Nēsmu sapinies ne ar vienu pilitisko spēku Latvijā, bet mēģināšu savā skatījumā raksturot jauno politisko spēku veidošanos Latvijā. manā skatījumā visiem nacionāli patriotiskajem spēkiem ir jāpvienojas (kamdēļ tas būtu ilgi aprakstāms, bet galvenais Latvija ir viemēr bijusi citu valstu iekārojama zeme tās teritoriālā izvietojuma dēļ un nekas nav mainijies tas turpinās tikai patiess patriotisms to var pasargāt). Startējot uz 9.saeimas vēlēšanām TB/LNNK nepvienoja patriotiskos spēkus Latvijā baidoties par savām vietām saeimā rezultāts redzams knapi tur iekļuva pieslējās oligarhiālajām partijām un rezultātā vairumam latviešu tautas acīs kļuva par tautas nodevējiem sava egoisma un mantkārības dēļ. Zināmas cerības viesa Kristovska jaundibināmā partija, kas sevi nosaca par nacionāli konservatīvu partiju, bet arī ši partija nacionāli patriotiskos spēkus apvienot netaisās Kristovskis izsakās mums nav pa ceļam, Kalniete vēl jo vairāk liek saprast, ka jaunā partija nemaz nebūs nacionāli patriotiska konsevatīva partija un sadomā visādus murgus par patriotismu un nacionālo konservatīvismu, ja tie skaidri un gaiši neizteiksies kur tie stāv tos gaida tāds pats liktens, kā TB/LNNK un man būtu kauns balsot tikai par patritisko izkārtni. Runājot par Štokenberga un Pabrika partiju viņi man arī nevieš uzticību, jo kur viņi bija agrāk vēl pietam palīdzēja izpārdot Abreni viens atrodas miljonāru sarakstā pateicoties noziedzīgajai TP otrs staigā ar tādiem gredzeniem uz pirkta, ka nenāc pat tuvumā jautājums, kā var ticēt. Rezultāts viens balsopt par ko man patreiz nav un tamdēļ patreizējā rezultātā es balsotu par kādu no mazajām nacionāli patriotiskajām partijām. Zinu tikai vienu pārmaiņām jābūt, bet cerības mazas.

Fragments no intervijas ar Sandru Kalnieti šodienas NRA numurā: — Jūs aizgājāt no «Jaunā laika», Ģirts Kristovskis aizgāja no «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, un tad jūs pateicāt, ka veidosiet nacionālkonservatīvu partiju.... — Nē, mēs to neteicām. Mēs teicām, ka veidosim demokrātiski patriotisku, novados sakņotu partiju. Manuprāt, patriotisms ir tāds pozitīvi atvērtāks, tāds «par» jēdziens, kamēr nacionālisms veidā, kā attīstījās Latvijā, ir tāds jēdziens, kas virzīts uz noturēšanu, norobežošanu. Es domāju, tur ir būtiska atšķirība.

Vai to sauks par Nacionāli-patriotisko Pārbēdzēju partiju? Vai šajā partijā sasēdīs Kalniete un Kristovskis, kas ilgojas tikt tālāk no Latvijas - Eiroparlamenta treknajos krēslos? Vai tā ir tā jaunā patriotiskā partija, kurai kā ēst vajadzīga vecā patriote pēc insulta Seile? No šīs partijas viņu varēs svinīgi aizvadīt pa skuju taku.

Kalniete-čekas majora sieva, stučija čekai par visu notiekošo Tautas frontē. Kad tas kļuva zināms, slēgtā LTF sēdē nožēloja grēkus un uzkārās kaklā Godmanim. Taisīja pašnāvības, gulēja Linezera slimnīcā... Lai tiktu vaļā, aizsūtīja uz Žeņēvu par kaut kādu pusvēstnieci. Repše, varbūt, to nezināja un ielaida veco intriganti savā partijā. Šodien ir redzams šķelšanas rezultāts: zvērestu lauzēji, veci perdaki-komunisti, kas noliedza latviskumu un pajoliņi taisa nacionālpatriotisku partiju!!!???

Partijas ta aug, bet krabji maisā ir tie paši. Nekas nemainās, mainās tikai aizsegs, šoreiz vecie avantūristi to nosaukuši par nacionāli patriotisku partiju.