Pierādīsim sev un pasaulei, kas ir Latvijas preces un pakalpojumi[53] ieteikt draugiem - draugiem.lv twitter.com blogs.lv

Andris Vilks, Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks
Otrdiena, 9. februāris (2010) 00:10

Atskatoties uz norisēm Latvijas tautsaimniecībā pēdējā desmitgadē, pārņem dalītas sajūtas. Negaidīti straujo vidējo ikgadējo kopprodukta pieaugumu par 8% laika posmā no 2000-2007.gadam tik pat negaidīti nomainīja iespējamais ekonomikas kritums par 25% laika posmā no 2008-2010.gadam. Te var atsaukties gan uz iestāšanos ES un no tā izrietošā efekta, gan uz Latvijas ekonomikas pārkarsēšanu, gan arī uz globālo krīzi. Tomēr nevar neminēt milzīgās nesabalansētības mūsu ekonomikā, kuru ilgstoša ignorēšana arī noveda valsti patreizējā stāvoklī. Krīze ir ne vien objektīva mācību stunda, bet arī lieliska iespēja pamatīgi izvētīt esošo situāciju un nostādīt tautsaimniecību uz stabiliem ilgtspējīgiem pamatiem.

Kas tad daudzu gadu garumā ir risinājies mūsu ekonomikā? Ir notikusi strauja pārorientēšanās uz iekšējo patēriņu, kuru galvenokārt nodrošināja milzīgie importa apjomi. Tajā pat laikā maza uzmanība tika pievērsta ražotājiem, eksportētājiem, noieta tirgu meklēšanai citās valstī, importa aizstāšanai ar pašu radītajām precēm.

Pakalpojumu nozaru īpatsvars ekonomikas struktūrā kopš 1995.gada ir pieaudzis līdz pat 75%, tai skaitā mazumtirdzniecība - no 11% līdz 21%, bet komercpakalpojumi - no 4% līdz 16%. Tajā pat laikā apstrādes rūpniecības īpatsvars ir krities no 22% uz 10%.

Latvijā vērotais ekonomiskais stāvoklis jau iepriekš bija visai atšķirīgs no ekonomiski ļoti līdzīgajām pārējām abām Baltijas valstīm. Arī tur ekonomikas bija nesabalansētas, taču mazākā mērā nekā Latvijā, tomēr abās valstīs visu laiku uzmanība ir tikusi pievērsta gan rūpniecībai, gan eksportam un investīciju piesaistei eksporta ražotnēm. To apliecina fakts, ka 15 gadu laikā apstrādes rūpniecības īpatsvars ir mainījies nedaudz un tas joprojām ir ap 15-20% no kopprodukta. Nemaz jau nerunājot par preču eksportu, kas Latvijai ir vien ap trešdaļu no IKP, bet kaimiņvalstīs puse un pat vairāk. Vienīgais mierinājums visus šos gadus ir bijis Latvijas pakalpojumu eksports, galvenokārt tranzīta jomā.

Reklāma

Visus šos gadus apstrādes rūpniecībai ir bijis visai niecīgs atbalsts no valsts puses. Tikai pēdējo divu gadu laikā ir notikusi sarosīšanās visos līmeņos, lai dotu impulsu nozares attīstībai un tās potenciāla izmantošanai. Diezin vai bez tik dziļas ekonomiskās krīzes tas būtu noticis! Taču tagad ir redzams, ka iekšējais patēriņš valstī ir pamatīgi krities, un pat tam atgūstoties, tā pieaugums būs stipri vien mērens. Tajā pat laikā ar katru nākamo mēnesi arvien izteiktāk ir redzams, ka valsts ekonomikai atgūties palīdzēs ražotāji, arī lauksaimnieki.

Ja vēl pirms pāris mēnešiem rūpniecības apjomi gada griezumā vēl bija kritušies par 10-15%, tad jau pagājušā gada 4.ceturksnī kritums saruka līdz 6,7%, bet pret 3.ceturksni jau bija pieaugums par 3,8%. Te ir jāuzteic pašu uzņēmēju spēja pārvarēt samilzušās grūtības, veikt nepieciešamās izmaiņas savā darbībā, nezaudējot cerības un raugoties daudz plašāk savu ražojumu noieta tirgu meklēšanā. Svarīgi ir pieminēt arī nozaru asociāciju daudz aktīvāku darbību, arvien pragmatiskāk prasot un piedāvājot risinājumus, lai ražotāji un eksportētāji varētu daudz pārliecinošāk atsperties šajā iespēju laikā. Ir ļoti svarīgi turpināt uzsākto gan eksporta garantiju jomā, gan uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, gan pozīcijas noformulēšanu attiecībā uz atbalstāmajām nozarēm vai klasteru veidošanā.

Ne mazāk svarīgs ir pakalpojumu eksports, kuram krīzes laikā ir būtiska stabilizējoša loma, ļaujot pirmo reizi pozitīvajai pakalpojumu bilancei pārsniegt negatīvo preču tirdzniecības saldo. Lauvas tiesu šeit dod tranzīta pakalpojumi, kuri arī globālās krīzes laikā dod lielu pienesumu Latvijas ekonomikai. Taču joprojām ir nozares, kuru pakalpojumu eksportam varētu būt labs potenciāls, bet kurš joprojām netiek izmantots, jo ir nepieciešams krietni lielāks atbalsts no valsts puses, kā arī uzņēmēju pašu organizētība. Tie ir gan tūrisma, gan informāciju tehnoloģiju, gan izglītības un veselības pakalpojumi, radošā industrija u.c..

Latvijas valstij, uzņēmējiem un iedzīvotājiem ir jāsāk nopietnāk novērtēt Latvijā radītas preces un pakalpojumus, jo līdz šim pārāk viegli esam peldējuši importa plūdos. Te nav runa par iekšējā tirgus protekcionismu, bet gan par sabiedrības un valsts attieksmi, palīdzību sev pašiem caur darba vietām un nodokļiem, caur Latvijas labāko preču un pakalpojumu zīmolu spodrināšanu, ceļot pašapziņu. Tādēļ izstāde ’’Ražots Latvijā 2010’’ ir svarīgs notikums valstī, kā kopums, kurā mēs apzinām savu potenciālu un meklējam produktīvus sadarbības risinājumus - gan ražotāji, gan pakalpojumu sniedzēji, gan valsts institūcijas, gan projektu finansētāji. Tādejādi mēs Latvijā apzinām savas vērtības un ceļam to radītāju pašapziņu pasaules tirgos.

Lasīt citus komentārus [53]

Niks: Adresāts:

Reģistrēties

Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību, ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi, lai komentētājus identificētu.

Par Apollo  |  Reklāma  |  Mikromaksājumi  |  Lietošanas noteikumi  |  Redakcija  |  Atsauksmes un ieteikumi  |  Lapas karte  |  Pieteikt problēmu
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2009 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.