Aicina nesteigties ar sešgadīgo apmācību skolās

Komisijas deputāti nenoraidīja iespēju skolas gaitas sākt ātrāk, nekā pašlaik tas likumā paredzēts, tomēr pauda pārliecību, ka tas darāms tikai tad, kad tiks pielāgots mācību saturs, metodes un šādām pārmaiņām sagatavoti arī pedagogi.

Komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dukšinskis teica: «Tas, ka šī iecere Ministru kabinetā tika apstiprināta bez diskusijām, bija šokējoši.» Savukārt deputāte Inguna Rībena (JL) aicināja ministrijas ierēdņus pievērsties daudz būtiskākām problēmām izglītības sistēmā.

Deputāti noskaidroja, ka Ministru kabinetā šāda iecere tika atbalstīta pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, lai rastu finansējumu to pedagogu atalgojumam, kuri apmāca piecgadīgos un sešgadīgos bērnus, un saglabātu Pasaules Bankas aizdevumu reformu īstenošanai.

IZM parlamentārais sekretārs Rolands Broks deputātiem apliecināja, ka 2010./2011. mācību gadā sešgadīgajiem bērniem nebūs obligāti jāsāk pamatizglītības apguve. Viņš skaidroja, ka jau pašlaik bērniem ir iespējas skolas gaitas sākt pirms septiņu gadu vecuma sasniegšanas, taču to izvēlas darīt tikai desmitā daļa. «Tagad bērniem apmācība paredzēta no piecu līdz 19 gadu vecumam — kopā tas ir 14 gadi. Savukārt citur Eiropā šis laiks ir īsāks,» pamatojot izmaiņu nepieciešamību, skaidroja Broks.

Ministrija izstrādājusi rīcības plānu, saskaņā ar kuru līdz nākamā gada 1. septembrim tiek veikti sagatavošanas darbi, un pēc tam sāksies programmas izmēģināšana skolās, informēja IZM pārstāvji. Piemēram, Jelgavas pilsētas dome izrādījusi interesi par iespēju programmas aprobēt arī Jelgavas skolās, informēja IZM parlamentārais sekretārs.

Analizējot padomju laikā ieviesto praksi 1. klasē mācīt sešgadīgus bērnus, deputāti secināja, ka no tā atteicās gan politisku iemeslu dēļ, gan tāpēc, ka skolotāji nebija pietiekami sagatavoti, līdz ar to mācību procesā netika pietiekami ievērotas sešgadīgo bērnu vecuma posma īpatnības. 

Tweet