«Mēs uzskatām tiesas lēmumu par pamatotu un objektīvu,» sacīja Paleps, gan nevēloties komentēt, kādi šoreiz bija tiesas argumenti, lai bijušais drošībnieks tiktu uz brīvām kājām. Edgara Gulbja aizstāvji kopš 2007. gada septembra, kad viņu aizturēja, regulāri centās panākt klienta atbrīvošanu no apcietinājuma, taču līdz šim neveiksmīgi.

Bijušais drošībnieks pagaidām komentārus nevēlas sniegt, taču viņa aizstāvis norādīja, ka klients jūtas, kā atgriežoties no dienesta mājās. Gulbis, kas savulaik vērtēts kā ļoti labs armijnieks, tagad vēloties «atpūsties un paelpot». Viņš arī joprojām neatzīst, ka veicis kaut kādas pretdarbības.

Gulbim piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Nākamā tiesas sēde paredzēta 24. augustā, kad tiesa turpinās izskatīt Gulbja krimināllietu, kurā viņš apsūdzēts par vairākiem noziegumiem, tostarp saistību ar Muitas kriminālpārvaldes šefa Vladimira Vaškeviča automašīnas dedzināšanu.

Lietu skata aiz slēgtām durvīm, jo vienam no lietā iesaistītajiem lieciniekiem piemērota procesuālā aizsardzība.

Bez Gulbja šajā lietā tiesā Vaškeviča šķirtās sievas bijušo biznesa partneri uzņēmēju Raimondu Štālbergu, Kasparu Dzērvi, Māri Smilgu un Jevgēņiju Belovu.

Bijušais Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta virsnieks Edgars Gulbis apsūdzēts pēc vairākiem krimināllikuma pantiem — par uzkūdīšanu dot kukuli, kukuļa piesavināšanos, svešas mantas tīšas iznīcināšanas mēģinājuma atbalstīšanu, dokumentu viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu, krimināllietas materiālu viltošanas mēģinājumu, uzkūdīšanu iespaidot ekspertu, lai panāktu nepatiesa atzinuma došanu, kā arī par apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un apzināti nepatiesu liecību sniegšanu pirmstiesas izmeklēšanā.

Štālbergam apsūdzības uzrādītas par zādzības organizēšanu, svešas mantas tīšas iznīcināšanas mēģinājuma organizēšanu, kā arī komercnoslēpumu saturošu ziņu nolaupīšanu. Viņš tiek vainots par automašīnas zādzības organizēšanu, kas vēlāk izmantota citā noziegumā — Vaškeviča automašīnas dedzināšanas mēģinājumā.

Dedzināšanā izmantotās automašīnas «Volkswagen» zādzība notika 2006. gada 27. jūnijā Inčukalnā. Nākamajā dienā Rīgā, Eksporta ielā, ar zagto automašīnu mēģināts aizdedzināt Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka automašīnu.

Gulbis konsultēja, cik degmaisījuma vajadzīgs, lai auto uzspridzinātu. Viņa uzdevums arī bija nogādāt zagto automašīnu spridzināšanas izpildītājam. Dzērve un Smilga bija iesaistīti kukuļošanas epizodēs, bet Belovs — zagtās un dedzināšanā iesaistītās automašīnas epizodē.

«Latvijas Avīze» par kukuļošanas epizodi iepriekš ziņoja, ka, pēc apsūdzības domām, Gulbis pēc Dzērves lūguma solījies izlīdzēt kādam uzņēmējam, kura biznesa partneris bija nokļuvis nepatikšanās ar likumu. Toreiz Gulbis solījies panākt uzņēmēja partnera atbrīvošanu no apcietinājuma par vairākiem tūkstošiem latu.

Līdzīgā veidā Edgars Gulbis solījies izlīdzēt arī Dzērves paziņam Smilgam, kura draugs nokļuvis nepatikšanās saistībā ar narkotiku glabāšanu. Toreiz nosauktā cena par pakalpojumu bijusi 40 000 latu, taču Gulbis visus šajā lietā iesaistītos piekrāpis.

Tā kā bijušā drošībnieka kabinetā savulaik Militārā policija atrada nereģistrētu trotilu, viņš arī centies pierunāt ekspertu, lai viņš samainītu lietisko pierādījumu pret maketu, ko pats arī pagatavoja. Speciālists viltus ekspertīzi neveica.

Saskaņā ar policijas veikto izmeklēšanu Gulbis savās pašrocīgi rakstītajās autobiogrāfijās nav norādījis faktu, ka pirms iestāšanās dienestā ir tiesāts par tīša nozieguma izdarīšanu, un melojis par savu vidējo izglītību. 2006. gadā viņš ieguva viltotu Bauskas rajona Pilsrundāles vidusskolas izglītības atestātu, kuru viņam izsniedzis skolas direktors Aivars Indrikovs.

Edgars Gulbis kopš 2007. gada septembra beigām atradās apcietinājumā, kad viņu aizturēja uz aizdomu pamata par kukuļošanu. Gulbis iepriekš jau neilgu laiku bija apcietinājumā, jo tika turēts aizdomās par Vaškeviča mašīnas dedzināšanu, taču viņam piemēroja ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli līdz brīdim, kad viņu atkal aizturēja policija.

Gulbja lieta vislielāko ievērību guva, kad viņš konvojēšanas laikā no auto uz Salu tilta ielēca Daugavā, kaut apgalvoja, ka likumsargi viņu tur iegrūduši. Viņš arī apgalvoja, ka likumsargi viņu spīdzinājuši.

Drošībnieks arī izcēlies ar savdabīgu uzvedību, piemēram, konvoja pavadībā ejot uz tiesu, viņa izturēšanās un gaita līdzinājās smagi slimam cilvēkam. Viņš arī tiesas procesā, kurā lēma par sodu saistībā ar narkotiku lietošanu, locīja papīra figūras un demonstrēja dažādus žestus. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar