Aktivitāte šajās pašvaldību vēlēšanās ir zemāka nekā iepriekš. Jau priekšvēlēšanu laikā veiktās aptaujas liecināja par to, ka lielai daļai sabiedrības nebija pārāk izteikts entuziasms tajās piedalīties, teica Kaktiņš. Savukārt attiecībā uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām maija vidū vispār tikai mazliet vairāk par vienu trešdaļu no visiem balsstiesīgajiem aptaujās atbildējuši, ka ies nobalsot.

Kaktiņš gan norādīja, ka cilvēku aktivitāte pašvaldību vēlēšanās katrā novadā un pilsētā jāvērtē atsevišķi.

Sociologs arī atzina, ka cilvēku neapmierinātība, kas sasniegusi rekordaugstu līmeni, kāds iepriekš nav novērots, tomēr nav veicinājusi lielāku vēlētāju aktivitāti.

«Tam iemesls ir politiskais piedāvājums. Ja vēlētāji partiju piedāvājumā būtu saskatījuši pārliecinošus līdzekļus, kādā veidā panākt pārmaiņas valstī, tad aktivitāte pašvaldību vēlēšanās būtu lielāka,» Kaktiņš skaidroja cilvēku neieinteresētību.

Turklāt jāņem vērā arī tas, ka šīs pašvaldību vēlēšanas notiek saskaņā ar jaunu administratīvi teritoriālo dalījumu, uzskata Kaktiņš.

«Liela daļa iedzīvotāju bija neapmierināta ar jauno dalījumu un to, kādā veidā ar vēlēšanu palīdzību varētu ko ietekmēt, kas arī bija demotivējošs faktors [piedalīties vēlēšanās],» teica Kaktiņš.

Politologs Ivars Ījabs domā, ka, visdrīzāk, kopumā vēlētāju aktivitāte būs tikpat zema kā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās.

«Domāju, ka vēlēšanās piedalīsies vairāk cilvēku, bet, paldies Dievam, ka nav arī radikāli mazāk. Tas liecinātu, ka cilvēki galīgi nekam vairs netic,» Ījabs komentēja cilvēku dalību vēlēšanās.

«[Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam Arnim] Cimdaram ir tāds labs teiciens - jāņem vērā, ka ir aptuveni 25% vēlētāju, kuri ne pie kādiem noteikumiem nav dabūjami ārā no mājām uz vēlēšanām pēdējo 10 gadu laikā. Par jaunu politisko spēku izveidi - šādas norises Latvijā diemžēl interesē ļoti nelielu iedzīvotāju daļu - latviešu vidusšķiru, kas dzīvo pilsētās. Maz ir to, kas aptaujās apstiprina, ka interesējas par politiku, ka skatās TV pārraides - kādi 200 līdz 300 tūkstoši cilvēku,» teica Ījabs, paužot uzskatu, ka sabiedrība ir vienaldzīga un neieinteresēta politiskajos procesos, neskatoties uz ekonomisko krīzi.

Kā iepriekš ziņots, šodien līdz plkst.20 pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās nobalsojuši 591 074 jeb 39,64% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par visiem 950 iecirkņiem visā Latvijā.

Līdz ar to kopumā, sākot no 3.jūnija, vēlēšanās ir piedalījušies 737 916 jeb 49,49% vēlētāju.

Kā ziņots, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās no trešdienas līdz piektdienai, izmantojot iepriekšējās balsošanas iespēju, bija nobalsojuši 146 785 cilvēki jeb 9,85% vēlētāju. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar