«Šādas raizes ir pilnīgi nepamatotas. Kā Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstis Baltijas valstis atrodas pilnīgi citādā situācijā. ES un NATO jau gadu desmitiem ilgi garantē savu dalībvalstu solidaritāti un drošību. Nav ne mazāko šaubu, ka tas nemainīgi paliek spēkā arī turpmāk,» sacīja Veigels.

Vērtējot situāciju Gruzijā un Rīgas pausto nostāju, diplomāts norādīja: «Mēs un visa ES, arī Latvija, nosodīja militāro eskalāciju Gruzijā — reģionā, kas atrodas tiešā ES tuvumā. Mēs esam vienisprātis ar Latviju un pārējām ES dalībvalstīm, ka Krievijas reakcija bija neproporcionāla.»

Diplomāts arī atgādināja, ka no bloka puses kopīgi kā nepieņemams tika noraidīts Maskavas solis atzīt Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību. «Līdz ar to konflikta atrisināšana, ko mēs visi centāmies panākt, kļuva sarežģītāka.»

Pēc Vācijas vēstnieka domām, patlaban būtiski ir pilnībā īstenot Francijas prezidentūras izstrādāto un visas ES atbalstīto tā dēvēto sešu punktu plānu. «Tagad ir jāievieš paredzētais starptautiskais pārraudzības mehānisms un 15. oktobrī jāuzsāk starptautiskās sarunas Ženēvā,» uzsvēra Veigels, piebilstot, ka jau šobrīd Gruzijā atrodas ES novērotāju misija. «Ar šo misiju ES rada priekšnoteikumus sarunās panāktajai Krievijas armijas atvilkšanai,» vērtēja Veigels.

Diplomāts uzskata, ka ES Gruzijas gadījumā ir rīkojusies ātri, vienoti un efektīvi. «Lielā mērā tas ir Francijas prezidentūras nopelns, tomēr nozīme bija arī visu dalībvalstu vēlmei vienoties. Vēl pirms NATO, ES ar [Francijas] prezidenta [Nikolā] Sarkozī sešu punktu miera plānu ievirzīja procesus pareizajās sliedēs.»

Veigels norādīja, ka ES ir arī devusi skaidru signālu Maskavai, ka «mēs nepāriesim pie parastās dienas kārtības», tomēr ES arī nevēloties «aizcirst durvis pavisam». «Federālais ārlietu ministrs [Franks Valters] Šteinmeiers šajā sakarā ir teicis: «Ārpolitikas uzdevums ir attīstīt «pieturas punktus», radušos konfliktus padarīt atkal kontrolējamus,» uzsvēra vēstnieks.

Vērtējot Baltijas valstu un Polijas līderu vizīti Tbilisi īsi pēc konflikta sākuma un atbildot uz jautājumu, vai šī vizīte zināmā mērā nešķēla ES, vēstnieks norādīja: «Gruzijas konflikts ES sākumā nostādīja sarežģītā situācijā. Protams, ka katrai dalībvalstij ir sava vēsturiskā pieredze un nacionālo interešu prioritātes, kuras — dabiski — ir jārespektē. Svarīgākais ir tas, ka visas dalībvalstis īsteno kopīgu politiku. Gruzijas gadījumā tas izdevās ļoti iespaidīgi, un mana prognoze ir, ka tas izdosies arī turpmāk.»

Kā ziņots, Veigels akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram iesniedza 19. augustā. Kopš 2005. gada Vācijas vēstnieks Latvijā bija Eberhards Šupiuss. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar