No darba LTV aiziet Ziņu dienesta žurnālisti

Abi žurnālisti šodien iesnieguši atlūgumu, kā iemeslu minot atalgojumu — citviet piedāvātais atalgojums ir augstāks, sacīja LTV pārstāve.

Šetlere informēja, ka saruna starp žurnālistiem un LTV ģenerāldirektoru Jāni Holšteinu esot noritējusi mierīgā un draudzīgā gaisotnē.

LTV Ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis aģentūrai LETA atzina, ka abu žurnālistu aiziešanai no darba LTV ir finansiāli iemesli un, iespējams, telekompānijas «TV3 Latvia» jaunais projekts. «Pagaidām neviens cits Ziņu dienesta darbinieks atlūgumu nav rakstījis, taču, ja tas notiks, tad tas viennozīmīgi būs zemā atalgojuma dēļ. Ir jau notikušas sarunas ar LTV vadību, ko un kā darīt, lai rastu kādu risinājumu algas jautājumā. Esmu norūpējies par zemo atalgojumu Ziņu dienesta darbiniekiem,» sacīja Gailītis.

«TV3 Latvia» sabiedrisko attiecību koordinatore Marta Zandersone aģentūrai LETA atteicās izpaust informāciju, kas veidos jauno analītiskā žanra raidījumu, kas savu sezonu sāks 21. oktobrī.

Gan Krenberga, gan Krēvics aģentūrai LETA norādīja, ka aiziešana no LTV nav saistīta ar atalgojumu, bet gan ar nespēju strādāt politiskā spiediena dēļ. «Mēs gadu rakstījām vēstules par iemesliem, kādēļ nevar LTV normāli strādāt, kur tika uzskaitīti visi iemesli, un nevienā no šīm vēstulēm netika minēta nauda. Ziņu redakcija pēc reorganizācijas ir tā sagrauta, ka nav iespējams vairs normāli strādāt,» sacīja Krenberga.

LTV Ziņu un analītisko raidījumu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Krenberga iepriekš izplatītājā paziņojumā norādīja, ka Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTVP) vajadzētu uzaicināt Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) ekspertus veikt LTV menedžmenta izpēti un sniegt secinājumus, LTV ģenerāldirektora amatam vajadzētu izvēlēties spējīgu pārvaldes administratoru no labākajiem Latvijas menedžeriem, kā arī nodrošināt, lai līdzās ģenerāldirektoram LTV tiktu izveidots galvenā redaktora amats.

Tāpat arodbiedrības skatījumā būtu nepieciešams nodrošināt, lai tiktu izveidota LTV redkolēģija, kas galvenā redaktora vadībā lemtu par televīzijas idejisko attīstību stratēģiskā nozīmē un atbilstoši tai arī par finanšu piešķiršanu attiecīgiem projektiem, kā arī par īstermiņa aktualitāšu atspoguļojumu televīzijā un par finanšu piešķiršanu šiem mērķiem.

Žurnālistu arodbiedrība iesaka izveidot LTV sabiedrisko padomi, kas veicinātu domu apmaiņu par sabiedrībai aktuāliem notikumiem, procesiem un palīdzētu LTV vadībai orientēties pretrunīgās situācijās.

LTV zaudē auditoriju, uzsvēra LTV žurnālistu arodbiedrība. «Vēl nepieredzēti zems reitings ir rīta raidījumam, sabiedriskās televīzijas ziņu raidījumi «Panorāma» un «De facto» zaudē konkurences cīņā ar komerckanāliem, arvien biežāk lielie svētku pasākumi un koncerti tiek atspoguļoti komerctelevīzijās,» teikts paziņojumā.

Tāpat LTV joprojām nav nodrošinājusi iespēju bez maksas skatītājiem internetā aplūkot tās raidījumus, skatītājiem nav iespējas LTV mājaslapā izteikt viedokļus par redzēto.

LTV ir nopietni trūkumi raidījumu saturā, uzskata arodbiedrība. Arodorganizācija norāda, ka netiek atspoguļoti vairāki Latvijas attīstībai būtiski temati. Gandrīz pilnīgi ir ignorēta ekonomikas joma, taču tieši tā patlaban lielākajai sabiedrības daļai ir jo sevišķi aktuāla — gan inflācijas, cenu pieauguma un nekustamo īpašumu tirgus īpatnību dēļ, gan tāpēc, ka Latvijas ekonomika piedzīvo unikālu periodu — patlaban tiek dalīti Eiropas Savienības piešķirtie fondi.

Šīs norises pētīt un izskaidrot noteikti ir par iedzīvotāju naudu uzturētas televīzijas uzdevums. To objektīvi nevar veikt raidījumos, kas uzturēti par privātu personu un organizāciju vai valsts iestāžu dotiem līdzekļiem, uzskata arodbiedrība.

LTV nespēj nodrošināt nacionālas nozīmes tiešraides, norādīts arodorganizācijas paziņojumā. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar