Abi eksperti kritizē budžeta samazinājumus un reformas izglītības un veselības nozarēs, sakot ka šāda politika valsti dzenot nabadzībā. «Latvija no cepešpannas pa tiešo iekāpusi ugunī. Man nepatīk SVF aizdevumi vispār. Es domāju, ja privātie kredītņēmēji vairs nespētu atdot naudu tās aizdevējiem, proti, Zviedru bankām, kredītus tik un tā dzēstu. Tā vietā tagad Latvijai ir jāapliek savi iedzīvotāji ar lielākie nodokļiem, lai Zviedru bankām samaksātu par bezatbildīgiem aizdevumiem, ko tās ir devušas», saka Maikls Hadsons.

Savukārt Kordero brīdina, ka budžeta mazināšana var arī radīt vēl dziļāku ekonomikas recesiju. «Ja jūs samazināt valdības izdevumus, tas samazina arī vietējo ekonomiku. Šobrīd tas situāciju padarīs vēl sliktāku, nekā līdz šim. Mēs nerunājam par ekonomiku, kas krītas par vienu vai diviem procentiem, kritums ir jau gandrīz 20-mit procenti. Ja valdība to dara, tad ekonomikas kritums būs vēl lielāks nekā līdz šim. Un tad ir jādomā par sociālajām sekām – kas to segs,  vai spējīgie tiešām turpinās maksāt nodokļus! Jo būs tādi, kas nodokļus vairs nemaksās.».

Eksperti gan uzskata, ka Latvijai būtu jāceļ atsevišķi nodokļi un beidzot jāievieš arī nekustamā īpašuma nodoklis. Ekonomisti arī uzskata, ka nepieciešams vispār mainīt nodokļu sistēmu. Maikls Hadsons sacīja, ka «Latvijas problēma ir ļoti slikta nodokļu sistēma, kas ir pretēja Rietumeiropas sistēmām. Attīstītajās valstīs ar nodokli apliek īpašumus un mēģina pēc iespējams mazāk ar nodokli aplikt darbaspēku. Latvija šobrīd palielina nodokli darbaspēkam, bet tai vispār nav īpašuma vai finanšu nodokļa. Tā ir traka politika, par tādu nekad nebalsotu Amerikā vai Eiropā.».

Vaicāti, vai Latvijā ir drīz ieraugāmas krīzes laimīgas beigas, eksperti atbildēja drīzāk pesimistiski. Tā, Hosē Antonio Kordero sacīja: «Ja valdība nesāks tērēt naudu, tad ir grūti ieraudzīt «happy end». Es domāju, Latvijas ekonomika atgūsies, bet ciešanas līdz tam būs tik ļoti lielas, ka varbūt būs arī atlabšana, bet katrā ziņā ne vairs prieks par to.»  

Tweet