Pēc viņas domām, koalīcijas partiju pārstāvji varētu paziņot, ka Zatleram nav tiesību nākt klajā ar šāda veida paziņojumiem, un mudināt domāt par pašreizējā Valsts prezidenta atbilstību amatam. Tāpat Saeimā esošās koalīcijas partijas varētu nolemt nereaģēt uz Zatlera ultimātu un gaidīt, līdz viņš pats atsakās no saviem vārdiem.

Tomēr, pēc Kažokas domām, Valsts prezidenta atkāpšanās no solījuma būtu politiskā pašnāvība, bet koalīcija sevi parādītu vēl sliktākā gaismā nekā līdz šim. Turklāt Zatlera atlaišana, viņasprāt, izskatās nereāla, jo šim nolūkam par to būtu jānobalso divām trešdaļām Saeimas deputātu.

«Nesaprotu, kā valdošā koalīcija varētu savākt šim nolūkam vajadzīgās balsis,» norāda Kažoka.

«Visticamāk, valdībai un Saeimai nāksies piekāpties Zatlera ultimatīvajām prasībām, tomēr to, kas gaidāms Latvijā tuvāko divu mēnešu laikā, ir grūti prognozēt,» atzīst Kažoka.

Arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors Juris Rozenvalds uzskata, ka, neraugoties uz domstarpībām starp Valsts prezidentu un Tautas partiju, koalīcijai nav iespēju šādā veidā atstādināt prezidentu.

LETA jau ziņoja, ka Zatlers šodien Saeimai izvirzīja ultimātu, proti, viņš gan parlamentam, gan valdībai noteica trīs uzdevumus. Ja tie netiks pildīti līdz 31.martam, viņš rosinās tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.

Saeimai ir jāpieņem Satversmes grozījumi, kas dotu tiesības tautai atlaist Saeimu, jāveic grozījumi Vēlēšanu likumā, izslēdzot tā dēvēto lokomotīvju principu un liedzot deputātiem mainīt partiju piederību viena parlamenta sasaukuma laikā, kā arī jāizveido uzraudzības padome.

Savukārt Ministru kabinetam ir jāveic valdības un valsts institūciju reorganizācija, pēc profesionalitātes principa jāiekļauj valdībā «jaunas sejas» un jānozīmē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar