Ainars Latkovskis: Latvijai šobrīd nav iemeslu lata devalvācijai

Tavai zināšanai, devalvācija iedarbina naudas drukāšanas mašīnu. -------------------------------------------------------------------------- Te nu tu pamatīgi kļūdies! Devalvācija neiedarbina drukājamo mašīnu, to dara inflācija, jo tās radītais spekulatīvais cenu pieaugums liek valūtas emitētājam izlaist naudu bez reāla seguma. Apgrozībā esošo naudas daudzuma segumu nosaka iekšzemes kopprodukts, bet valūtas vērtību pret citām - ārzemju valūtu un vērtspapīru kopvērtība, kura ir emitētājbankass rīcībā, lai nodrošinātu VISAS nacionālās naudas apmaiņū pret noteikto kursu. Tieši šai apstāklī slēpjas devalvācijas būtība: ja emitētāj baka vairs nespēj nodrošināt visas izlaistās valūtas apmaiņu pēc tās noteiktā kusa citās valūtās, tad tā ir spiesta atzīt: mūsu naudai nav tāda pirktspēja pasaules tirgū, ka domājām un tādēļ mēs to SAMAZINĀM jeb devalvējam. Paskaties kas šobrīd notiek pasaulē: lai glābtu savu ekonomiku no galīga kraha, ASV devalvē starptautisko norēķinu etalonu - dolāru, palaižot vaļā "drukājamo mašīnu". Šādi pasaules tirgū parādās ne ar ko nesekti dolāri (Segums ir gan iekšējā gan ārējā tirgus PARĀDS) Rezultātā dolāra pirktspējas vērtība pret jebkuru uz nacionālo kopproduktu balstītu valūtu samazinās un tas sarežģī šo valstu reālo preču cenu un valūtu vērtību savstarpējo noteikšanu. Tādēļ jau G-20 tiek piedāvāts izveidot jaunu rezerves valūtu, lai ASV nesagrautu visu pasaules finansu sitēmu. Pieļauju, ka LB spēj šobrīd apmainīt visus latus pret citām valūtām pēc tās noteiktā kursa, un tādēļ lata devalvācijai nav objektīva pamata. Tas, ka apritē nepietiek naudas ir pavisam cita lieta un nav saistīta ar lata vērtības stabilitāti pret citām valūtām. Ja patērētājam vienkārši nav naudas, tad viņš nevar nopirkt piedāvātās preces un pakalpojumus, tai skaitā valsts aparātu ierēdņu un deput

Tavs piemērs parāda kā var iegūt papildus peļņu izmantojot iespējas ko devalvācija dod eksportētājiem. Ja tu tagad eksportē preci par 1euro jeb 0,7 Ls, tad saprotams, ka šis darījums tev dod peļņu. Ja strādātu ar zaudējumiem, tad būtu nobankrotējis. Ja latu devalvē par aptuveni 43% un 1 Ls=1euro, tad tu vari mierīgi pārdot savu preci pat par 0,7 ne 1 euro kā tagad un vienalga strādāsi ar peļņu! Protams, ja izmanto tikai vietējās izejvielas un darbaspēku, jo šo preču cena latos nemainās. Ja ržošanā izmato importu, piemēram degvietu, tad tava peļņa ir atkarīga no tā cik lielu daļu imports sastāda no pašizmaksas "jevrikos" tā cena nemainās, bet latos pieaugs par 43%. Tā kā latos tā par attiecīgu daļu pieaugs. Devalvācija ir izdevīga vienīgi tad, ja vēlas iekaroe ārzemju tirgus, jo uz devalvācijas radītā slēptā algu samazinājuma rēķina var savu produkciju pārdot ar peļņu lētāk nekā nekā konkurenti to spēj.

vienreiz varētu šitie devalvēt gribētāji atspēkot LB 5 punktu devalvēšanas nejēdzības sarakstu. un, pirms tu domā muldēt par devalvācijas nepieciešamību, izdomā, par cik procentiem mazināt valsts valūtas vērtību attiecībā pret citu, ārējo valūtu. pretējā gadījumā izklausās vairāk nekā muļķīgi: "Vajag mazināt vērtību, vajag mazināt vērtību, vienreiz maziniet taču to vērtību!!!" a par cik procentiem? to neviens no šiem lupatu sekspertiem nemin ne acu galā.

Patēriņa aplikšana ar nodokli protams ir apsveicama - bet tikai tāda patēriņa, kas balstīts uz ārējo parādu un importu. Patēriņš ir ekonomikas dzinējspēks, tas rada pieprasījumu, bet pieprasījums rada piedāvājumu t.i. lauksaimniecību, razošanu un pakalpojumus attiecīgi arī darba vietas. Nodokļu politika mums ir klasiskā delflācijas politika, ar to uzņēmējiem tiek atņemta pēdējā peļņa, bet iedzīvotājiem pirktspēja. Pēc tam politiķi rāda glupus ģīmjus - krītot nodokļu ieņēmumi, bet kā var nekrist nodokļu ieņēmumi, ja preču un pakalpojumu apgrozījums krīt tieši šo nodokļu dēļ? Mūsu problēma ir tajā, ka mums tiek diktēti noteikumi no ārpuses, bet politiķiem trūkst drosmes un mugurkaula pasaūtīt kādu 3 mājas tālāk, ne visi tur ir muļķi, daudzi zina, kas notiek un ar kādam sekām tas beigsies priekš Latvijas, bet viņus ietekmē 2 veidos - ar bailēm (draudiem) un uzpirkšanu, Šķiet, ka šī politika tiek virzīta uz to, lai par parādiem ārvalstu koprporācijām tiktu atdoti stratēģiskie Latvijas uzņēmumi. Piemēram, Latvenergo, Lattelekom, LDz, Latvijas kuģniecība, Latvijas valsts meži. Rezultātā mēs ieraudzīsim kārtējo fantastiku elektrības cenās, dzelzceļa tarifos, mežu noplicināšanā utt. Ar šo uzņēmumu zaudēšanu mūs politiķi zaudēs pēdējās neatkarības paliekas un mēs dzīvosim kā bomži, kamēr neatnāks tāds čavess, kas pateiks, nu jau pietieks, ejiet uz poda, turpmāk mēs paši noteiksim savu politiku. Cīņa par neatkarību būs jāizcīna vēlreiz, jo atjaunotās republikas politiķi to banāli pardeva.

Es jau reiz teicu - starpība starp gatavo preču importu un tā sauktajām izejvielām un energoresursiem ir vienkārši kolosāla, par labu gatavajām precēm. Tipa izejvielu imports sadardzināsies, a no kurienes mēs tos metālus un naftas produktus iepērkam? No Krievijas? Kurai arī rublis nesen devalvējās? Eenergoresursu cenas krīt - lai tas atspoguļotos LV ekonomikā vispirms vajag atlaist no darba dažus azartspēļu atkarīgos sabiedrisko pakalpojumu regulatorā. Bet es ieteiktu sākt ar lauksaimniecību - izejot uz iekšējā patēriņa tirgu - lai tradicionāli lauksaimniecības zemei Latvijai nav jāiepērk piena pulveri no ķīnas. Tas ir tāpat kā pārdot sniegu eskimosiem un aizdot viņiem naudu šī sniega iegādei stāstot par "palīdzību". Darba nav un nebūs tieši tapēc, ka vēl atlikušajā ekonomikas daļā katastrofāli trūkst naudas pat norēķiniem starp uzņēmumiem, kas ir deflācijas politikas rezultāts. Ja ar devalvāciju importam piegriezīs skābekli - būs stimuls pašiem strādāt dodot darbu saviem cilvēkiem, pirmajā laikā, var strādāt kaut vai savam tirgum un pieprasījumam, tas tāpat dos jaunas darba vietas. Inflācija ir mazāks ļaunums par deflāciju, jo to vienmēr pavada ekonomikas izaugsme, deflācijas gadījumā ekonomika vienmēr un visos gadījumos grimst, tie ir ekonomikas likumi pret kuriem jebkura demagoģija ir bezspēcīga, protams, runa nav par hiperinflāciju ar kuru norakstīt parādus, lai arī šis instruments būtu efektīvs līdzeklis kā atbrīvot ļautiņus no zviedru banku žņaugiem. Kas mani visā šajā epopejā visvairāk biedē, ka tiks realizēta pati briesmīgākā politika - vispirms deflācija līdz tādam līmenim, ka nauda ir tikai pensijām un dažiem valsts darbiniekiem - pēc tam devalvācija, rezultātā tauta tiks aplaupīta pilnībā, visi būs tādi nabagi, ka nevienam pat sapņos nebūs rādījies. Bet es neticu āfrikas variantam, mēs tāpat strādāsim kaut vai savās n