Tomēr izrādās, ka pozitīvisma kampaņas «tēvi» Liepnieks un Kaspars Rolšteins veidojuši sērīgo «himnas dziedātāju» reklāmas kampaņu, kurā «Cita politika» aicināja parakstīties par grozījumiem Pensiju likumā. Pozitīvisma kampaņās tika piedāvāta «alternatīva vispārējam negatīvismam», kas faktiski atgādināja politisko reklāmu. «Himnas dziedoņu» kampaņa aicina palīdzēt sirmgalvjiem, bet faktiski atgādina topoša politiskā spēka reklāmu. Un reklāma ir laba, tiešām laba, nevis kaut kāds ar «Jaunā laika» emblēmu sakombinēts lietussardziņš.

Ne viens vien politikas vērotājs jau iepriekš izteicis aizdomas, ka Liepnieks lika visu dzīves pabērnu aizstāvim Štokenbergam uz «Domburšovu» vilkt nevis uzvalku, bet gan džemperīti. Viennozīmīgi — publiskais tēls ir svarīgs, un šķiet, ka bijušajam Šķēles konsultantam uz «Citas politikas» un tās līdera tēliem tomēr ietekme ir.

«Štokenberga kungs nav harismātiska tipa līderis, pie kuriem tauta labprāt pieradusi. Tā piekrīt saistīt cerības ar spēcīgiem, iedvesmojošiem, labi runājošiem, glīti frizētiem līderiem, bet viņš acīmredzami šim tipam neatbilst. Tad — bez atbilstīgas ārienes — jācenšas divtik,» tā intervijā «Latvijas Avīzei» Liepnieks raksturo Štokenbergu.

Liepnieks sabiedrisko attiecību jomā nenoliedzami ir kompetents, un uz viņa izteikumiem var raudzīties kā uz autoritatīvu eksperta viedokli. Tomēr, ja viņu vienlaikus uzlūko arī par tā paša Štokenberga publiskā tēla veidotāju, Liepnieka komentāri noteikti jāpakļauj zināmai kritikai. Šķiet, ka slavenais polittehnologs īstenībā vēlas teikt, ka tauta ir nevis «pieradusi pie», bet gan «nogurusi no» šiem glīti frizētajiem un spēcīgajiem līderiem. Liepnieks pat nenorāda uz to, ka Štokenbergam vajadzētu pienācīgāk sevi pasniegt, bet gan uz to, ka šo trūkumu dēļ «citas politikas» nesējs centīsies divtik. Tāpēc kaut kā neviļus arī sāk šķist, ka Liepnieks grib teikt nevis to, ka Štonenbergs nav iepriekš minētā tipa līderis, bet gan to, ka šāda līdera tēlu PR speciālists nevēlas radīt.

Liepnieks arī norāda: «Salīdzinājumam skatos Kalnieti un Kristovski. Nez vai viņi dara pareizi, runādami par lietām, kas neatbalsojas reālajās vajadzībās un neskar dzīves problēmas.» Ko te īsti varētu nozīmēt tas «nez vai viņi dara pareizi…»? Proti, nez vai ar tādiem līdzekļiem izdosies piesaistīt vēlētājus? Nez vai viņiem labāk nevajadzētu piedāvāt populistiskas reformas?

Tāpat Liepnieks teic, ka Štokenbergs nav nekāds krāpnieks un tiešām iestāsies par sociāli maznodrošinātajiem, lūk, citāts: «Politiķi, kuri «sasējuši» sevi ar nosaukto tēmu, vairs nevar pilnīgi un visu ignorēt.» Tātad vienkārši neignorēs, lai pēc tam vēlētāji viņus nenoķengātu, nevis tāpēc, ka «Cita politika» nabadzīgo iedzīvotāju problēmas īpaši uztrauktu?

Starp citu, te PR speciālistam nav absolūta taisnība — Latvijas Pirmā partija sevi no oligarhu izskaušanas tēmas «atsēja» ātri vien, dodot priekšroku «pragmatiskam darbam valsts labā». Tomēr te parādās cita interesanta nianse. Domāju, ka pat lielākie optimisti (vai pesimisti) Štokenberga «sociāli atbildīgajai partijai» neprognozē 51% balsu nākamajā Saeimā. «Cita politika» jau tagad kāri izsakās par sadarbības iespējām ar «dziļi labējiem» Kalnieti un Kristovski un gan jau nākotnē atradīs arī citus partnerus. Un tas jau nozīmē kompromisus, kompromisus un vēlreiz kompromisus. Tāpēc topošā Štokenberga partija sociāli maznodrošināto slānim neviļus varētu kļūt apmēram par to pašu, kas patlaban «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK ir nacionālistiem — partijas, kas iestājas par vienu vai otru «sava elektorāta» jautājumu, bet pārāk arī tomēr neaizraujas, jo «vairākuma nav un ārpus valdības tāpat neko nepanāksim». Ar šādu attieksmi «tēvzemieši» ir tikuši vienā Saeimā pēc otras, jo citus «nacionālo interešu aizstāvjus» ieinteresētais vēlētājs neredz.

Tad kas īsti ir šī «cita politika»? Rādās, ka tās veidotāji šo jēdzienu saprot visnotaļ šauri — sociāli maznodrošināto problēmu akcentēšana un ne pārāk harismātisks līderis. Tomēr šķiet, ka Štokenberga organizācijas piedāvājuma izstrādātāji izmanto jau pārbaudītas politiskas metodes un modeļus. Izskatās, ka viņi jau tagad, kad partija pat nav dibināta, neiztur paši savu uzstādījumu.
 

Tweet