Pie Augeja staļļa durvīm
Piektdiena, 6. decembris (2002) | Pievienot komentāru
Vai viņi spēs izmēzt Augeja staļļus vai tikai simulēs mēslu talku? Atbildes meklē jaunais iekšlietu ministrs Māris Gulbis (“Jaunais laiks”) un bijušais ministrs Mareks Segliņš (“Tautas partija”).
RB: - Segliņa kungs, kā vērtējamas pārmaiņas iekšlietu sistēmā, kuras iesācis jūsu pēctecis Māris Gulbis? Šī ir joma, kurā valda savs goda kodekss un nerakstīti brālības likumi - priekšniecības pavēles izpilda un neapspriež, bet ne katru jaunpienācēju atzīst par savējo. Vai jaunais ministrs nesāk drusku pa niknu, tā uzreiz „atšaujot vecos bukus”?
M.Segliņš: - Īstenībā es cerīgi skatos uz notiekošo, it īpaši, ja ministrs vēl saņems valdības vadītāja atbalstu… Jāatzīst, ka es savā laikā tādu neguvu.
RB: - Gulbja kungs, kāpēc jūs savu “pierakstīšanos” iekšlietu sistēmā esat sācis ar struktūru tīrīšanu? Vai tiešām iepriekšējais ministrs savu saimniecību bija tik pamatīgi nolaidis?
M.Gulbis: - Negribētu tā teikt. Vienkārši, stājoties amatā, sāku saņemt ļoti detalizētu informāciju. Kaut vai par amatpersonām, kuras dzīvo pāri par saviem līdzekļiem. Nu nevar atļauties braukāt pāri robežām ar dārgām automašīnām, nevar būt vienpadsmit palīgu, turklāt - pāris no tiem vēl policijas uzmanības lokā. Te jāizdara attiecīgas konsekvences.
RB: - Segliņa kungs, tas, ko uzsācis Gulbis, būtībā ir mājiens jums (pat ne ar slotas kātu, bet ar steku). Kur bijāt visus šos gadus, kad neredzējāt, kādi ir jūsu padotie - ar kādām luksusa mašīnām viņi braukā, kādus cilvēkus aicina par palīgiem? Kāpēc jūs neredzējāt to, ko tagad ieraudzījis Māris Gulbis?
M.S.: - Neuzskatu, ka tas ir kaut kas slikts, ja priekšniekiem ir padomdevēji. Taču šajos konkrētajos gadījumos es ieraugu personas, kuras arī mani pārsteidz. Māris Gulbis paziņojis, ka policista palīga statusu (it kā) tirgojot par 1500 dolāriem. Man šādas informācijas patiešām nebija.
M.G.: - To apliecināja arī Valdis Pumpurs. Šāda informācija esot bijusi Kriminālpolicijai.
M.S.: - Žēl, ka Pumpura kungs šādu informāciju nesniedza arī man. Laikam taupīja jaunajam ministram.
RB: - Varbūt neuzticējās jums…
M.S.: - Domāju, ka viņš man uzticējās, jo stāstīja daudz ko tādu, kas plašākai sabiedrībai nebija zināms. Diemžēl par šādu lietu neinformēja. Žēl. Otrais fakts, ko paziņoja ministrs, ir par Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieka braukāšanu ar dārgām automašīnām. Ja runa ir par “Lamborgini”, man šķiet, ka Latvijā šī marka nav pat reģistrēta…
M.G.: - Igoram Kobliņecam tāda ir.
M.S.: - Nu ja - Andra Stara bijušajam padomniekam… Ja tas ir tā, tad atkal rodas jautājumi. Zinu, kuram šāda informācija bija man jāpiegādā. Robežsardzē ir speciāls dienests, kas seko līdzi automašīnu plūsmām. Robežsardzes priekšnieks nekad šādu informāciju man nav sniedzis. Acīmredzot arī viņš to ir pieturējis jaunajiem laikiem…
RB: - Segliņa kungs, arī jūs savulaik veicāt darbinieku nomaiņas. Tās gan nevarētu saukt par tīrīšanām - drīzāk par dīvainām rokādēm. Jāteic, ka vēl arvien daudzi iekšlietu sistēmas darbinieki nevar saprast, kāpēc no amata bija spiests aiziet superspecs narkotiku apkarošanā Vilnis Ķipēns; kāpēc par katru cenu Drošības policijas priekšnieka amatā vajadzēja iecelt cilvēku no provinces, kurš nemācēja ne trīs vārdus sakarīgi savirknēt... Ne vienu vien „kāpēc” varētu uzdot arī jums. Kas tie bija par eksperimentiem iekšlietu sistēmā?
M.S.: - Kas attiecas uz Vilni Ķipēnu, es pats veselu gadu mēģināju viņu ar varu noturēt amatā (Rekšņa liecinieks). Lai nu kam, bet man kā ministram, galīgi nebija izdevīgas šādas pārmaiņas. Tādi “vārda meistari” kā Panteļejevs un Ādamsons taču intrigoja ap katru šādu nomaiņu. Ķipēnam vienkārši bija apnikušas visas šīs politiskās spekulācijas.
Bekeša izvēle par DP priekšnieku (viņš tika raksturots kā “dzelzs Imants no Daugavpils”) - jā, tā patiešām izrādījās neveiksmīga. To mēs ātri vien sajutām. Jau pēc mēneša viņš izteica LIELU vēlēšanos doties atpakaļ uz Daugavpili, jo Rīgā, lūk, nespēšot iedzīvoties. Žēl, ka Bekešs to nesaprata pirms stāšanās amatā. Tāda ir patiesība par jūsu tā sauktajām rokādēm.
RB: - Kas atbild par to, lai sistēmā nezeltu korupcija un dienesta noziegumi? Padomju laikos, šķiet, bija tāda “3. daļa”, kura veica profilaksi savējo rindās. Vai kaut kas līdzīgs funkcionē arī šobrīd?
M.G.: - Esmu izteicis priekšlikumu: uz laiku, kamēr KNAB nav sācis savu darbību, attīrīšanas funkcijas uzdot Drošības policijai. Šonedēļ pat jau ir aizturēti darbinieki, kas tirgo narkotikas. Diemžēl saņemam arī nepatīkamas ziņas saistībā ar naftas kontrabandu. Aizdomās tiek turētas atsevišķas amatpersonas, kuras to piesedz. Tāpat arī narkotiku ceļus. Protams, mums ir jādara šī nepateicīgā lieta un jāiefiltrē savi virsnieki iekšlietu struktūrās, lai gūtu informāciju par negodīgiem cilvēkiem.
RB: - Kā pārraudzībā šis kontroles mehānisms darbojas? Tās pašas sistēmas ietvaros, kurai jāsit pa pirkstiem un kura jāuzmana?! Laikam taču tiek izmantots arī tas pats operatīvi tehniskais nodrošinājums - novērošana, noklausīšanās aparatūra. Kā gan vienas sistēmas ietvaros var garantēt izstrādes lietu konfidencialitāti?
M.G.: - Jā, nu informācijas noplūde… Redziet… baumas un intrigas iekšlietu sistēmā, šķiet, virmo jau sen. Iepriekš nekad ar ko tādu nebiju saskāries. Lūk, piemērs - atnāk pie ministra kāds cilvēks un pēc pusstundas par to jau zina visa prese, lai gan šī tikšanās nekur nav afišēta. Tas nozīmē, ka caur dažiem Iekšlietu ministrijas cilvēkiem pastāv tiešie kanāli gan uz presi, gan uz attiecīgiem dienestiem. Viss tiek noziņots.
M.S.: - Manuprāt, ka tā ir normāla prakse, ka šāda speciālā nodaļa darbojas tieši iekšlietu sistēmā. Kas gan cits to pārbaudīs? Katrreiz, kad tiek noķerts kāds negodīgs policists, visiem nez kāpēc liekas, ka viņu notvēruši žurnālisti, kultūras darbinieki vai dzelzceļnieki. Patiesībā tos izķer paši policisti.
M.G.: - Jāatzīmē, ka šī nodaļa vairāk gan “izstrādā” policijas zemākās struktūras. Es savukārt informāciju saņemu tieši par augstākajām amatpersonām. Neko negribu pārmest Segliņam, jo šķiet, ka politiskais klimats bija tāds, kas nemaz neļāva šim slānim pietuvoties. Man atkal ir atnestas fotogrāfijas par kārtējo augstu policijas amatpersonu, kas gada laikā uzcēlusi māju 150 000 dolāru vērtībā. Protams, ka es pārbaudīšu gan viņa, gan sievas ienākumus.
M.S.: - Ja uzmanīgi papētīsiet, kam ir tās dārgās mājas, izrādīsies - viņi nemaz nesēž pašos augstākajos amatos. Viņi strādā ar konkrētām krimināllietām un var ietekmēt to virzību.
RB: - Ne reizi vien žurnālisti bļāvuši: skat, kas notiek, vai parasts policista sieva (kaut arī Ķīnas lupatu pauniniece) var atļauties vairumā uzpirkt ekskluzīvus dzīvokļus? Vai policistam, kam jāapkaro ekonomiski noziegumi, pieklājas lakstoties ap miljonāriem, kuru naudas izcelsme nelabi smako jau kopš padomju laikiem... Lai pilnībā attīrītu iekšlietu struktūras no negodīgiem cilvēkiem, vai ir paredzams, ka rūpīgi tiks izvētīta, piemēram, Ekonomikas policija?
M.G.: - Es patlaban ļoti rūpīgi skatos šīs policijas darba rādītājus. Nav mērķis “no trases noņemt” EP priekšnieku Viesturu Briedi. Mēs sagaidām, ka divu mēnešu laikā tiks panākti būtiski uzlabojumi. Tad arī izvērtēsim.
M.S.: - EP taču ir jauns, talantīgs darbinieks - Raimonds Mūrnieks. Ja ne priekšnieks, gan jau tad viņa vietnieks “pavilks”…
RB: - Pieņemsim, ka Gulbim patiešām izdosies attīrīt sistēmu no „astoņkāja”. Runāsim skaidru valodu - tie vienalga būs tikai sīkaliņi. “Pahani” (kriminālo aprindu leksikā - likumīgie zagļi) tikmēr maksās partijām, lai tās varētu pagrābties miljonus kārtējām Saeimas vēlēšanām. Vai jums pietiks dūšas ļaut saviem padotajiem strādāt tālāk arī tad, ja ieraudzīsit ļoti pazīstamu un ietekmīgu politiķu vārdus?
M.G.: - Tā informācija, kas ir manā rīcībā, liecina, ka daudzas nelikumības patiešām var notikt tikai augstu amatpersonu un politiķu piesegā. Varu solīt: nebūs nekāda nozīme, kuras partijas biedri vai sponsori viņi ir. Būs pārkāpuši likumu - atbildēs par to.
RB: - Segliņa kungs, vai jūs, būdams ministrs, esat bijis spiests iet pret sirdsapziņu, apzinoties savu bezspēcību netīras politikas priekšā?
M.S.: - Es zinu. Vienkārši zinu, ka Tautas partija ar kontrabandu, ar narkotikām nenodarbojas.
RB: - Es nesaucu TP vārdā!
M.S.: - Es gan saucu, jo esmu tās biedrs.
RB: - Vai, būdams iekšlietu ministrs, Segliņš savā darbā nekad nav manījis politisko fonu?
M.S.: - Esmu. Kaut vai toreiz, kad cīnījāmies ar tādiem negodīgiem EP darbiniekiem kā Margevičs. Tikko sākām “izstrādi”, kur tad viņš aizskrēja? Aizskrēja uz Saeimu. Zīmīgi, ka tieši tiem, kurus gribam ņemt nost, uzreiz atrodas draudziņi politiķu aprindās. Viņi sāk lēkt pa gaisu, sniedz intervijas “Panorāmā”: re, kā Segliņš plosās, taisās izrēķināties! Šie klaigātāji ir zvanījuši arī man.
RB: - Sauciet vārdā.
M.S.: - Kārlis Leiškalns zvanīja man uz prasīja: ko tu aiztiec Margēviču!!! Nu aiztiku un aiztikšu, jo uzskatu, ka viņš ir negodīgs.
RB: - Tā bija tā lielākā un resnākā figūra partizānu pilnajā mežā?
M.S.: - Nūū… ja būdams Māra Gulbja vienaudzis, 31 gada vecumā var pasūtīt mājas celtniecību par 200 tūkstošiem… Nav nemaz tik slikti.
M.G.: - Nebūs ilgi jāgaida, kad uzzināsim jaunus pārsteigumus no policistu aprindām. Pārbaudes notiek. Diemžēl šis pasākums ir krietni ielaists.
M.S.: - Sākot jau no 91. gada, Latvijas valstij iekšlietu sistēma nav bijusi prioritāte. Nekad. Nevienai valdībai. Policisti ir bijuši vajadzīgi tikai tādēļ, lai kāds politiķis varētu skaļi paklaigāt, cik slikts ir viens vai otrs ministrs, lai pataisītu sev lētu popularitāti. Esmu redzējis pietiekoši daudz, lai varētu secināt, cik plānā bada maizē tiek turēta policija. Ja mēs ieejam kaut vai Valdemāra ielā 103, atvainojiet - tur ir sausā ateja, nav pat poda. Tajā pašā EP uz grīdas ir linolejs, kuram krāsu vairs nevar redzēt. Atnāk uz policiju jauns čalis, un nav brīnums, ka ar laiku viņam iestājas depresija.
M.G.: - Jā, bet tai pašā laikā - vai jūs pie Krasovska esat bijis? Jums nešķiet, ka tur redzamas pārmērības? Ja visos stāvos ir noplukušas telpas, tad paša Krasovska apartamenti ir trīsreiz labāki kā ministram. Mans uzskats - priekšnieka kabinets ir pats pēdējais, kuram jātaisa remonts.
RB: - Policistu algas. Vai vēl arvien spēkā tas solījums par 400 latiem? Varbūt jau tiek sagatavoti diplomātiski atkāpšanās ceļi? Jebšu arī tagad, pie skaidras saprašanas un mikrofona priekšā Gulbis vēlreiz var atkārtot to pašu?
M.G.: - Būsim precīzi! Es neteicu, ka jau nākamgad - tuvāko divu gadu laikā. Es teicu, ka policista ģimenei jāsaņem vismaz 400 latu.
RB: - Skaidrs! Tātad, Rekšņas un Zvīdres variants - par abiem - 400 latu.
Segliņa kungs, kāpēc jūs savējos turējāt bada maizē? Re, Gulbis jau tagad sola, ka naudu dabūs! Jūs, kļūdams ministrs, Šķēles valdībā, ne reizi neuzkāpāt tribīnē, lai cīnītos par iekšlietu sistēmu. Atceros, Kristovskis budžeta apspriešanas laikā par savu armiju cīnījās kā pie Staļingradas. Segliņš kapitulēja frakcijas disciplīnas un TP premjera priekšā.
M.S.: - Ticiet man, ja Gulbim nebūs Repšes un finansu ministra akcepts, viņš arī nekāps tribīnē.
M.G.: - Nepiekrītu! Es runātu pretī arī tad, ja redzētu, ka atbalsta nav.
M.S.: - Redziet, “Jaunais laiks” jau neatbild tikai par iekšlietu jomu vien.
Ministru prezidentam šīs problēmas būs jāredz plašāk. Tāpat arī man - ja valdības sēdē biju nobalsojis par budžetu kopumā, tad augstākā mērā tā būtu nekaunība pēc pāris nedēļām no Saeimas tribīnes “laist populismu”. Kad premjers bija Andris Bērziņš - cita lieta - tad varēja videoklipus rullēt un tribīnē kāpt. Ja tava partija atbild par valdības stabilitāti, tad jāstrādā kā komandai.
M.G.: - Gribētu piebilst - es pazīstu Tautas partijas cilvēkus (starp tiem arī Segliņš), kuri, būdami Saeimā un valdībā, nav savu materiālo stāvokli uzlabojuši. Taču manā rīcībā esošā informācija liecina, ka daudzi politiķi vai tā saucamie oligarhi ir kļuvuši ļoti bagāti. Kāpēc atklāti nepasakām, no kurienes viņiem tā lielā nauda? Šeit, lūk, policijai nebija ļauts ieskatīties un darboties. Kāpēc slēpjamies zem kaut kādām akciju sabiedrībām? Kāpēc atklāti nepasakām, kurš, piemēram, būvē skandalozo Saulkrastu māju?
RB: - Droši, uz priekšu!
M.G.: - Cilvēkam, kurš ziņoja par tās būvniecību, nākamajā dienā nodedzināja māju. Segliņa kungs, jūs taču zināt, kam pieder minētā Saulkrastu māja? Pasakiet godīgi, kas tajā dzīvos…
M.S.: - Nezinu.
M.G.: - Man gan šķiet, ka es zinu. Tāpat es skaidri arī redzu, kas risinās ap jaunās policijas ēkas celtniecību. Te atkal briest kārtējais skandāls. Galvenās cīņas šobrīd notiek par māju Stabu ielā. Par tās privatizāciju. Jau otrajā dienā pie manis kā ministra nāca visādi cilvēki, interesējās, piedāvāja dažādas iespējas. Es taču labi saprotu, kādā veidā tas bizness tiek taisīts. Valsts policijas ēka patiešām ir ļoti labā vietā. Jūs zināt, ko grib ar to iesākt?
M.S.: - Atsavināt.
M.G.: - Jā, atsavināt par bilances vērtību un pārdot par sertifikātiem. Biznesa shēmas tiek zīmētas ļoti profesionāli. Aloizs Blonskis šādus shēmu zīmētājus sauc par likumīgajiem zagļiem. Informācija liecina, ka notiek negodīgas spēlītes, kuras spēlē politiķi. Segliņa kungam un sabiedrībai viņi ir labi zināmi.
M.S.: - Jūsu partija tagad ir vairākumā - nu nepieļaujiet šādas iespējas!
M.G.: - Protams, ka nepieļaušu!
Fakti
&61623; M.Gulbim, kļūstot par ministru, no amata aiziet ilggadējais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris.
&61623; Amatu zaudē Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas priekšnieks Voldemārs Hmeļevskis.
&61623; Amatu zaudē Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieks Igors Krasovskis.
&61623; Pastiprinātā ministra uzmanības lokā - DP priekšnieka vietnieks Didzis Šmitiņš, Kontrabandas apkarošanas centra priekšnieks Vladimirs Vaškevičs, Ekonomikas policijas priekšnieks Viesturs Briedis.
&61623; No amata labprātīgi aiziet Kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs. (Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Pumpuram piedāvājis kļūt par vietnieku.)
&61623; Pumpura vietā stājas Rīgas rajona policijas pārvaldes priekšnieks Jānis Zaščirinskis.
&61623; Uz pārbaudes laiku no amata atstādināti Austrumu robežas atjaunošanas projektu vadības nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Ilga Kuņicina un vecākais referents Aivars Ābols.
* Igors Kobliņecs - 1993. gadā tiesāts par izspiešanu un vieglu miesas bojājumu nodarīšanu; tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem gadiem nosacīti, lai gan Kobliņecs jau pirms tiesas deviņus mēnešus bija atradies Rīgas Centrālcietumā,
bijis Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra A.Stara padomnieks
2000. gada 7. jūlijā atbrīvots no IeM Valsts sekretāra padomnieka amata sakarā ar vairākkārtēju ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu
2000. gadā - "Interholding" prezidents
2000. gadā - Lamborgini Diablo kluba biedrs, pieder "Lamborgini Diablo", privātā jahtkluba "Vikings" līdzīpašnieks
* Normunds Margēvičs - bijušais Ekonomikas policijas biroja inspektors, kurš paziņojis par vairāku amatpersonu iespējamo saistību ar kontrabandu
Citi raksti kanālā
19:54 |
|
19:12 |
|
18:24 |
|
18:01 |
|
17:48 |
|
17:19 |
|
17:03 |
|
16:39 |
|
16:04 |
|
15:13 |
|
15:05 |
|
14:14 |
|
14:02 |
|
13:24 |
|
13:09 |
1 |
|
2 |
|
3 |
|
4 |
|
5 |
|
6 |
|
7 |
|
8 |
|
9 |
|
10 |
|
11 |
|
12 |
|
13 |
|
14 |
|
15 |
|
16 |
|
17 |
|
18 |
|
19 |
|
20 |
1 |
|
2 |
|
3 |
|
4 |
|
5 |
|
6 |
|
7 |
|
8 |
|
9 |
|
10 |
|
11 |
|
12 |
|
13 |
|
14 |
|
15 |
|
16 |
|
17 |
|
18 |
|
19 |
|
20 |

Dienas foto: Āboltiņa sveic Gorbunovu 70 gadu jubilejā (111) 
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) viesojas pie atjaunotās...
- ASV Džordžijas štata diena.
- 1804. gadā miris vācu filozofs Imanuels Kants.
- 1809. gadā dzimis ASV 16. prezidents Ābrams Linkolns.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| skaidrs | Rīga šobrīd: skaidrs -18.5 °C Vējš: 3 m/s D Saule lec: 8:00 riet: 17:17 Dienas ilgums: 9h 17min |
Karlīna, Līna
Jaunatnes diena Venecuelā
Mjanmaras apvienošana


























































Organizētās noziedzības apkarotāji «apciemojuši» LFF prezidentu (68)