Libertiāņu Brīvības partijas panākumi, tai vēlēšanās Nīderlandē ierindojoties otrajā vietā, varētu liecināt par plašāku tendenci, kuras rezultātā, kā uzskata politikas analītiķi, tiks iegūta daudz fragmentētāka ES likumdevēju sapulce, kas apgrūtinās likumdošanas procesu.

«Daudzās valstīs tradicionālajām partijām, šķiet, veiksies salīdzinoši slikti, un spektra galējās partijas, šķiet, [no tā] iegūs,» atzīst Eiropas Ārējo attiecību padomes pārstāvis Tomass Klavs.

Nīderlandes un Lielbritānijas vēlētāji bija pirmie, kas devās pie balsošanas urnām, piedaloties šī gada EP vēlēšanās. Piektdien balsošana sākās Īrijā un Čehijā.

Kopumā visās 27 ES dalībvalstīs tiesības izvēlēties ES likumdevēju sapulces deputātus ir 375 miljoniem, un vairumā valstu vēlēšanas notiks svētdien.

Sabiedriskās domas aptaujas prognozē zemu vēlētāju aktivitāti, neskatoties uz to, ka gadījumā, ja Lisabonas līgums stāsies spēkā, EP pilnvaras tiks ievērojami paplašinātas.

Nobalsojušo vēlētāju aptaujas un sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti liecina, ka no 25 Nīderlandei atvēlētājām deputātu vietām četras iegūs Brīvības partija. Lai gan tradicionālās partijas, kuras pārstāv centriski labējo koalīciju, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, zaudējušas daļu balsu, kristīgajiem demokrātiem izdevies saglabāt vadošās pozīcijas, un viņi EP parlamentā būs pārstāvēti ar pieciem likumdevējiem.

Tikmēr Lielbritānijā premjerministra Gordona Brauna vadītajai valdošajai leiboristu partijai, domājams, klājies slikti, īpaši ņemot vērā joprojām nenorimušo skandālu, kas saistīts ar parlamenta deputātu izdevumiem.

Tomēr, neskatoties uz marginālo partiju iespējamiem panākumiem, vispārējais spēku samērs centrisko partiju līdz šim kontrolētajā EP, domājams, radikāli nemainīsies. Taču galēji labējo un citu margināļu panākumi, kā arī Lielbritānijas toriju lēmums atšķelties no konservatīvo frakcijas - Eiropas Tautas partijas, visticamāk, novedīs pie lielākas fragmentācijas.

«Briesmas ir tajā, ka tas likumdošanu padarīs daudz sarežģītāju, apgrūtinot vairākuma izveidošanu Eiropas Parlamentā konkrētu projektu gadījumos,» norāda Klavs, piebilstot, ka tas vēl vairāk mulsinās ES pilsoņus un uzņēmējus, vērojot bloka likumdevēju sapulces darbību.

Tiek prognozēts, ka arī Īrijā valdošā partija «Fianna Fail» cietīs zaudējumus, taču joprojām nav skaidrs, cik lielas izredzes ir partijai «Libertas», kas iestājas pret Lisabonas līguma ratifikāciju.

Arī vairākās citās ES dalībvalstīs valdības bažījas par iespējami sliktiem vēlēšanu rezultātiem, jo ekonomiskā krīze, kāda nav piedzīvota kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, izraisījusi strauju bezdarba pieaugumu, bet bloka līderi tiek vainoti pārāk mazaktīvā un novēlotā rīcībā, cenšoties krīzi pārvarēt.

Zāra Hāgemana, kas pārstāv Eiropas Politikas centru, uzskata, ka vēlēšanās atmosfēru galvenokārt nosacīs izglītotie vēlētāji vai tie, kuri ir stipri pārliecināti par saviem uzskatiem attiecībā pret ES.

«Ja mums būs ļoti fragmentēts parlaments, tās, protams, būs sliktas ziņas Eiropai,» norāda Hāgemana.

Politikas analītiķi atzīst, ka eiroskeptiski noskaņoto britu konservatīvo nostāja liek uzdot jautājumus par to, kā parlaments turpmāk spēs darboties un kā tas spēs īstenot nepieciešamās ES reformas.

Konservatīvie, kuriem pirms nākamgad gaidāmajām Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām aptaujas sola uzvaru, vēlas rīkot referendumu par Lisabonas līgumu, kura mērķis ir uzlabot ES lēmumu pieņemšanas procesu, pēc sprādzienveidīgās bloka paplašināšanās.

Toriji apgalvo, ka tā sauktais reformu līgums pārāk lielu varu nodod Briseles rokās un ka tas ar neko neatšķiras no neveiksmīgā konstitucionālā līguma, kura apstiprināšanu referendumos noraidīja Nīderlandes un Francijas vēlētāji. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar