokācijām.

— Vai šī pretdarbība ir tikai savtīgu interešu mudināta vai varbūt pat ārvalstu rosināta?

— Šis jautājums ir jāanalizē daudz dziļāk. Devītās Saeimas vēlēšanas bija pirmās, kad Latvijas politikā nestartēja neviens jauns politisks spēks. Tātad nebija neviena tik spēcīga, kas spētu apvienot ar iniciatīvu apveltītus, varas alkstošus cilvēkus, kas patlaban nav iesaistīti politikā. Viņos ir saglabājies rūgtums par vēlēšanu rezultātu, jo viņi cerēja, ka atnāks jaunais brīnumdaris un ļaus tiem apmierināt to ambīcijas. Bet piedzīvoja vilšanos, tādēļ veidojas šādi neapmierinātu personu grupējumi. Sākumā tie darbojās samērā stihiski, bet prezidenta vēlēšanas parādīja, ka tie kļuvuši par pietiekami organizētu spēku, kas koordinē pretkampaņu. Prognozēju, ka uz šo protestantu bāzes tiks izveidota jauna politiska partija.

— Vai tā būs izrunātā «prezidentes partija»?

— Nē, man nav tādas pārliecības. Personas, kas uzsākušas šo cīņu par varu, labprāt gribētu iesaistīt šajā procesā ļoti populāro Vairas Vīķes-Freibergas vārdu. Taču nedomāju, ka tiem ir kādas cerības.

— No jūsu izteikumiem presē jāsecina, ka esat Vairai Vīķei-Freibergai piedāvājis atbalstu, perspektīvu sabiedriskai, valstiskai darbībai…

— Latvija ir ļoti maza valsts, un katrs, kas grib strādāt valsts labā, ir jāatbalsta. Vairas Vīķes-Freibergas spējas pēc prezidentūras beigām jau nekur nepazudīs, viņas resurss ārpolitikā ir milzīgs un būs ļoti noderīgs Latvijai arī turpmāk. Viņai ir labi starptautiski kontakti un sadarbība ar daudzu valstu līderiem. Tāds formāts kā bijušo prezidentu klubi, dažādas sanāksmes un konferences, kur tiek pārstāvēti ļoti ietekmīgi cilvēki, ir tā vieta, kur Vaira Vīķe-Freiberga var un arī, manuprāt, grib sekmīgi darboties. Būtu nepareizi, ja Latvijas valsts neizmantotu Vīķes-Freibergas spējas.

— Vai esat ar Zatlera kungu jau vienojušies par prezidenta un valdības vadītāja turpmāko sadarbības stilu?

— Esmu atvērts jebkurai sadarbības formai. Ja nepieciešams, tikšos ar prezidentu kaut divreiz un trīsreiz nedēļā. Tieši Valsts prezidents pats lielā mērā noteiks šo sadarbības formu: cik bieži viņš uzrunās valdību, parlamentu, cik bieži piedalīsies citos procesos.

— Vaira Vīķe-Freiberga darīja arī to, kas viņas formālajos pienākumos tieši neiederējās. Ja Valsts prezidentei bija augsta autoritāte, viņa varēja atļauties teikt, jo zināja, ko teikt, un viņai pretim nerunās. Ko jūs kā valdības vadītājs gaidāt no jaunā Valsts prezidenta? Vai vadības stils tomēr kaut kā nekoriģēsies?

— Tā līnija starp Valsts prezidentu un valdību ir ļoti smalka, un jāzina, kurā vietā to novilkt. Es gan nejutu nekādu diskomfortu, kad prezidente interesējās arī par valdības aktuāliem jautājumiem. Tas taču ir daudz labāk nekā ja prezidents par valdības darbu neliekas ne zinis. Prezidentes līdzdalība šajā aktīvajā politiskajā procesā atviegloja lēmumu pieņemšanu.

— Bet tā bija Vaira Vīķe-Freiberga…

— Uz šo repliku var atbildēt tikai ar vārdiem: laiks rādīs! Neviens pirms astoņiem gadiem nevarēja iedomāties, ka Vaira Vīķe-Freiberga būs lieliska prezidente.

— Saprotams, ka tā ir vienīgā iespējamā atbilde. Patlaban neviens nerunā, kā Zatlers strādās. Viss kūsā ap to, kas varētu būt, kad Zatlers sāks saimniekot Rīgas pilī.

— Šobrīd daudzi cenšas nevis pēc būtības diskutēt par prezidenta darbiem un uzdevumiem, bet izteikt visdažādākos apvainojumus, kas, manuprāt, nav konstruktīva pieeja. Piedevām neviens no izteiktajiem apvainojumiem pēc būtības nav Zatleram. Piemēram, Dombura raidījumā visi Valsts prezidenta amata kandidāti atzinās, ka paši devuši dāvanas ārstiem. Ja raugāmies no juridiskās prakses, starp dāvinātājiem un dāvanu pieņēmējiem nav atšķirību. Tā ir prakse vairāku desmitu gadu garumā, kas ir jāsakārto, bet par to nevar pārmest V. Zatleram, ne citiem ārstiem, jo tad mēs pārmetam visai veselības aprūpes sistēmai. Galu galā mēs taču paši šo sistēmu uzturam.

— Bet jūs taču Zatlera kungu izvirzījāt, tāpēc jums viņš, kad uzbrūk, būtu jāaizstāv. Tam taču jūs piekritīsiet?

— Es arī aizstāvu. Es neesmu šaubījies nevienu brīdi, ka Zatlera kunga izvēle ir pareiza. Pie tās kārtības, kādā veidā Latvijā ir jāievēl Valsts prezidents, šī izvēle bija vienīgā iespējamā.

— Kā jūs rīkosieties, ja 7. jūlija referendumā tiks savākts ievērojams balsu skaits?

— Šādi tautas referendumi nav nekas ārkārtējs. Tie notikuši visās mūsu kaimiņvalstīs un lielā mērā bijuši saistīti ar valdību. Piemēram, referendumā Zviedrijā par eiro ieviešanu valdība zaudēja. Francijas prezidents Žaks Širaks ar Holandes premjeru parakstīja ES konstitucionālo līgumu un zaudēja divus lielus referendumus, bet tas Holandes valdības vadītājam netraucēja uzvarēt vēlēšanās.

Referendumu nevajadzētu saistīt ar valdības stabilitāti un darbu. Šis referendums galu galā ir tikai par valsts drošības iestāžu likumu grozījumiem. Kad ūdens nostāsies, noteikti vēl būs diskusijas, jo ir bijis pārāk daudz emociju par šiem likumiem. Piemēram, Vācijā parlamentārā kontrole pār drošības iestādēm ir krietni stingrāka nekā Latvijā.

— Cienījamo premjer, lai cik cilvēku aizietu uz referendumu, to nevar novērtēt par zemu.

—– Parlamenta deputāti ir bijuši pieredzes komandējumos par valsts drošības iestāžu kontroles jautājumiem daudzās valstīs un par to ir jāinformē sabiedrība. Taču līdztekus politiskajiem procesiem nevajadzētu piemirst par darbiem, kas veicami tautsaimniecībā.

Mūsu valsts attīstās, visi galvenie rādītāji ir pozitīvi, pēc «Eirostat» datiem, tautsaimniecības attīstībā beidzot esam apsteiguši arī Poliju, pietuvojušies Slovākijai un citām Eiropas valstīm. Taču darāmā vēl daudz. Mūs gaida nopietni lēmumi inflācijas ierobežošanā. Augusta sākumā valdība spriedīs par tādiem šā gada valsts budžeta grozījumiem, lai jau 2007. gada budžets būtu bezdeficīta. Mēs neļausim tērēt vairāk naudas, nekā tās ir valsts makā. Trīs gadus esam noturējuši visstraujāko ekonomiku Eiropā un vēl vajag vismaz trīs gadus, lai uzturētu šo tempu un pietuvotos Eiropas vidējam līmenim. Runājot par politiskajiem procesiem, apsveicu tos, kas grasās dibināt jaunas partijas, bet principā, atsaucoties uz Vairas Vīķes-Freibergas runu Saeimā, Latvijas iedzīvotājiem jābūt aktīvākiem, jāiesaistās politiskajos procesos, jo tikai tādā veidā mēs kopīgi varam attīstīt valsti. Kritika atsit vēlmi darboties tiem, kam tas ir jādara. Cik gan ilgi var strādāt, ja par visu, gan pelnīti, gan nepelnīti, tiek saņemts nenormāls kritikas vilnis.

— Kā jūs redzat to aktīvo sabiedrību?

— Es kā Tautas partijas priekšsēdētājs daudz daru, lai partiju paplašinātu. Tautas partija ir vislielākā un vislabāk strukturētā partija.

— Vai jūs gribat, lai partijas paplašinās vai lai veidojas vairāk partiju?

— Lai palielinās partijas biedru skaits. Protams, nevar izslēgt jaunu partiju veidošanos. Pastāvošā politika 16 gadu laikā ir nostabilizējusies, un ikvienam ir plašas iespējas izvēlēties politisko spektru .

— Liepājā darbojas sabiedriskā organizācija «Krievu kopiena». Kad iepazinos, kā tā strādā, radās neviltota skaudība: kaut latvieši tā spētu! Šī organizācija ir tik stipri noorganizējusies, ka Seska kungam ar laiku nāksies to just. Redzēju biedru sarakstu ar visām biedru naudām. Vai Tautas partijai ir tik precīza grāmatvedība, kur redzams, kā tiek maksātas biedru naudas?

— Visi, kas nemaksā biedra naudu, tiek izslēgti no partijas.

— Kā veidosies turpmākās Latvijas un Krievijas attiecības? Cienījamo profesoru Strodu neielaiž Krievijā, visādi nolamā, bet mūsu Ārlietu ministrija izliekas, ka viss ir kārtībā. Vai tas apliecina, ka Krievijas vēstniecība un Krievijas aprindas var darīt, ko grib? Latvija tikai atsaucas labajam, patīkamajam… Vai tomēr mums nav jānostājas stingrāk?

— Latvija savas attiecības ar Krieviju mēģina veidot pragmatiskā gultnē ne jau tāpēc, ka ceram uz strauju pagriezienu abu valstu attiecībās. Skaidrs, ka Krievijas politika pret Latviju un Eiropu kopumā nemainīsies vienā dienā vai mēnesī. Līdz šim Eiropā esam bijusi problēmu valsts, kura nav spējusi atrisināt svarīgus jautājumus. Beidzot esam parakstījuši robežlīgumu, noveduši to līdz ratifikācijai un esam izkļuvuši no politisko problēmu valsts saraksta. Tas ļauj mums līdzvērtīgi piedalīties lēmumu pieņemšanā un uz mums vairs neskatās kā agrāk. Tāpēc pragmatisku attiecību veidošana ar Krieviju ir būtiska. Tas, ka nepanāksim straujus politiskus uzlabojumus, arī ir skaidrs. Mums nav zināms, kā beigsies Krievijas Valsts domes vēlēšanas rudenī un valsts prezidenta vēlēšanas nākamā gada pavasarī un kāda būs Krievijas jaunā politika.

Dialogs notiek, un esam gatavi parakstīt vairākus līgumus ar Krieviju. Jūlijā notiks starpvaldību komisija un, iespējams, Latvijā viesosies Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

— Tad jau iznāk tā, ka pragmatisma vārdā var ļaut nomelnot to profesoru Strodu…

— Vai jūs zināt, cik daudz personu no Krievijas nav ielaistas Latvijā pēc mana lūguma? Tāpat kā mums ir sāpīga Stroda neielaišana Krievijā, viņiem sāpīgs jautājums ir aizliegums Latvijā iebraukt atsevišķiem Krievijas iedzīvotājiem.

— To mēs nezinām. Mēs zinām tikai to, ka viens godājams profesors, kurš nav ne zaglīgs, ne blēdīgs, ne kontrrevolucionārs, netiek ielaists Krievijā, un Ārlietu ministrija neliekas ne zinis.

— Es par šo jautājumu neesmu tik informēts kā Ārlietu ministrija.

— Pēdējā laikā Krievijas diplomāti atklāti, pietiekami skaļi un nedivdomīgi aicina Latviju būt patstāvīgai valstij ar patstāvīgu pozīciju, atbrīvoties no Amerikas un ES ietekmes…

— Neesmu dzirdējis, ka kāds diplomāts tā būtu teicis. Mēs esam pietiekami patstāvīgi, un mums nav jāņem nopietni vērā Krievijas puses rekomendācijas.

— Kad sabiedrība uzzinās vairāk par stipendijām, stipendiātiem un pārmaiņām politiskajā spektrā, ko varētu ienest Lemberga un citu stipendiātu saraksta publiskošana?

— Turpinās izmeklēšana Ventspils lietā, un tās laikā parādījies «melnās kases» atšifrējums. Tā gan nav pirmā «melnā kase» Latvijas politikā. Nesen mēs uzzinājām par Rēzeknes burtnīciņām, kur arī bija skaidri redzams, kādā veidā tiek finansēta konkrēta partija.

Cik man zināms, patlaban ir runa par iespējamiem nereģistrētiem partiju finansējumiem un šo partiju skaitā ir gan parlamentā izbijušās partijas, gan arī daļa no esošajām pozīcijas un opozīcijas partijām. Tomēr tās ir tikai aizdomas, nekas vairāk. Man nav informācijas ne par kādiem uzvārdiem, ne citas konkrētas ziņas. Ja reiz prezidente šo jautājumu ir aktualizējusi, izmeklēšanas iestādēm būtu jātiek galā ar šo jautājumu, lai pēc iespējas ātrāk novērstu sabiedrības bažas.

— Tiem, kas par šo lietu runā, nevajadzētu to vienkāršot, ka ir kaut kāds saraksts, kurā mēs ieraudzīsim, kam maksāti simt vai desmit tūkstoši latu pret parakstu. Bet var taču būt tāds skaists legāls fonds — samaksa par grāmatas sarakstīšanu, par koncertiem vai citiem jaukiem legāliem gabaldarbiem.

— Jūs esat ļoti labi informēts.

Materiāls publicēts sadarbībā ar Latvijas Avīze

Lasīt citus komentārus [105]

Niks: Adresāts:

Reģistrēties

Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību, ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi, lai komentētājus identificētu.

Par Apollo  |  Reklāma  |  Mikromaksājumi  |  Lietošanas noteikumi  |  Redakcija  |  Atsauksmes un ieteikumi  |  Lapas karte  |  Pieteikt problēmu
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2009 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.