Lieki būtu rakstīt, ko šis monuments nozīmē latviešu tautai, bet ko tas nozīmē policijai, tiesnešiem vai iekšlietu ministram?!

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš jau vismaz trīs reizes žurnālistiem ir paziņojis, ka ārzemnieku nepiedienīgā rīcība pie Brīvības pieminekļa nav pieņemama, saucot tos par cūkām, taču ar to arī viss beidzas. Nedomāju, ka aicinājums policijai sodīt pārkāpējus bargāk atbilstoši jau esošajiem likumiem dos kādu rezultātu. Tāpat lēmumu par soda mēru pieņem tiesa, kas tad nu ir tā, kas nesaprotamu iemeslu dēļ piespriež 50 latu lielus (mazus) naudassodus.

Līdzīgi kā Segliņš arī Rīgas mērs Jānis Birks vēl pirms nepilna gada sacīja, ka pašvaldības policistiem jāpaplašina pilnvaras, savukārt sodiem par šādiem pārkāpumiem jābūt bargākiem. Gada laikā nekas nav mainījies, ja neskaita to, ka šādi gadījumi kļuvuši arvien biežāki. Bet izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā var sagatavot un Saeima tās var pieņemt gada laika.

Lielbritānijā par čurāšanu sabiedriskā vietā var piemērot līdz 500 latiem lielu naudassodu. Tas ir par dabisko vajadzību nokārtošanu kādā vārtrūmē, bet kas būtu, ja kāds latvietis pačurātu Bekingemas pils pakājē? Pie tam to darījis alkohola reibumā, kas vienmēr tiek uzskatīts par vainu pastiprinošu apstākli.

Un vēl. Lasot komentārus pie rakstiem par britu izdarībām pie Brīvības pieminekļa, dažiem lasītājiem rodas interesantas idejas. Piemēram, ja tiešām, skatoties uz šādu izdarību biežumu, britu zemē tiek slēgtas derības? Sak, deram, ka pačurāšu pie latviešu tautas monumenta, bet tu man attiecīgu naudas summu. Visiem taču zināms, ka par šādu darbību britu valsts iedzīvotājs šķirsies vien no 50 latiem. Pat ja būs jāpavada aiz restēm piecas diennaktis, šādas izdarības var atmaksāties. 

Tweet