«Es lēšu, ka bankrota priekšā pašlaik ir aptuveni 10 bankas Latvijā,» apgalvoja Lembergs. Viņaprāt, Latvijas ekonomikā patlaban ir tik lielas problēmas tieši banku dēļ.

«No Eiropas Savienības saņēmām kredītu, un puse tiek rezervēta banku glābšanai. Cik ir ieguldīts Parex bankā?! Vairāk nekā miljards latu! Tad jau jāsecina, ka citādi mums tās problēmas nemaz nebūtu bijušas tik lielas. (..) Ja ieskatāmies tajā pašā nodomu protokolā ar Starptautisko Valūtas fondu, tas sākas «par bankām» un beidzas «par bankām». Tādējādi secinu, ka Latvijas krīzes dziļums ir saistīts ar Parex un citu banku bankrotējošo vai pirmsbankrotējošo stāvokli,» uzskata Ventspils mērs.

«Nelaime ir tāda, ka mēs jau trešo reizi 15 gadu laikā Latvijā esam «iekrituši» saistībā ar banku uzraudzību. Turklāt atbildīgie par banku uzraudzību neuzņemas nekādu atbildību. Bet mēs visi par to maksājam! Bankas ir privāti uzņēmumi. Kāpēc visiem nodokļu maksātājiem, tostarp pensionāriem, jāglābj privātas bankas? Kur te saskatāma tirgus ekonomika? Ja kādai privātai kompānijai būs finanšu problēmas, to arī glābs? Ar ko kapitāls, kas ieguldīts jebkurā privātā uzņēmumā, ir sliktāks nekā tas, kas ieguldīts privātā bankā? Vienu biznesu glābj, bet citu — ne.»

Ventspils mērs klāstīja, ka krīze sākās Amerikā, turklāt tā ir finanšu krīze, kas pāriet arī uz citām jomām, bet Latvijā ar saviem pienākumiem netika galā ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

«Situācijas uzlabošanās Latvijā ir un būs saistīta ar valdības darba profesionalitāti un kompetenci. Tai beidzot jāsaprot, ka tā nevarēs izglābt visas privātās bankas, kuras ir bankrota priekšā. Jābūt dabiskai pašregulācijai: kas izdzīvos — izdzīvos, kas neizdzīvos — neizdzīvos!» sacīja Lembergs.

Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, lūgts komentēt Lemberga izteikumus, ka bankas ir bankrota priekšā, portālam «Apollo» kategoriski norādīja: «Tās ir muļķības! Tur nav ko komentēt!» Viņš uzsvēra, ka finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai paredzētajai starptautiskā aizdevuma naudai nav nekādas saistības ar to, ka bankas varētu būt bankrota priekšā.

Tverijons atzina, ka komercbankas patlaban cieš zaudējumus, veidojot uzkrājumus «sliktajiem» kredītiem, tomēr uzsvēra, ka zaudējumus bankas «var paciest», pateicoties iepriekšējos gados gūtajai ļoti lielajai peļņai. Tāpat bankas vajadzības gadījumā ir gatavas palielināt savu kapitālu, sacīja Tverijons, norādot, ka atsevišķas kredītiestādes to jau izdarījušas.
 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar