Gandrīz katrs trešais jaunietis ir domājis par pašnāvību

Mēs esam gļēvi, mēs neesam cīnītāji, mēs neesam optimisti. Stipri cilvēki pašnāvības neizdara un par tām arī nedomā. Kāpēc cīnīties, kāpēc pieņemt esošo situāciju, ja var tā viegli - kāju pāri balkona malai un viss - pēc tam būs nulle, būs tikts vaļā no visa un visiem, no visa sliktā, pazemojošā un grūtā. Jaunieši nenovērtē dzīvību kā vērtību arī tāpēc, ka ir pārāk liela pieeja dažādai ezoteriskajai literatūrai (par dzīves līnijām utt.), pārāk liela spēļu ietekme (ar vairākām dzīvībām), smadzeņu skalošana dažādās sektās.

es arī par to domāju in laikam arī izdarīšu.

lai tik karas nost tie stulbeņi - jo vairāk, jo labāk!

domajis par ko? par pasnavibu vai par pasnavibas izdarishanu??? es piemeram esmu domajis par bankas aplaupishanu, par uzvaru eirovizijaa, un par ko tik veel ne

Jautaajums - kaapeec taa ir? ir ljoti sarezhgjiits. Kad tavs beerns kaut ko taadu meegjinaajis dariit, tad vecaakiem ipaliek shaubas, vainas sajuuta un bailes veel ilgus gadus un no personiigaas pieredzes saku, ka mums nebija ne materiaalu, ne saskarmes probleemu gjimenee. atbildes naak stipri veelaak un lielaakaa dalja sheit komenteetaaju to vareetu nesaprast, turklaat pietiekami skaidri un lakoniski to nav iespeejams te paskaidrot. tas ir saistiits ar dveeseles dziivi, ar reinkarnaacijaam. jaa, vareetu buut, ka veicinoshi apstaaklji ir naudas truukums, bezdarbs, savstarpeeji konflikti. jaunieshiem ir raksturiigs maksimaalisms :visu vai neko! pashnaaviibas ir nopietna probleema un nevajag par to ironizeet, bet gan censties vairaak ieklausiities liidzcilveekos, izrunaaties gjimenee, buut atklaatiem un sirsniigiem pirmkart pret saviem tuvaakajiem- arii jaunietim vajag vecaaku uzmaniibu un miilestiibu!