Tādējādi vienā no svarīgākajiem tiesu varas amatiem varētu nonākt jebkurš Latvijas pilsonis ar jurista diplomu un 10 gadu darba vai pasniedzēja pieredzi juridiskajā specialitātē. Patlaban ģenerālprokurora amata kandidātiem izvirzīta obligāta prasība pēc trīs gadu pieredzes tiesneša vai piecu — prokurora amatā. Roze to piedāvā svītrot.

«Parunāsim par to pirmdien,» laikrakstam atbildējis Roze, tiklīdz sāka interesēties par viņa priekšlikumu.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kura pilnvaru termiņš beidzas pēc gada, kategoriski iebilst pret šādu ierosinājumu un pauž izbrīnu, kāpēc bijušais zemkopības ministrs pēkšņi sācis interesēties par ģenerālprokurora atlasi.

«Vēl neesmu to lasījis, taču cilvēku pilnīgi no malas Ģenerālprokuratūrā nevajadzētu likt,» laikrakstam  atzina Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (TP).
Komisijas deputāts Ainars Latkovskis (JL) pieļāva: šis esot «kārtējais mēģinājums atrisināt [Ventspils mēra Aivara] Lemberga problēmas caur kādu likumu».

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, pēc kura priekšlikuma ģenerālprokurors nākamgad būs jāapstiprina Saeimai, savu attieksmi pret Rozes priekšlikumu atturējās paust, jo neesot par to informēts, tāpēc nav to apdomājis. Savukārt tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) laikrakstam apgalvoja, ka ministrijas atbalsta šim ierosinājumam nebūs: «Neredzu nekādu pamatu un argumentāciju, kāpēc tagad būtu jāsamazina prasības šā amata kandidātiem.»  

Tweet