Tās autors Patriks Lanins atgādina, ka SVF un Latvijas vienošanās nosacījumi ir bargi — nākamā gada budžeta tēriņu samazināšana par 500 miljoniem latu, iespējama progresīvā nodokļa ieviešana un pievienotās vērtības nodokļa (PVN)celšana, ja budžeta izdevumu «apcirpšana» nesamazinās budžeta deficītu līdz SVF prasītajam līmenim.

Sagaidāms, ka vienošanās mazinās bažas par valsts budžeta tēriņiem līdz 2011. gada beigām, tomēr ekonomisti izteikušies, ka apņemšanos samazināt šā gada budžeta deficītu līdz 10% un nākamgad līdz 8,5% var neizdoties izpildīt, jo pastāv ievērojams risks, ka Latvijas ekonomikas kritums, kas šogad tiek prognozēts 18% līmenī, varētu padziļināties vēl vairāk, teikts publikācijā.

«Iespējams, darījums ar SVF jau balstīts uz pārāk optimistiskām prognozēm. Es pieļauju, ka budžeta deficīts būs mērāms ar divciparu skaitli gan šajā, gan nākamajā gadā,» aģentūra citē «Danske Bank» analītiķi Larsu Kristensenu.

Ja šī prognoze piepildītos, tas nozīmētu, ka Latvijai būtu jāmeklē papildu iespējas, lai izpildītu savas apņemšanās, tostarp jārīko papildu sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, secina «Reuters».

Aģentūra arī norāda: lai gan Latvija daudzkārt apliecinājusi, ka nedevalvēs latu un neredz šāda soļa pozitīvos ieguvumus, finanšu tirgos joprojām saglabājas skepticisms šajā jautājumā, jo sevišķi ņemot vērā smago politisko situāciju un sāpīgās sekas, kādas izraisījusi budžeta izdevumu «apcirpšana». Turklāt bailes par iespējamu devalvāciju pastiprina pēdējā laika prognozes, ka eiro Latvijā izdosies ieviest ne ātrāk kā 2014. gadā, nevis 2012. gadā, kā bija paziņots iepriekš.

«Ja Latvijas un SVF programmu neizdosies izpildīt (un šāds risks joprojām pastāv), visu triju Baltijas valstu valūtu piesaiste [eiro], visticamāk, sabruks. Recesija visā [Baltijas] reģionā būs dziļa un ilgstoša, taču to mēs jau zinājām. Jautājums ir par to, vai politiķu un sabiedrības apņēmība īstenot korekcijas caur reālo ekonomiku ir pietiekami dziļa, lai nepieļautu atteikšanos no [Baltijas valstu nacionālo valūtu] piesaistes kursa. Šajā ziņā mans skepticisms palielinās arvien vairāk,» aģentūra «Reuters» citē Londonā bāzētā makroekonomikas pētījumu centra «Capital Economics» Austrumeiropas valstu speciālistu Nīlu Šīringu.

Savukārt Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā ekonomikas profesors Mortens Hansens sacījis, ka Latvijai neesot citas izvēles, kā pildīt programmu, par kuru tā vienojusies ar SVF un Eiropas Savienību, turklāt, pēc viņa paustā, nevajadzētu par zemu novērtēt Latvijas apņemšanos saglabāt nemainīgu lata kursu.

Viņš tomēr atzina, ka Latvijā esošā politiskā sadrumstalotība apdraud progresu programmas mērķu īstenošanā.

«Lai šo paketi īstenotu bez īpašām grūtībām, vajadzētu spēcīgu koalīciju, taču ir acīmredzami, ka Latvijā tādas nav. Situācija ir kā velosacensībās «Tour de France», kad dalībnieki pārvar vienu ceļa posmu, bet viņiem vēl jānobrauc daudzi posmi, lai nokļūtu Parīzē,» norādīja Hansens.

Ilustrējot politiskos ķīviņus Latvijā, «Reuters» raksta: «Kad tinte uz Latvijas un SVF nodomu vēstules, kurā tika panākta vienošanās par ekonomiskās politikas paketi, pirmdien vēl nebija nožuvusi, lielākā valdošās koalīcijas partija — Tautas partija — nāca klajā ar asu kritiku saistībā ar plānu ieviest progresīvo nodokli no 500 latu ienākumiem.»

Vēlāk šī pati partija pēdējā mirklī atteicās parakstīt nodomu vēstuli un piekāpās tikai pēc dažām stundām. Izskanējis arī viedoklis, ka Tautas partija šādi īsteno politiskus manevrus, jo aptaujas atklāj, ka tā piedzīvos zaudējumu nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, bet no valdības partijām parlamentā iekļūs tikai «Jaunais laiks» un «Pilsoniskā savienība», rezumē «Reuters». 

Tweet