Pētījumā iesaistījās arī Tallina, Helsinki, Tampere, Turku, Stokholma, Upsala, Malme, Oslo, Bergena, Reikjavīka, Ārhusa, Kopenhāgena un Viļņa. Šo pilsētu vidū Rīga ierindojas 1. vietā pilsētas dizaina un arhitektūras aspektā, Rīga ir pirmā starp pilsētām, kurās tūristi ierodas, lai tuvāk iepazītos ar tās bagāto vēsturi, kā arī 1. vietā starp pilsētām, kurās tūristi vēlas apskatīt pazīstamās vietas. Atbilstoši aptaujas datiem, visromantiskākā pilsēta ir Tallina, Rīgu atstājot 2. vietā. Otrā Rīga ir arī pēc tūristu vēlmes apmeklēt vēstures muzejus, īpašos restorānus, kā arī doties pilsētu ekskursijās. Pašlaik īpaši aktīvi ir gados jaunie ceļotāji (18–25 gadi), kā arī 31 līdz 40 gadus vecie tūristi. Skaita ziņā vēl arvien dominē tie ceļotāji, kas pilsētā ierodas pirmo reizi, taču 18% pilsētu apmeklējuši piecas un vairāk reižu, secināts pētījumā.

Kaut arī pozitīvais vērtējums vieš optimismu, daudz spilgtāk atmiņā palikuši daži šīs vasaras tūristu izlēcieni, kas nekādā gadījumā nav saistīti ar kultūras baudīšanu. Piemēram, no 1. janvāra līdz 14. augustam Brīvības laukumā par sīko huligānismu tika aizturēti 10 ārvalstnieki. No tiem pieci kārtoja dabiskās vajadzības. Attaisnojot savu rīcību, gandrīz vienmēr tiek minēts, ka tuvumā neesot tualetes. Neoficiāli gan dzirdēts, ka, piemēram, pirms čurāšanas pie Brīvības pieminekļa tiekot slēgtas derības un uzvarētājs iegūst krietni lielāku laimestu, nekā pēc tam spiests samaksāt soda naudā. Jāpiebilst, ka minētajā laika posmā Brīvības laukumā aizturēti arī četri mūsu valsts iedzīvotāji, kas kārtoja savas dabiskās vajadzības sabiedriskā vietā. Šobrīd Latvijas likumdošanā noteikts, ka par sīko huligānismu uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Savukārt pieciem iereibušajiem britiem, kuri Rīgas svētku laikā izpeldējās pilsētas kanālā, noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli, pamatojoties uz domes saistošajiem noteikumiem par peldēšanu neatļautā vietā. Peldētāju izelpā konstatēta alkohola koncentrācija no 2,53 līdz 3,13 promilēm.

Tomēr joprojām nepārspēts ir šīs vasaras jandāliņš, kurā trīs britu tūristi piekāva policistu. Pēc šā gadījuma Rīgas mērs Jānis Birks pieprasīja, lai huligānus sodītu bargāk. Rīgas reģiona policijas pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Ēriks Treļs pastāsta, ka tas jau darīts: šā gada 17. aprīļa grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz bargākus sodus par «populārākajiem» pārkāpumiem: sīko huligānismu un alkohola lietošanu sabiedriskās vietās. Grozījumi palīdz efektīvāk cīnieties ar huligāniem, kas savas dabiskās vajadzības izvēlas kārtot pie Brīvības pieminekļa un citās sabiedriski nozīmīgās vietās. Pēdējā laikā ārzemnieku aktivitātes ir samazinājušās — Vecrīgā norīkotas vairākas policistu patruļas, un tūristiem ir pievērsta lielāka uzmanība, uzsver E. Treļs.

Savukārt Tūrisma attīstības valsts aģentūrā (TAVA) RB uzklausa prognozi, ka ārzemnieku huligānisma jautājums ar katru gadu kļūst mazāk aktuāls, jo «Latvija jau ilgāku laiku nav lēta zeme, mūsu cenu līmenis līdzinās Eiropas valstu līmenim. Līdz ar to šāda veida tūristi «atkritīs» paši par sevi.» Savulaik organizēto kampaņu «Stop seksterorismam» (tā nebija TAVA akcija), kurā Latvijas sievietes tika aicinātas celt savu pašapziņu, TAVA vērtē divējādi.

«Vai šī akcija sasniedza savu mērķi? To kā pietiekami nedraudzīgu novērtēja daudzi Latvijas viesi, kuri ieradās lidostā «Rīga» un kuriem ar sekstūrismu nebija nekāda sakara. Tas liecina vien to, ka ar antikampaņām ir jābūt ļoti uzmanīgiem un tām ir jātrāpa precīzai mērķa grupai,» norāda TAVA pārstāvis Normunds Ķietis. Vairāki vecpilsētas krogi cīņā ar sekstūristiem atļāvušies uz durvīm uzlikt norādi, ka vecpuišu ballītes nav gaidītas.

Taču uzmest pārmetumā lūpu par ārzemnieku izdarībām Latvijai nav pamata, jo arī pašmāju attieksme pret viesiem ne vienmēr ir toleranta. ASV vēstniecība Latvijā publiski brīdinājusi par krāpšanas gadījumu iespējamību atsevišķās Rīgas atpūtas iestādēs. Galvenais iemesls — jāmaksā nesaprātīga cena par dzērieniem bāros. Pretējā gadījumā dažiem pat draudēts ar fizisku izrēķināšanos vai arī viņi bijuši spiesti izņemt skaidru naudu no bankomāta pārmērīgā rēķina apmaksai. Šā gada sešos mēnešos policija no ārzemniekiem saņēmusi 35 iesniegumus par konfliktiem Rīgas klubos, no kuriem desmit gadījumos ir uzsākti kriminālprocesi. Policija pirmajā pusgadā saņēmusi arī desmit iesniegumus no klubiem ar pretenzijām pret tūristiem, taču nevienā no šiem gadījumiem nav uzsākts process. Arī Somija brīdinājusi somu tūristus par regulāriem naudas izkrāpšanas gadījumiem Rīgas naktsklubos. Pēc izmeklētāju aprēķiniem, somu tūristiem izkrāptā nauda pārsniedz 100 000 eiro (70 280 latu).

Lai risinātu šo problēmu, TAVA sadarbībā ar Valsts policiju ir izstrādājusi ieteikumu bukletu, kurā ietverta informācija par to, kas jāzina, lai tūrists mūsu valstī justos droši. Jāuzsver, ka informācija būs ne tikai par tiesībām, bet arī pienākumiem. Jau šobrīd darbojas «Tourist Hotline» (+371 22033000) telefona līnija, pa kuru var zvanīt visu diennakti un prasīt palīdzību. Šajos gadījumos TAVA darbinieks operatīvi informē Valsts policiju. Ir izveidota arī Latvijas naktsklubu asociācija, kuras biedri izstrādājuši savu ētikas kodeksu, lai izvairītos no pārpratumiem un novērstu nelikumīgas darbības. Piemēram, katrā naktsklubā ir jābūt pakalpojumu cenrādim visiem kluba pakalpojumiem. Norēķini par pakalpojumu notiek pēc katra pasūtījuma, tiek ieteikts apmaksu veikt skaidrā naudā, kā arī dotas citas norādes tūristu drošībai.

Kaut arī Rīga popularitātes ziņā atbilstoši pētījumam ir samērā stabilā pozīcijā, tā var mainīties, jo arī kaimiņi mierā nesnaudīs. Piemēram, Igaunijas Uzņēmējdarbības attīstības fonds par gandrīz 200 000 kronu (9000 latu) pasūtījis pazīstamajam Lielbritānijas žurnālam «National Geographic» rakstu, kurš iepazīstinās ar Igauniju kā tūrisma zemi. Raksts aizņems trīs lapaspuses, un fonds cer, ka tas Igaunijai sniegs labu reklāmu, jo Lielbritānijā un Īrijā žurnālam ir aptuveni 250 000 pasūtītāju.

Arī TAVA katru gadu izstrādā gada rīcības plānu, lai veicinātu tūristu interesi par Latviju ilgtermiņā. Šogad aktīvi strādāts, piemēram, Zviedrijā–Latvijas dalība publiskās dienās Stokholmas centrā «Resedagerna», izplatot informāciju par tūrisma iespējām Latvijā. Papildus ikgadējai dalībai tūrisma izstādēs organizētas žurnālistu vizītes un darba semināri. Sadarbībā ar TAVA filmēšanas grupu vizīšu ietvaros veidotas speciālas reportāžas un raidījumi Somijas MTV un NTV. «Esam bijuši klāt visos aviokompānijas «airBaltic» jauno reisu atklāšanas pasākumos Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, radot papildu interesi par Latviju kā ceļojuma galamērķi,» saka N. Ķietis.

To, cik «ražīgs» bijis šīs vasaras tūristu pieplūdums, zināsim septembrī, taču jau šobrīd var prognozēt, ka salīdzināt datus ar pagājušo gadu nebūs viegli. Proti, kopš Latvija ir Šengenas zonā, tūristus uzskaita, vadoties pēc viesnīcās pavadītā laika. Savukārt agrāk to darīja, skaitot iebraucējus uz robežas.

Jācer, ka veiktie drošības pasākumi nākamgad palīdzēs izvairīties gan no tūristu krāpējiem, gan tūristiem — huligāniem. Pēdējā gadījumā var notikt arī kāda «linča tiesa», par kuras draudiem bija ziņas jau šogad, kad trīs briti piekāva pašvaldības policistu. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar