Iepriekš noteiktais budžeta deficīta apjoms bija 5% no IKP. SVF arī ļauj Latvijai vienu procentu no IKP iedalīt papildu resursos sociālajiem tēriņiem.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) iepriekš gan vairākkārt uzsvēris, ka budžeta deficīts šogad nepārsniegs 10% no IKP.

Jau ziņots, ka SVF valde vakar apstiprinājusi jauno Latvijas valdības nodomu vēstuli par turpmākajiem pasākumiem ekonomikas stabilizācijā un izlēma par nākamās aizdevuma daļas - aptuveni 200 miljonu eiro (140,4 miljonu latu) - piešķiršanu Latvijai.

Daļu no SVF otrā aizdevuma, aptuveni 150 miljonus eiro (105,3 miljonus latu), plānots izmantot valsts budžeta finansēšanai - budžeta deficīta segšanai un valsts parāda pārfinansēšanai, savukārt aptuveni 50 miljonus eiro (35,1 miljonu latu) plānots rezervēt finanšu sektora stabilizācijas pasākumiem.

Jau ziņots, ka kopējais starptautisko finanšu donoru aizdevums Latvijai tuvāko trīs gadu laikā var sasniegt 7,5 miljardus eiro (4,9 miljardus latu). SVF kopējo aizdevumu, 1,7 miljardus eiro (0,7 miljardus latu), apstiprināja pērn 23.decembrī.

Savukārt Eiropas Kopiena aizdevumu Latvijai 3,1 miljarda eiro (2,1 miljarda latu) apmērā apstiprināja šā gada 28.janvārī. Atlikušo atbalstu 2,7 miljardu eiro (1,4 miljardu latu) apjomā Latvijai gatavas sniegt Skandināvijas valstis (Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Igaunija), Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija un Polija.

Pirmo SVF aizdevuma daļu aptuveni 600 miljonu eiro (421 miljona latu) apmērā Latvija saņēma pagājušā gada nogalē. Tāpat Latvija līdz šim saņēmusi divus aizdevumus no Eiropas Komisijas - vienu miljardu eiro (702 miljonus latu) šā gada februārī un 1,2 miljardus eiro (842 miljonus latu) šā gada jūlijā. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar