Grūtnieču un dzemdētāju aprūpē tiek pieļauti vairāki pārkāpumi

Kopumā 2008. gadā, kā arī iepriekšējos gados veiktajās medicīniskās aprūpes kvalitātes ekspertīzēs par ginekoloģiju un dzemdību palīdzības jautājumiem tika konstatēts, ka, piemēram, tikuši pieļauti grūtnieces aprūpes vai dzemdību vadīšanas, vai jaundzimušā aprūpes pārkāpumi. Dažos gadījumos ir konstatēti medicīniskās aprūpes pārkāpumi, kad nepietiekamas uzmanības dēļ operācijas laikā, tas ir, ginekoloģiskas operācijas vai ķeizargrieziena laikā, vēdera dobumā tiek atstāti svešķermeņi.

Pārkāpumi šai jomā ir saistīti arī ar veselības aprūpi reglamentējošo normatīvo dokumentu pārkāpumiem ārstniecības personu darbā. Ir ārsti un vecmātes, kuri ambulatorā posmā vai, grūtniecei iestājoties dzemdību nodaļā, neizskaidro vai nepietiekami izskaidro izmeklējumu rezultātus, nozīmēto medikamentu iedarbību vai arī nesniedz pietiekamu informāciju par dzemdību atsāpināšanas nepieciešamību un vadīšanas plānu, norāda VI.

Tāpat konstatēts, ka medicīniskā dokumentācija netiek aizpildīta atbilstoši prasībām, tas ir, ieraksti medicīniskajā dokumentācijā nav snieguši nepieciešamo informāciju, nepilnīgi atspoguļojot dzemdību norisi, anamnēzes datus un novērošanu pēcdzemdību posmā.

Lai uzlabotu grūtnieču un dzemdētāju aprūpes kvalitāti, kā arī uzlabotu perinatālās mirstības rādītājus, svarīga ir grūtniecības risku savlaicīga izvērtēšana, secinājusi VI.

Tāpat VI secinājusi, ka svarīga loma aprūpes procesā ir saskarsmei starp medicīnas darbinieku un pacientu vai dzemdētāju, turklāt katrai ārstniecības iestādei individuāli būtu jāanalizē jaundzimušo un mātes mirstības gadījumi, lai nepieļautu līdzīga rakstura kļūdu atkārtošanos.

Kā ziņots, 2008. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, būtiski nav uzlabojušies perinatālās mirstības dati Latvijā.

Kā liecina Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras apkopotie provizoriskie dati, 2008. gadā perinatālajā periodā, tas ir, laika posmā no 22 pilnām grūtniecības nedēļām līdz septiņām pilnām dienām pēc dzemdībām Latvijā miruši 222 jaundzimušie jeb 9,2 uz 1000 dzīvi dzimušajiem. Salīdzinoši 2006. gadā bija miruši 234 zīdaiņi jeb 10,4 uz 1000 dzimušajiem, bet 2007. gadā — 219 jeb 9,4 uz 1000 dzimušajiem.

Tai pašā laikā speciālisti uzsver, ka veselības aprūpes kvalitāte saistībā ar perinatālās mirstības iemesliem jāskata kontekstā ar grūtnieču vispārējo veselības stāvokli, arī kaitīgajiem ieradumiem, kā smēķēšana, alkohola un narkotisko vielu lietošana, un sociālekonomisko stāvokli valstī.

Speciālisti apgalvo, ka viens no iemesliem, kādēļ situācija neuzlabojas, ir grūtnieču un dzemdētāju nepietiekami kvalificētā aprūpe slimnīcās ar zemu dzemdību intensitāti.

Pēc speciālistu teiktā, arī starptautiskā pieredze liecina: lai nopietnu sarežģījumu gadījumā spētu nodrošināt vajadzīgo dzemdību palīdzību, ir nepieciešams augsti kvalificētus ārstniecības speciālistus koncentrēt slimnīcās ar lielāku dzemdību intensitāti.
 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar