Saeimā par KNAB tikpat kā neuztraucas

Valsts kontroliere Inguna Sudraba jūnijā nosūtījusi revīzijas pārskatu par operatīvo līdzekļu izmantošanu četrās drošības iestādēs, tostarp arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, nu jau bijušajam Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājam Dzintaram Jaundžeikaram un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājam Jurim Dalbiņam. Bet pēc ziņojuma izlasīšanas neviena no šīm amatpersonām nav uzskatījusi par nepieciešamu aicināt kopā deputātus, lai informētu par revidentu atklāto.

Kaut arī J. Dalbiņš ziņojumu saņēma pirms 26. jūnija komisijas sēdes, tur par to netika bilsts neviens vārds. Kā izteicās komisijas locekļi Linda Mūrniece un Ainars Latkovskis, tās esot Dalbiņa kga tiesības, ja viņš uzskatot, ka nav noticis nekas tāds, par ko būtu jāziņo kolēģiem. Interesanti, ka J. Dalbiņš pēc trim mēnešiem, t. i., otrdien, 25. septembrī, jeb dienu pēc KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšanas no amata, tomēr nolēmis sasaukt komisijas deputātus, lai informētu par VK revīziju, kā arī lūgtu deputātiem pat parakstīties, ka viņi ar ziņojumu ir iepazinušies. Bet Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs Mareks Segliņš pastāstīja, ka komisija gan neesot oficiāli apspriedusi saņemto revīzijas pārskatu, deputāti par to esot tikai papļāpājuši.

Komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars vienā mierā norādīja, ka ziņojums esot pieejams visiem, kam vien ir piekļuve valsts noslēpumam.

J. Dalbiņš, komentējot tautas kalpu ilgo reakciju par premjera Aigara Kalvīša nupat sabiedrībai atklātajiem satraucošajiem naudas tēriņiem KNAB, teica: «Jautājums ir ļoti smags, tāpēc pārsteidzīgas darbības tā risināšanā nebūtu nākušas par labu.» Deputāts esot 3. jūlijā uzrakstījis vēstuli premjeram, kurā lūdzis valdības vadītāju attiecīgi reaģēt, prasīt paskaidrojumus un rīkoties, lai normatīvie akti tiktu pilnveidoti tā, ka turpmāk nepieļautu patvaļu ar operatīvajām darbībām paredzēto līdzekļu tēriņiem. Tā kā operatīvās naudas lieta esot palikta zem slepenības plīvura, arī premjeram adresētās vēstules saturs esot slepens. Bet A. Kalvītis, saņemot J. Dalbiņa vēstuli, nav nekavējoties reaģējis, prasījis paskaidrojumus no sev padotās iestādes vadības.

«Līdz šim brīdim ir notikušas vairākas Dalbiņa un Jaundžeikara vadīto komisiju sēdes un, ja jau fakti būtu tik kliedzoši, tad diezin vai abu komisiju vadītāji tos slēptu no kolēģiem. Notikušais pastiprina arvien pieaugošās aizdomas par politisko pasūtījumu Loskutova lietā,» secina A. Latkovskis.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis Visvaldis Lācis pastāstīja, ka, izlasot VK ziņojumu un parakstoties, ka ar to iepazinies, esot pārliecinājies, ka ziņojumā neesot bijis nekā tāda, kas norādītu uz būtiskiem pārkāpumiem operatīvām darbībām paredzēto līdzekļu izlietojumā. «Apspriežot Valsts kontroles revīzijas rezultātus, man izdevās pārliecināt kolēģus, ka operatīvās aģentūras izmaksas ir viena no grūtāk kontrolējamām lietām un šīs lietas nevajadzētu attiecināt uz Loskutovu,» teica V. Lācis.

Izrādās, ka «Saskaņas centrs» ir pirmā no Saeimas frakcijām, kura vakar tikās ar A. Loskutovu, lai saņemtu precīzu informāciju par notiekošo tieši no paša vadītāja. «Alekseja Loskutova atstādināšanas apstākļi liek aizdomāties, ka Ministru prezidents Aigars Kalvītis spēlē netīru politisko spēli,» teica «Saskaņas centra» frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Politiķu aizkulisēs nokļuvusi ziņa, ka A. Loskutova liktenis varētu izšķirties jau 11. oktobrī, kad par to lemšot Saeima. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar