Gailis: pēc trim gadiem dzīvokļi maksās 100–150% no pirmskrīzes vērtības

«Ar ko atšķirsies nekustamo īpašumu tirgus pēc, piemēram, trijiem četriem gadiem no tā, kas bija pirms diviem ar pusi trim gadiem? Ar to, ka diference starp lētāko un dārgāko būs par kārtu lielāka,» uzskata uzņēmējs.

Gailis atzīmē, ka iepriekš cenu starpība jaunajos projektos un padomju laikā būvētajās mājās bija nesamērīgi maza. «Tas, ko mēs piedzīvojām pirms dažiem gadiem, bija idiotisms. Viskrāmīgākais dzīvoklis Brežņeva laika mājā maksāja tikai divas ar pusi reizes lētāk nekā vislabākais dzīvoklis —kvalitatīvs, ar siltumizolāciju, labu arhitektūru, detaļām. Cena bija «uzkāpusi» nenormāli, divus tūkstošus eiro par kvadrātmetru maksāja patiešām ļoti zemas kvalitātes dzīvoklis. Bet Vecrīgā, jaunajā centrā vai tepat Daugavas krastā, kur jāmaksā vēl prēmija par skatīšanos uz Vecrīgas torņiem, mēs varējām dabūt maksimums 4,7 tūkstošus par kvadrātmetru. Tā ir lielākā cena, par ko mēs pārdevām. Nu, kaut kur es dzirdēju par pieciem ar pusi. Bet tas ir tikai trīsreiz dārgāk,» «Lietišķajai Dienai» sacījis Gailis.

Viņš lēš, ka nākotnē dzīvoklis Purvciemā un Ķengaragā maksās 500 eiro kvadrātmetrā, bet «Ģipša fabrikas» projektā Ķīpsalā — desmit tūkstošus.

Gailis žurnālam arī atzinis, ka nonācis finanšu grūtībās, kuru dēļ «Ģipša fabrikas» celtniecība apstājusies. Banka vairs nevēlas to kreditēt, arī māja Staraja Rusas ielā nav pilnībā apdzīvota. Tiek izskatītas iespējas projektus pārdot.

«Finanšu grūtības ir jau sen, un tās nav man vienam, bet visiem attīstītājiem. Jauno māju Staraja Rusas ielas projektā mēs pabeidzām aizpagājušajā gadā, un esam pārdevuši tikai kādus piecus dzīvokļus no 30. Kad sākām tos tirgot, biju gatavs atlaist maksimums 5%. Ja uzreiz būtu gatavs atlaist 10%, dažus noteikti būtu pārdevis. Bet tam neviens nebija gatavs, ieskaitot mani. Tagad varam tikai iznomāt, un Staraja Rusas ielā esam iznomājuši vairāk nekā pusi. Bet daudzi dzīvokļi ir tukši. Mēs nepārdodam, jo nav jēgas pārdot. Tas, ko pircējs piedāvā, ir ne tikai zem pašizmaksas, tas ir pat zem tā, ko man banka prasa. Tāpēc mēs meklējam tikai nomniekus — tie kaut kā lēnā garā tomēr ienāk,» stāstījis Gailis.

Viņš atklāj, ka izprojektēts nams Klīveru ielā 3, taču šo projektu pašlaik nav jēgas sākt, jo nav nekādas skaidrības. «Projekts stāv un gaida, tam ir divu gadu derīguma termiņš. Projekts labs. Jāskatās: vai nu pagarināsim, vai arī paņemsim būvatļauju un lēnā garā kaut ko sāksim. Bet izdevumi būs jāpārskata. Mums tur bija tādas šikas lietas, no kurām pilnīgi droši jātiek vaļā,» teicis Gailis.

Savukārt «Ģipša fabrikas» projekts, pēc Gaiļa stāstītā, bija pavirzījies diezgan tālu, taču šobrīd ir «iekonservēts». «Pēdējais maksājums no bankas bija, lai pabeigtu to, kas bija atstāts pusratā. Tagad esam tādā pārstrukturizācijas periodā. Ir dažādas versijas, kā no šīs situācijas tikt laukā. Banka nav ar mieru riskēt. Ja es būtu dabūjis vēl kādus astoņus miljonus, mēs būtu varējuši sākt tirgot. Un esmu pārliecināts, ka lēnā garā mēs būtu arī tirgojuši, jo bija vairāki, kas nāca ar naudu un teica: dod šurp. Pārāk forša tā vieta. Bet ko es varu pārdot, ja nezinu gala termiņu? Bet banka ir pretimnākoša,» teicis uzņēmējs un pastāstījis, ka banka kopā ar viņu meklē variantus, kā iziet no situācijas — ar zaudējumiem abās pusēs.

Gailis «Lietišķajai Dienai» sacījis, ka «Ģipša fabrikas» projekta celtniecība apstādināta līdz brīdim, kad parādīsies jauna nauda. «Esmu meklējumos, strādāju vairākos virzienos, lai dabūtu investīcijas. Pēc būtības, tas nozīmēs daļu no tā pārdot. Lielāku, mazāku — to vēl nevaru pateikt, jo neesmu sēdies pie galda. Bet izstrādāts kapitāls biznesa plāns. Strādājām kādu pusotru mēnesi, paņēmām vēl «Colliers» palīgā. Viņi taisīja tādu makroekonomisko sadaļu par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus specifiskajām nišām, tas ir, «high end» un «waterfront» sadaļu. Par fabriku man ir mazākas bažas. Tas ir tālu, un jābūt trakam, lai to jauktu nost, jo tas ir ļoti labs projekts. Un es dodu 85–95%, ka tas būšu es, kas to pabeigs. Bet, pat ja es tas nebūšu, kāds cits pabeigs. Jo ir jau variants pārdot visu projektu,» teicis uzņēmējs.

Viņš žurnālam atgādināja, ka ir vēl viens projekts pie Arkādijas parka: «Man ir vēl viena fabrika, ar to ir grūtāk. Tā ir tālāka nākotne. Mēs to saucam par cigoriņu fabriku pie Arkādijas parka. Tā, iespējams, jāatdod bankai... Ir arī pircēji, kas varētu skatīties. Bet arī ar zaudējumiem. Viss nekustamais īpašums ir zaudējis kādas divas trešdaļas vērtības. Es rēķināju, ka man aktīvi ir uz tik un tik miljoniem, tagad man no tā visa ir viena trešdaļa.»

Atbildot uz jautājumu, vai ir arī kādi projekti, kuriem patlaban iet puslīdz labi, Gailis pastāstījis, ka viņš plāno vairākus jaunus projektus, kas nav saistīti ar nekustamo īpašumu attīstīšanu. «Man ir daudz ideju, es visu laiku meklēju izdevības. Man gan nav neko daudz skaidras naudas, kas tagad būtu vislielākā vērtība. Tagad ir ļoti grūti kreditēties, bet nāk brīdis, kad var ļoti lēti nopirkt elegantas mantas, dārgakmeņus. Pārnestā nozīmē. Uz tiem es skatos, izskatu jau n-tos priekšlikumus. Pagaidām esmu atteicis, bet esmu gatavs lielākā vai mazākā mērā iesaistīties kādos jaunos projektos. Arī tāpēc, ka tas ir interesanti, lai pamācītos,» teicis Gailis.

Viņš atklājis, ka tās varētu būt ar ražošanu saistītas nozares, iespējams, būvmateriālu. «Tik daudz naudas, cik man būtu vajadzīgs, iespējams savākt vai aizņemties, jo man ir arī privātas kredītiespējas. Bankas tagad neko nedod, bet es varu aizņemties no labiem draugiem, ja nepieciešams. Nekustamos īpašumus arī varētu lēti nopirkt. Vēl ne, bet būs. Ir labas kompānijas, kas dažādu iemeslu dēļ nonākušas grūtībās, un pamatīgu daļu no tām var lēti nopirkt par, nenoliedzami, zemām cenām. Turklāt man ir arī dažas pārdodamas lietas, un, ja izdotos tās pārdot kaut zem vērtības, man būtu skaidra nauda, ko varētu ielikt vēl izdevīgākās lietās. Vēl kādi pāris gadi būs tādi atradumu laiki Latvijā. Bet var runāt tikai par tādas mantas pārdošanu, kur nav kredītsaistību vai tās ir mazas,» sacījis Gailis.

Pēc «Dienas» apkopotās informācijas, Gailis pašlaik darbojas nekustamo īpašumu attīstības, apsaimniekošanas un tirdzniecības jomā, uzņēmumā «Māris Gailis», «Māris Gailis un partneri», «MG Nekustamie īpašumi», «MG Būvnieks», «MG Saimnieks», «Firmamentum». Lielākie nekustamo īpašumu projekti — divas daudzdzīvokļu mājas Staraja Rusas ielā, «Ģipša fabrika» Ķīpsalā, rindu mājas Ķīpsalā, Eižena Laubes projektētā daudzdzīvokļu māja Ķīpsalā.
 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar