Tverijons iesaka nekaitināt zviedrus, lai bankas nepaliek bez kredītresursiem
Trešdiena, 4. februāris (2009) 13:24 | Komentāri: (48)
Latvijas bankām pašlaik pieejamākais resursu avots ir lielās ārvalstu mātesbankas, un nemitīgie pārmetumi par to īstenoto politiku tām var likt pārdomāt, vai vispār turpināt atvēlēt līdzekļus kredītu izsniegšanai Latvijā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» atzina Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.
«Ja mēs Latvijā uz katra stūra bļaustīsimies par īpašu zviedru politiku, kura it kā grib iznīcināt uzņēmējus, iespējams, tas novedīs pie tā, ka zviedri sāks domāt: kāda velna pēc mēs te kaut ko vēl darām?» teica Tverijons.
Viņš klāstīja, ka Latviju ir būtiski ietekmējusi globālā krīze, kuras dēļ bankas starpbanku tirgū nevar aizņemties līdzekļus kreditēšanai.
«Ja nebūtu šīs globālās krīzes, tad bankām nebūtu problēmu aizņemties kreditēšanai nepieciešamos resursus. Patlaban tā ir problēma, jo bankas nevar līdzekļus aizņemties. Izdzīvot ar vietējiem depozītiem nav iespējams, jo klienti jau tagad kļūst liesāki un arī nākotnē paliks arvien liesāki. Tāpēc vienīgā cerība, kur dabūt līdzekļus kreditēšanai, ir pirmām kārtām ārzemju lielās bankas. Taču tās var atvēlēt resursus un var arī neatvēlēt,» skaidroja asociācijas vadītājs.
Tverijons sacīja, ka pagājušajā gadā papildus ir saņemti resursi kreditēšanai 1,3 miljardu latu apmērā. Tostarp pagājušā gada nogalē, pateicoties mātesbankām, Latvija saņēma 439 miljonus latu.
| PĒDĒJIE KOMENTĀRI | Lasi visus komentārus(48) |
Tverion, tu velti sakacini tautu! Tas nu bija galīgi nevietā. Par to liecina šie niknie komentāri. Vaina jau bija visās bankās. Visiem bija migliņa acīm priekšā. Arī Tverionim un tiem, kas ņēma kredītus lai ātri uzvārītos, bet valdība gulēja, gulēja un gulēja. Tagad tikai mieru. Godmaniskā aritmētika un mēhāniskā nolīdzināšana nav glābšanas plāns. Žēl, ka neesam tikuši tālāk. Tagad, kā teiktu klasiķis, vajag tik rakt! Šodienas jautājums, KUR RAKT?
Veelreiz veeleetos atgaadinaat par zviedru amoraalo riiciibu: zviedri savu labklaajiibu uzbuuveeja 2. pasaules karaa, paardododot Hitleram teeraudu, zviedri izdeva krievijas komunistiskajiem slepkavaam latvieshu legjionaarus, zviedri n,taas reizes ir apkaasushi latvieshus biznesaa (kaut vai sagrieztais kugjis utt.) Man nav pienjemama Latvijas aarpolitikas kursa orientaacija uz skandinaavijas valstiim!!
Nacionalizēt tās zviedru bankas! Šitādi noteikumi, kā Latvijā, varbūt vēl bija Dienvidāfrikā priekš nēģeriem pirms gadiem 20!!! Visīstākais terors un genocīds! Kāpēc visā Eiropas savienībā visiem nav vienādi noteikumi? Kāpēc Zviedrijā tās pašas bankas dod kredītus ar 10 reizes mazākām likmēm? Kāpēc spēles laikā tiek mainīti noteikumi (procentu likmes) ? Cik jūs sumpurņi samaksājāt Latvijas politiskajām palaistuvēm par kredītņēmēju nogalinošu likumdošanu??? Vai zviedrijā ir legalizēta kukuļošana? Kurš uzņemsies iesūdzētEiropas cilvēktiesību tiesā zviedru spekulantu bankas par diskriminējošu attieksmi un pietiesāt miljonu kompensācijas?
nu 7,5 mljrd jau ir gaisā, nevis reāli pieejami uzreiz, ja zviedri aiztīsies, tad visticamāk, ka mēs dabūsim Parex parādus un klinģera caurumu.
Es iesaku nekaitinat tautu un zviedru bankas lai tinas no sejienes atrak projam jo Latvijai pasai ir divas valsts bankas Hipotekui un zemes banka un Parex banka! Latvijas valsts aiznemas naudu un ta nauda nava jaatdod zviedriem bet jatstaj valstij un razotajiem un zemniekiem citadi darba tehnika var parvesties netisi pa kara tehniku! Un Tverjoni es jums silti iesaku doties uz savu dzimteni un komandet! Lieciet Latviju un Latviešus miera es domaju ka ari jusu vaina tur ir jo jums ari ir jabut atbildigam! Mes pasi makam saimniekot un mums iet slikti tikai tapec ka visadi cittautiesi mums grib macit un apspiest! Ta ka tauta turaties!
Citi raksti kanālā
Avārijā Rīgā cietuši seši cilvēki
(5)
Vakar Rīgā divu vieglo automašīnu sadursmē cietuši seši cilvēki.
21:23 |
|
21:14 |
|
21:13 |
|
21:02 |
|
20:40 |
|
20:34 |
|
20:23 |
|
19:45 |
|
19:31 |
|
19:01 |
|
18:37 |
|
18:28 |
|
18:19 |
|
17:46 |
|
17:29 |
1 |
|
2 |
|
3 |
|
4 |
|
5 |
|
6 |
|
7 |
|
8 |
|
9 |
|
10 |
|
11 |
|
12 |
|
13 |
|
14 |
|
15 |
|
16 |
|
17 |
|
18 |
|
19 |
|
20 |
1 |
|
2 |
|
3 |
|
4 |
|
5 |
|
6 |
|
7 |
|
8 |
|
9 |
|
10 |
|
11 |
|
12 |
|
13 |
|
14 |
|
15 |
|
16 |
|
17 |
|
18 |
|
19 |
|
20 |
Dienas foto: XXL izmērs (3)
Apmeklētāja aplūko Folkerta de Jonga mākslas darbu Kijevas biennālē «Arsenāls...
Kļūsti par reportieri!
APOLLO E-VEIKALI
APOLLO DARBS
- Argentīnas Nacionālā diena.
- 1892. gadā dzimis Josips Brozs Tito — Dienvidslāvijas vadītājs laika posmā pēc Otrā pasaules kara.
- 1905. gadā dzimis itāļu modes dizaineris Aldo Guči.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| skaidrs | Rīga šobrīd: skaidrs +7.4 °C Vējš: 1 m/s Z Saule lec: 4:48 riet: 21:54 Dienas ilgums: 17h 6min |
Anšlavs, Junora
Paklāju diena Turkmēnijā
Neatkarības diena Jordānijā
Foto: Jaunieši Vecrīgā nes divmetrīgu fallu (155)