Patiesībā pēdējos gados uz 9. maija Uzvaras svētku svinētājiem raugos ar zināmu nožēlu — šie cilvēki tiešām savulaik izgājuši cauri ellei, bieži vien viņu dzīves vienīgā un lielākā vērtība ir apziņa, ka viņi Eiropu ir atbrīvojuši no fašisma šausmām. Kopš bērnības viņi ir mācīti ticēt Staļina tētiņam, un arī tagad viņu vienīgā vēsture ir tā, kuru veidojuši Kremļa ideologi. Nekādas liecības un nekādi dokumenti viņus nepārliecinās, ka Otro pasaules karu izraisīja divu vadoņu, Hitlera un Staļina, varaskāre un ka viņi ir bijuši tikai lielgabalu gaļa Eiropas sadalīšanas spēlē. Viņi jūtas kā mesijas un par savu atbrīvošanas varoņdarbu grib vismaz pateicību. Šo cilvēku laiks aiziet, un domāju, ka visprātīgākais ir ļaut viņiem iedzert savu šņabīti, atcerēties kara dienas, netraucējot ar patiesās vēstures klāstītāju piketiem. Tā sacīt, ļaut domāt, ka pasaule sākusies un beigsies ar Krieviju un tās labajiem darbiem cilvēces labā, jo nekas viņus par pretējo nepārliecinās. Nodrošināt kārtību, bet īpaši nelikties ne zinis. Tomēr gluži kā Godmanim ir jāsaka viens lielais «bet».

Jau kuru reizi pārsteidz politiķu vēlme nokļūt vai palikt pie varas par jebkuru cenu. Tā vietā, lai konsultētos ar drošības iestāžu ekspertiem un pieņemtu lēmumu — atļaut vai aizliegt 9. maija svinēšanu un kādiem jābūt papildu drošības pasākumiem, lai šī diena nekļūtu par murgu mums visiem, Rīgas mērs nāk klajā ar aicinājumu nepieļaut valsts ienaidnieku svētkus. Protams, tāds aicinājums situāciju tikai saasina abās «ierakumu» pusēs, un, ja nu kādam bija piemirsies, ka Eiropa un Krievija Otrā pasaules kara beigas svin dažādās dienās un ar mazliet atšķirīgu motivāciju (Krievija joprojām grib īpašu attieksmi un privilēģijas par to, ka uzvarēja pašas izraisītā karā), tad tagad ir visas iespējas savas ikdienas nebūšanas ar darbu un naudas trūkumu mēģināt izgāzt pār okupantu galvām. Paņēmiens ir vecs kā pati pasaule — ja nevari vai negribi risināt reālās problēmas, atrodi kaut ko, kas novērš uzmanību! Turklāt bezmaksas reklāma vēlēšanām: skatieties, kādi mēs patrioti!

Neapšaubāmi, ka arī «Saskaņas centram», PCTVL un visiem viņu atbalstītājiem un dažādajām krievvalodīgajām sabiedriskajām organizācijām 9. maijs vienmēr ir bijusi kā medusmaize. Jānis Birks ar savu skaļo aicinājumu šo medusmaizi ir padarījis vēl saldāku. Savukārt «Visu Latvijai!» šo dienu izvēlējusies par patiesās vēstures mācību stundu uzvaras svinētājiem. Patiesībā vienīgais, kas visus šos tautas glābējus interesē, ir vairot savu popularitāti pirms vēlēšanām, un sīkums, ja 9. maijā tiešām sāksies grautiņi, kautiņi un cietīs cilvēki.

Starp citu, vairāk par kara veterāniem, kuri skumst par zaudēto pasaules labdari Padomju Savienību un atceras savas kara gaitas, uztrauc jaunieši, kas mirdzošām acīm piedalās šajos pasākumos. Vēsturi viņi, protams, negrib zināt, jo daļai aktīva piedalīšanās visu veidu protestos pret Latvijas valsti ir labs pamats karjerai savējo vidū. Savukārt citiem, kuriem ar izglītību un spējām tā bēdīgāk, acīmredzot vienīgā cerība dzīvē pie kaut kā tikt, ir pieprasīt īpašas privilēģijas un pazemīgu attieksmi pret viņiem, jo viņi pieder «fašismu uzvarējušai nācijai». Lai kā, manuprāt, kara veterānus vislabāk būtu likt mierā un ignorēt viņu šņabi un dziesmas, bet pārējos, politiķus ieskaitot, drošības dienestiem no acīm izlaist nevajadzētu. 

Tweet