Krievijas armija neatstāj Gruziju
Trešdiena, 20. augusts (2008) 12:37 | Komentāri: (20)
Krievijas armija trešdien turpināja okupēt divus anklāvus Gruzijā, kamēr Kremļa amatpersonas apgalvo, ka it kā jau notiekošā armijas izvešana tikšot paātrināta.
Krievu karavīri atrodas ceļu kontrolpunktos visā Gori reģionā un pēc pārbaudes atļauj civilajam transportam braukt tālāk, bet bloķē Gruzijas oficiālās automašīnas.
Krievijas jūras kājnieki stingri kontrolē Melnās jūras ostu Poti un galveno autoceļu mezglu Senaki, kas atrodas 30 kilometrus valsts iekšienē.
Krievu sapieri turpina demontēt vai likvidēt Gruzijas militāro infrastruktūru visā krievu okupētajā teritorijā.
Četri spēcīgi sprādzieni Senaki apkārtnē acīmredzot bija pirmais solis Krievijas projektā iznīcināt tur izvietoto Gruzijas gaisa kara spēku bāzi. Ir aizdedzināta tuvējā Gruzijas kājnieku apmācības nometne, stāsta aculiecinieki.
Krievijas jūras kara spēki aizbuksēja Gruzijas krasta apsardzes kuteri un desanta izsēdināšanas kuģi jūrā un nogremdēja abus, otrdien ziņoja televīzijas kanāls «Rustaveli-2».
Rietumvalstu valdības apsūdz Krieviju, ka tā pārkāpj pagājušajā nedēļā parakstītās pamiera vienošanās noteikumus, un pieprasa, lai Maskava izvestu visu savu karaspēku no Gruzijas teritorijas.
Netālu no Igoeti kontrolpunkta, kas atrodas vistuvāk Gruzijas galvaspilsētai Tbilisi, notika neliela pret Krieviju vērsta demonstrācija. Krievu karavīri neiejaucās.
Krievija jau sākusi izvest savus karavīrus un līdz piektdienai izvešanu paātrinās, Krievijas ziņu aģentūra «Interfax» citē štāba priekšnieka palīga Anatolija Nagovicina teikto.
Tikmēr Dienvidosetijā trešdien turpinās intensīvi atjaunošanas darbi, ziņo Krievijas oficiālie plašsaziņas līdzekļi.
Ceļu remonta brigādes Dienvidosetijas galvaspilsētā Chinvali klāj jaunu asfaltu ar ātrumu četri kilometri dienā un celtnieki ir pilnībā atjaunojuši pilsētas sagrauto autoostu, ziņoja Krievijas televīzijas kanāls «Vesti».
Maskavas pilsētas valdība solījusi ziedot ceļu remonta un ūdens attīrīšanas iekārtas, kā arī piegādāt miltus, rīsu un putraimus kopumā viena miljona dolāru (479 000 latu) vērtībā, ziņo «Interfax».
| VĒL PAR TĒMU: | Gruzijas Krievijas karš |
Daudze: Latvijai kādreiz varētu būt nepieciešams Gruzijas atbalsts (17) Mazām valstīm jāturas kopā, tāpēc Latvijai jāatbalsta Gruzija,... | Gruzijas vēstnieks: mūsu ekonomika turpina attīstīties Neraugoties uz pasaules finanšu krīzi un konfliktu ar... |
| Krievijas spēki sāk atkāpties no Gruzijas teritorijas (7) Krievijas spēki Gruzijas teritorijā svētdien aizvāca pirmo kontrolpunktu un sāka demontēt vēl vairākus, pavēstīja Eiropas... | Dienvidosetijā eksplodē divi spridzekļi; nogalināti seši cilvēki (19) Pie Krievijas spēku bāzes Dienvidosetijas galvaspilsētā Chinvali uzspridzināta mīnēta automašīna, nogalinot sešus cilvēkus... |
Daudze Gruzijā norāda uz mazo valstu solidaritātes nozīmi (17) Sākot darba vizīti Gruzijā, Saeimas priekšsēdētājs Gundars... | Vācijas vēstnieks: bažas par Baltijas valstu drošību nav pamatotas (41) Atsevišķu analītiķu paustās bažas par Baltijas valstu drošības... |
| Krievijas izmeklēšana: Gruzija gribēja iznīcināt visus osetīnus (10) Šī gada augustā Gruzija gribēja iznīcināt visus Dienvidosetijas osetīnus un šajā teritorijā izveidot marionešu valdību,... | Saeima neatzīst Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību (73) Saeima ceturtdien noraidīja partijas «Par cilvēka tiesībām vienotā... |
| Raisa Lavrovam: Krievijas iebrukums Gruzijā bija rupja kļūda (29) Krievijas iebrukums Gruzijā pagājušajā mēnesī bija rupja kļūda, kas iedragājusi Maskavas starptautisko reputāciju, trešdien... | Zatlers ANO aicina risināt iesaldētus konflikus (37) Valsts prezidents Valdis Zatlers trešdien savā uzrunā Apvienoto... |

| PĒDĒJIE KOMENTĀRI | Lasi visus komentārus(20) |
Kaut tev nāktos izjust to pazemojumu kādu ir nācies izjust latviešu tautai. Kaut tevi izsūtītu uz sibīriju.
lv 13:47 20.Aug. "Italijas zinju kanali demonstre dokumentalas filmas par Krieviju, kaa OKUPANTU valsti, kura okupeja Cehiju, Poliju un citas valstis, skaidri uzsverot, ka Krievija bija un ir okupantu un melju valsts un te nu Krievija un krievi vairs neko nevar argumentet, jo pasaulei tiek raditi vesturiski fakti ar sodien vel dzivajiem lieciniekiem." ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ Krieviem arī nekas nav jāargumentē. Tādas filmas ir Krievijas reklāma un PR. Krievija ir ienteresēta, lai pasaule redz Krievijas šausmu darbus un dreb šīs priekšā. 1939. gada beigās Ziemeļu kara laikā krievi bombardēja Helsinkus ar degbumbām, bet Molotovs pasaulei stāstīja, ka krievi nevis bombardē Helsinkus, bet met no lidmašīnām maizi somu bada cietējiem. Molotovs nebija tik naivs, lai domātu, ka viņam noticēs, bet viņam tas arī nebija vajadzīgs. Vajadzēja panākt, lai pasaule dreb Staļina priekšā. PSRS izmeta no Tautu Savienības, bet, vai Staļinam tā bija vajadzīga? No Gruzijas notikumiem redzams, ka Krievijā Staļina tradīcijas joprojām ir cieņā un tagadējie vadoņi ir cienīgi Staļina skolnieki. Bet atšķirībā no Staļina laikiem tiem ir atombumba...
runa tikai par nacionalistiem, atvainojos, ja aizskaru kādu cītu cilvēku...
Jūms jālūdz dievu lai Zhirinovska nebutu pie varas, visi jau podos sedētu, nevis pie kompiem [cenzēts]etu, smirdiga latviešu nacionalistu banda... youtubā: watch?v=qMEYbiXv0w8&feature=related
Citi raksti kanālā
10:34 |
|
10:13 |
|
09:48 |
|
09:37 |
|
09:20 |
|
09:07 |
|
08:57 |
|
08:45 |
|
08:27 |
|
07:55 |
|
07:28 |
|
07:10 |
|
07:05 |
|
07:00 |
|
21:23 |
1 |
|
2 |
|
3 |
|
4 |
|
5 |
|
6 |
|
7 |
|
8 |
|
9 |
|
10 |
|
11 |
|
12 |
|
13 |
|
14 |
|
15 |
|
16 |
|
17 |
|
18 |
|
19 |
|
20 |
1 |
|
2 |
|
3 |
|
4 |
|
5 |
|
6 |
|
7 |
|
8 |
|
9 |
|
10 |
|
11 |
|
12 |
|
13 |
|
14 |
|
15 |
|
16 |
|
17 |
|
18 |
|
19 |
|
20 |

Dienas foto: Kautiņš parlamentā (21) 
Ukrainas parlamentā jau ne pirmo reizi domstarpības risina, liekot lietā dūres. ...
- Argentīnas Nacionālā diena.
- 1892. gadā dzimis Josips Brozs Tito — Dienvidslāvijas vadītājs laika posmā pēc Otrā pasaules kara.
- 1905. gadā dzimis itāļu modes dizaineris Aldo Guči.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| skaidrs | Rīga šobrīd: skaidrs +16.1 °C Vējš: 4 m/s ZR Saule lec: 4:48 riet: 21:54 Dienas ilgums: 17h 6min |
Anšlavs, Junora
Paklāju diena Turkmēnijā
Neatkarības diena Jordānijā







































































Norvēģu jūrā notikusi spēcīga zemestrīce (47)