FKTK paziņojumā norādīts, ka neprecīzi secinājumi var nodarīt būtisku kaitējumu valsts atbalstu saņemošās «Parex bankas» finansiālajai stabilitātei un negatīvi ietekmēt visu valsts finanšu sektoru kopumā.

Kā akcentē FKTK, atbildīgajām institūcijām bija kopīga stratēģija par atbalsta sniegšanu «Parex bankai», kas tika realizēta Latvijas Bankas (LB), Finanšu ministrijas (FM) un FKTK kopīgās sēdēs pieņemtajos lēmumos, kā arī noslēgtajā ieguldījuma līgumā.

Šī stratēģija vairākkārt tikusi papildināta, ņemot vērā straujo notikumu attīstību pasaules finanšu tirgos. Iespējamā finanšu krīze Latvijā tika prognozēta, un rīcība tikusi plānota atbilstoši Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kopīgi izstrādātajām vadlīnijām un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ieteikumiem.

VK veiktās revīzijas gaitā netika veikta visa kredītiestāžu sektora pārbaude, kā arī netika vērtēts, kā valstī izveidotā sistēma ir darbojusies citos gadījumos, teikts FKTK paziņojumā. Starptautiskie eksperti, izvērtējot ārkārtas situāciju vadības sistēmu Latvijā, esot atzinuši, ka FKTK efektīvi regulē individuālu banku darbību un tai ir plašs pilnvaru loks, lai nekavējoties, proaktīvi un pienācīgi rīkojoties, novērstu trūkumus banku darbībā.

Sniedzot valsts atbalstu «Parex bankai», no ekonomiskās aprites nav tikuši izņemti finanšu līdzekļi, jo ekonomiskajā apritē valsts līdzekļi var nonākt caur valsts budžeta izdevumu daļu, savukārt šos izdevumus neietekmē Valsts kases noguldījumi «Parex bankā» vai LB, kur tie jau tika glabāti. Šie līdzekļi jau pirms noguldījumu veikšanas «Parex bankā» neatradās ekonomiskajā apritē, uzsver FKTK.

Savukārt, ja Valsts kase nebūtu veikusi noguldījumus «Parex bankā», tad iestātos bankas maksātnespēja un klientiem 2008.gada oktobra beigās naudas līdzekļi 681 miljona latu apmērā uz nezināmu laiku tiktu iesaldēti.

FKTK norāda, ka pastiprināta noguldījumu aizplūde 2008.gada septembrī un oktobrī bija vērojama visās kredītiestādēs, neatkarīgi no to lieluma vai pamatkapitāla izcelsmes. Līdz 2008.gada novembrim situācija ar noguldījumu samazinājumu bija līdzīga visā banku sistēmā kopumā. Turklāt ierobežojumi ir galējais līdzeklis, kas būtiski samazinot uzticību konkrētai bankai un arī visai sistēmai kopā, tāpēc tie ir piemērojami tikai galējas nepieciešamības apstākļos, kas arī ticis izdarīts.

Jāņem vērā arī «Parex bankas» bijušo akcionāru loma, kas vienlaicīgi bija arī bankas vadītāji. Nozīmīga bija bijušo akcionāru loma 2008.gada septembrī, kad tikšanās laikā akcionāri apliecinājuši FKTK iespēju ieguldīt 20 miljonus latu «Parex bankas» subordinētajā kapitālā, taču laika periodā no pagājušā gada 16.septembra līdz 27.oktobrim bankas akcionāri neveica nekādus pasākumus kapitāla stiprināšanai.

27.oktobrī FKTK nosūtījusi bankai vēstuli, kurā lūdza banku līdz mēneša beigām iesniegt bankas kapitāla atjaunošanas plānu. Tanī laikā «Parex banka» informēja, ka bankas akcionāri ir ieguldījuši bankā papildu subordinēto kapitālu trīs miljonu latu apmērā.

Komisija pieprasījusi bankai nekavējoši veikt pasākumus kapitāla palielināšanai - bankas pašu kapitālu palielināt vismaz par 20 miljoniem latu.

Turklāt FKTK rīcībā bija nonākusi informācija par bijušo akcionāru darbībām, kuras FKTK 2008.gada 1.decembrī lūdza pārbaudīt prokuratūrai.

Lai pilnībā atspoguļotu noguldījumu samazinājumu, būtiski ir ņemt vērā tiešo noguldījumu samazinājumu «Parex bankā», nevis tikai izejošo naudas plūsmu no bankas klientu kontiem, skaidro FKTK.

Bankas noguldījumu apjoms laika periodā no pagājušā gada 1.septembra līdz 8.novembrim samazinājās par 223 miljoniem latu jeb 11,6%, tai skaitā rezidentu noguldījumi samazinājās par 17,9%, nerezidentu noguldījumi - par 7,3%.

Noguldījumu apjoms laika periodā no 8.novembra līdz 1.decembrim samazinājās par 294 miljoniem latu jeb par 17,3%, rezidentu noguldījumi samazinājās par 18,2%, nerezidentu noguldījumi - par 16,7%.

Kredītiestāžu uzraudzība un kontrole attiecīgajos apstākļos darbojusies efektīvi un tiesiski. VK veiktās revīzijas ietvaros, pieprasot informāciju tikai par «Parex banku» un tās pārņemšanu, netika veikta pilnvērtīga un objektīva visa kredītiestāžu sektora pārbaude, kā arī netika objektīvi vērtēts kā valstī izveidotā sistēma ir darbojusies citos gadījumos, teikts FKTK paziņojumā.

Kā akcentē FKTK, par «Parex bankas» pārņemšanas procesu sabiedrība tika informēta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Nenoliedzams esot fakts, ka informācija par finanšu un kapitāla tirgu ir ļoti jutīga, īpaši krīzes apstākļos, un šādas informācijas nonākšana trešo personu rīcībā var negatīvi un neatgriezeniski ietekmēt tajā notiekošos procesus.

Savukārt pēc būtiskiem notikumiem, kad konkrētās informācijas nonākšana atklātībā bija pieļaujama, ar to varēja iepazīties ikviena ieinteresētā persona. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar