Eksperti: Gada inflācija janvārī samazinājusies līdz 10,5%

Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs ekonomists Andris Strazds prognozēja, ka gada inflācija janvārī nedaudz pieaugs, nedaudz pārsniedzot 11%. Tas skaidrojams ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pieauguma efektu, kas tomēr būs spēcīgāks par iekšzemes pieprasījuma krituma izsaukto cenu samazinājumu.

«Tas gan nenozīmē, ka būtu jāatsāk uztraukties par inflāciju. Jau maijā redzēsim ļoti būtisku inflācijas kritumu - gada inflācija būs zem 5%,» prognozēja Strazds.

Savukārt ekonomists Roberts Remess uzsvēra, ka, lai gan inflācijas samazināšanos janvārī nedaudz piebremzēja PVN palielināšanās, pamattendence palikusi nemainīga un cenu pieaugums, iespējams, būs jau noslīdējis zem 10% un varētu būt ap 9,5%. Turpmākajos mēnešos šī inflācijas samazināšanās tendence pastiprināsies.

«Saskaņā ar mūsu novērojumiem un aplēsēm patēriņa cenas Latvijā janvārī ir palielinājušās par 2,6%. Ja šī prognoze atbilst realitātei, 12 mēnešu inflācijas līmenis janvārī ir nedaudz pieaudzis, sasniedzot 10,3%,» skaidroja AS «Parex Asset Management» Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.

Mēneša inflācija šī gada janvārī būtiski neatšķīrās no 2008.gada janvāra inflācijas, tomēr tā ir vērtējama kā augsta, ņemot vērā šobrīd vietējā un globālā mērogā novērojamos cenu spiediena pazemināšanās procesus.

Pēc Vaikuļa teiktā, galvenais iemesls augstajai inflācijai ir PVN likmes paaugstināšana. Saskaņā ar «Parex Asset Management» aprēķiniem PVN paaugstināšanas kopējā ietekme uz cenām ir bijusi aptuveni 3,5% apmērā, kas nozīmē, ka bez PVN faktora klātbūtnes janvārī jau trešo mēnesi pēc kārtas būtu fiksēta deflācija.

Absolūtā izteiksmē lielākie kāpumi varētu būt fiksēti tajās preču grupās, kur PVN likme ir kāpusi salīdzinoši straujāk, tostarp komunāliem pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai. Arī cigaretes, kas veido ievērojamu oficiālā patēriņa groza daļu, ir pieaugušas cenā un «palīdzējušas» pacelt kopējo cenu līmeni saistībā ar kārtējo akcīzes nodokļu pieaugumu šiem produktiem. Vienlaikus par spīti visiem PVN salīdzinoši lielus kritumus, tas ir, par 5%-6%, janvārī, visticamāk, ir piedzīvojušas apģērbu, apavu un degvielas cenas.

«Parex Asset Management» prognozes liecina, ka arī februārī varēs redzēt relatīvi augstu inflāciju, jo nupat stājušies spēkā paaugstinātie akcīzes nodokļi degvielai un alkoholiskajiem dzērieniem, turklāt februāra inflācijā atspoguļosies lielākā daļa no tabakas akcīzes celšanas efekta.

Šī iemesla dēļ gada inflācijas līmeņa pazemināšanās, ko tik uzskatāmi varēja vērot 2008.gada otrajā pusē, uz pāris mēnešiem būs apstājusies. Taču tā, visticamāk, ir tikai pauze, un gada atlikušajos mēnešos redzēsim tālāku strauju inflācijas līmeņa lejupslīdi.

AS «DnB Nord bankas» ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja prognozēja, ka mēneša inflācija varētu būt 2,8%, bet gada inflācija varētu saglabāties tāda pati kā decembrī - 10,5%. Tikai PVN standartlikmes paaugstināšanas dēļ cenas varētu būt palielinājušās par 2,5%, kam vēl papildus nāk pazeminātās likmes paaugstināšana atsevišķām preču un pakalpojumu grupām.

Daudzām precēm, īpaši pārtikas sektorā, cenu pieaugums tomēr bijis lielāks par PVN pacelšanas ietekmi, tāpēc kopējais inflācijas rādītājs janvārī varētu būt lielāks par 2,5%. Janvārī ievērojami sadārdzinājušies pasažieru autobusu pārvadājumi strappilsētu maršrutos, dzelzceļa, kabeļtelevīzijas pakalpojumi, un šo pieaugumu vairs nespēj kompensēt degvielas cenas pazemināšanās, kas kopējo inflāciju varētu būt samazinājusi vairs tikai par kādiem 0,2 procentpunktiem. Tajā pašā laikā tālāku inflācijas palielināšanos būs ierobežojusi apģērbu un apavu cenu pazemināšanās atlaižu rezultātā.

AS «Swedbank» sociālekonomiskas eksperta Pētera Strautiņa mēneša inflācijas prognoze ir 3,5%, bet gada inflācijas prognoze - 11,3%.

Kā ziņots, patēriņa cenas pērn pieauga par 10,5%, tai skaitā precēm - par 9,5%, bet pakalpojumiem - par 13,3%.

Centrālā statistikas pārvalde datus par patēriņa cenu pārmaiņām 2009.gada janvārī publiskos 9.februārī. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar