Gerhards pieļauj «airBaltic» privatizāciju nākotnē

«Valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību,» akcentēja ministrs, gan atzīstot, ka, ņemot vērā situāciju pasaules aviopārvadājumu tirgū, drīza «airBaltic» privatizācija nav iespējama.

Gerhards gan «airBaltic», gan starptautiskās lidostas «Rīga» līdzšinējo darbību novērtēja kā sekmīgu, atgādinot par aviācijas nozares neveiksmēm pārējās Baltijas valstīs.

Tai pašā laikā satiksmes ministrs pauda šaubas, ka pašreizējā pasaules ekonomiskajā situācijā plāni par 30 miljonu pasažieru apgrozījumu Rīgas lidostā ir pamatoti. Turklāt lidmašīnas ir vienas no lielākajiem piesārņotājiem, un šajā jomā jārēķinās arī ar Eiropas normām.

Kā ziņots, Gerhards lūdzis sagatavot pilnu informācijas paketi par «airBaltic» vadītāja Bertolda Flika atalgojumu, aģentūru LETA informēja ministra padomniece Inga Spriņķe.

Ministrs uzdevis noskaidrot, kāda ir Satiksmes ministrijas (SM) kompetence šajā jautājumā, kā tā veidojusies vēsturiski un kā kompetences sadalījumu ir mainījusi nesenā «airBaltic» īpašnieku nomaiņa. Pēc informācijas apkopošanas ministrs dos savu vērtējumu par šo jautājumu.

Kā ziņots, saskaņā ar normatīvajiem aktiem «airBaltic» valdes locekļu ievēlēšana un atlīdzības noteikšana valdes locekļiem nav akcionāru sapulces, arī valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja, kompetences jautājums, iepriekš norādīja SM Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Arī likums «Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību» 2009. gadā neesot attiecināms uz «airBaltic».

Papildus SM norāda, ka starp Latvijas valsti un skandināvu aviokompāniju SAS noslēgtajā «airBaltic» dibināšanās līgumā tika ietverti nosacījumi par kompānijas vadības iecelšanu, atalgojuma noteikšanu un tiesībām saglabāt konfidencialitāti šajos jautājumos. Šis līgums saistošs arī SAS tiesību un saistību pārņēmējai — SIA «Baltijas aviācijas sistēmas».

Kā ziņots, pagājušā gada pirmajos 11 mēnešos Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS «Air Baltic Corporation» valdes priekšsēdētājam Bertoltam Flikam algā izmaksāti 319 071 lats, liecina telekompānijas «TV3» raidījuma «Nekā personīga» rīcībā esošā informācija.

Tā kā uzņēmums slēpj arī principus, pēc kuriem tiek noteikta vadības alga, nav iespējams pateikt, kāpēc Flika alga atšķiras pa mēnešiem: februārī, martā un jūnijā alga ir zemāka — ap 14 000 latu, bet, piemēram, jūlijā viena mēneša izmaksātā atlīdzība pārsniedz 100 000 latu, kas ir piecas reizes vairāk nekā Flika vidējā alga pārējā gada laikā.

Flika alga nekad nav bijusi zināma. Kopš 2006. gada viņš tiesājas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai nesniegtu amatpersonas deklarāciju, atklājot savus ienākumus un darījumus. Pagājušā gada decembrī Administratīvā rajona tiesa nosprieda par labu dienestam, bet Fliks lietu pārsūdzēja, un nākamā instance to atkārtoti skatīs šā gada novembrī.

Kamēr «airBaltic» vadība tiesājas, SM, kas ir kompānijas kapitāldaļu turētāja, nav viedokļa, vai Fliks rīkojas atbilstoši likumam.

Tā kā «airBaltic» akciju kontrolpakete pieder valstij un likums liek publiskot šādu uzņēmumu vadības algas, TV3 raidījums «Nekā personīga» nosūtīja jautājumu «airBaltic» vadītājam, vai viņš var apstiprināt, ka pagājušajā gadā saņēmis algu virs 300 000 latu, taču «airBaltic» vērsās prokuratūrā un Finanšu policijā, jo, viņuprāt, esot izdarīts noziegums, par kuru paredzēta atbildība saskaņā ar Krimināllikumu, tāpēc jānoskaidro informācijas iegūšanas avots, kā arī ziņu iegūšanas metožu legalitāte.

Tiesā Flika advokāti sava klienta nevēlēšanos iesniegt amatpersonas deklarāciju pamato ar līgumu, kas noslēgts starp Latviju un Zviedriju. Kad 1995. gadā dibināja «airBaltic», līgums aizstāvēja zviedru intereses un viņi negribēja, lai valdes locekļiem būtu jāpilda visi tie Latvijas likumi, kas jāievēro ikvienam Latvijas ierēdnim. Bet tagad, kad uzņēmuma akcijas no skandināviem ir atpirkusi Flikam piederošā SIA «Baltijas aviācijas sistēmas», līgums ar Zviedriju vairs nav arguments — arī tiesā, uzskata «Nekā personīga».

Tradicionāli pēdējo gadu bagātāk apmaksāto amatpersonu saraksta galvgalī atradās nu jau bijušais SIA «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. Lai arī «Lattelecom» ir liels skandināvu kapitāls, Melngailis respektēja Latvijas likumus un savus ienākumus norādīja amatpersonas deklarācijā.

Melngaiļa vidējie ienākumi mēnesī bija vairāk nekā 14 000 latu. «airBaltic» prezidents Fliks ir divreiz labāk atalgots, nekā bija Melngailis par «Lattelecom» vadīšanu, kas pērn valstij dividendēs no savas peļņas izmaksāja 20 miljonus latu. Salīdzinājumam — kopš Fliks vada nacionālo aviokompāniju, tā valstij nav nesusi nekādus ienākumus. Vienīgajā gadā, kad «airBaltic» peļņa sasniedza 4,3 miljonus latu, kompānija nedalījās savos ienākumos ar valsti, bet novirzīja peļņu iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai, liecina gada pārskats.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2007. gadā «airBaltic» peļņa bija 1,24 miljoni latu, 2006. gadā — 4600 lati, bet 2005. gadā kompānija strādāja ar 1300 latu zaudējumiem.

Lidsabiedrība «airBaltic» dibināta 1995. gadā. Tās galvenās akcionāres ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» ar 47,2% akciju.

«airBaltic» flotē ir 28 lidmašīnas.

Lidsabiedrība veic tiešos lidojumus no divām Baltijas valstu galvaspilsētām — no Rīgas un Viļņas, kā arī piedāvā tiešos lidojumus starp Kaļiņingradu un Kopenhāgenu. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar