Kā aģentūru LETA informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses pārstāvis Andris Vitenburgs, pabeidzot 2006.gada vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju pārbaudes saistībā ar aģitācijas periodā konstatētajiem partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, KNAB šā gada 13.novembrī uzdevis partijai LPP/LC ieskaitīt valsts budžetā finanšu līdzekļus kopsummā 528 870,01 lata apmērā.

Pretlikumīgi saņemtie finanšu līdzekļu jāatmaksā mēneša laikā - tātad līdz 13.decembrim.

Minētajai partijai uzdots atmaksāt pārsniegtos pieļaujamos priekšvēlēšanu izdevumus 422 226 latu apmērā un pretlikumīgi saņemtos dāvinājumus jeb ziedojumus kopsummā par 106 643 latiem.

Izvērtējot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, KNAB secinājis, ka partija LPP/LC ir 9.Saeimas vēlēšanās piedalījušās un patlaban darbību izbeigušās Latvijas Pirmās partijas un «Latvijas Ceļa» vēlēšanu apvienības saistību un tiesību pārņēmēja.

LPP/LC preses sekretārs Edgars Vaikulis aģentūru LETA informēja, ka pirmdien, 8.decembrī, notiks partijas valdes sēde, kurā partijas vadība izvērtēs šo informāciju un lems par turpmākajiem soļiem, bet jau tagad esot paredzams, ka LPP/LC apstrīdēs šo KNAB lēmumu. LPP/LC arī uzsver, ka tā veikusi likumā pieprasīto pārreģistrāciju.

KNAB secinājis, ka konkrētajā gadījumā apvienība, izmantojot politisko partiju pārreģistrācijas kārtību, ir izvairījusies no saistībām pret valsti, tādējādi rīkojusies pretēji likuma mērķim, kas paredz nodrošināt partiju finansiālās darbības atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.

Kaut gan apvienības atļautais priekšvēlēšanu izdevumu limits priekšvēlēšanu periodā atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumam ir Ls 279 631,20, pārbaudes rezultātā birojs konstatējis, ka apvienības priekšvēlēšanu izdevumu kopsumma ir Ls 701 857,45. Izvērtējot apvienības priekšvēlēšanu kampaņu un ar to saistītos faktiski izlietotos finanšu līdzekļus, KNAB konstatējis, ka papildus apvienības deklarācijā norādītajiem priekšvēlēšanu izdevumiem tajā nav norādīti vairāki ar apvienības priekšvēlēšanu kampaņu saistīti izdevumi.

Proti, Ls 387 142,27 - kāda nodibinājuma veidota kampaņa, kura bija vērsta tieši uz apvienības, to veidojošo partiju izvirzīto deputātu kandidātu reklamēšanu priekšvēlēšanu periodā. Birojs secināja, ka pastāv tieša saikne starp apvienības priekšvēlēšanu kampaņu un nodibinājuma veidoto kampaņu. Vēl 1945,33 lati - apvienību veidojošo partiju biedru apmaksātās politiskās reklāmas elektroniskajos medijos un laikrakstos, kā arī 498,66 lati - ar vēlēšanu kampaņu saistītie partijas «Latvijas Ceļš» izdevumi, kas iekļauti partijas grāmatvedības dokumentos, bet netika iekļauti apvienības deklarācijā.

Līdz ar to nodibinājuma izdevumi par kampaņas veidošanu apvienības deputātu kandidātu popularizēšanai, kā arī papildus atklātie apvienības un tās biedru priekšvēlēšanu izdevumi ir pieskaitāmi kopējiem apvienības priekšvēlēšanu izdevumiem, pārsniedzot tai noteikto vēlēšanu izdevumu limitu par 422 226,25 latiem un tādējādi pārkāpjot jau iepriekš minētā likuma 8.4 panta 1.daļas prasības.

Turklāt pārbaudes rezultātā tiks secināts, ka nodibinājuma kampaņas finansētāju ziedojumi atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasībām ir uzskatāmi par apvienības saņemtajiem dāvinājumiem jeb ziedojumiem. Tādējādi par pretlikumīgi saņemtiem finanšu līdzekļiem tika atzītas deviņu fizisko personu ziedojumu daļas, kas pārsniedz tobrīd likumā noteikto kopējo ierobežojumu - 10 000 latu - partijas biedra iestāšanās un biedru naudas iemaksām un viņa veiktajiem ziedojumiem vienai partijai kalendārā gada laikā - kopsummā 93 000 latu apmērā.

Izvērtējot pārbaudes laikā iegūtos dokumentus un saņemtos paskaidrojumus, KNAB secināja, ka kādas biedrības veiktā akcija ar viena apvienības izvirzītā deputāta kandidāta reklāmas materiālu izvietošanu ir uzskatāma par priekšvēlēšanu aģitāciju, tādējādi apvienībai pieņemot pretlikumīgu dāvinājumu (ziedojumu) no juridiskas personas tās apmaksāto rēķinu 13 643,76 latu apmērā par minēto reklāmas materiālu izvietošanu.

Līdz ar to KNAB sešām partijām - LPP/LC, Tautas partijai, Zaļo un zemnieku savienībai, partijai «Dzimtene», partijai «Saskaņas centrs» un partijai «Jaunais laiks» - uzdeva atmaksāt valsts budžetā finanšu līdzekļus kopsummā par 1,584 miljoniem latu. Par atsevišķiem KNAB lēmumiem šobrīd notiek tiesvedība.

LETA jau ziņoja, ka aizvadītajā mēnesī sākts pretrunīgi vērtētā nodibinājuma «Pa saulei» likvidācijas process, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis».

Nodibinājuma likvidācijas process sākts 11.novembrī, un par likvidatoru iecelts nodibinājuma valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks.

Nodibinājuma «Pa saulei» idejas autors bija reklāmas aģentūras «!Mooz» radošais direktors Stendzenieks. «Pa saulei» tika dibināta, lai veicinātu pozitīvās domas klātbūtni visdažādākajās sabiedrības jomās - no ekonomikas līdz kultūrai, no ekoloģijas līdz politikai -, apgalvoja kustības pārstāvji.

Tomēr vēlāk organizācijas darbība lika apšaubīt 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Kā aģentūrai LETA sacīja Stendzenieks, lēmums par «Pa saulei» likvidēšanu pieņemts, jo pēdējo divu gadu laikā nekas neesot noticis. «Mēs uzskatījām, ka vēlēšanas varētu būt ļoti labs starts tādai kustībai, taču mēs īpaši nebijām ņēmuši vērā to, ka viss, kas tiks darīts pēc tam, tiks vērtēts caur politisko prizmu ne tik daudz par paša pasākuma būtību,» sacīja Stendzenieks.

Pēc vēlēšanām «Pa saule» pāris aktivitātes vēl noorganizēja, piemēram tika rīkota kampaņa ar Latvijas Neatkarīgās televīzijas atbalstu 2006.gadā uz 18.novembri, kurā «gaiši» ļaudis no Latvijas stāstīja par to, kā dzīvo, kā arī tika sniegta palīdzība talantīgiem studentiem.

Nodibinājums «Pa saulei» tika dibināts pāris mēnešus pirms vēlēšanām ar domu runāt arī par politiķiem un ievērojot to, ka toreiz bija ārkārtīgi daudz negatīvas informācijas un pilnīgs pozitīvas informācijas trūkums, norādīja Stendzenieks.

Priekšvēlēšanu laikā «Pa saulei» rīkoja kampaņas, kurās tika slavināts Ainārs Šlesers (LPP/LC), bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP/LC), kultūras ministre Helēna Demakova (TP), kā arī prezidenta amata kandidāte un 9.Saeimas deputāte Sandra Kalniete, kas tajā laikā pārstāvēja partiju «Jaunais laiks», bet tagad ir «Pilsoniskās savienības» līdere.

Vēlēšanu rezultāti tika apstrīdēti tiesā, taču Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments neatcēla rezultātus, jo uzskatīja, ka sabiedrībai bija pieejama pietiekama informācija par pozitīvisma kampaņas nelikumīgo norisi, lai varētu argumentēti izdarīt izvēli, līdz ar to Senāts nekonstatēja brīvu vēlēšanu principa pārkāpumus.

Taču savā spriedumā tiesa secināja, ka «Pa saulei» izdevumi pieskaitāmi LPP/LC priekšvēlēšanu tēriņiem, savukārt «Sabiedrības par vārda brīvību» izdevumi - Tautas partijas tēriņiem, norādot uz šo organizāciju tiešo saistību ar slavētajām politiskajām partijām. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar