Kā jau ziņots, septembra beigās pēc tikšanās ar Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu Dombrovskis paziņoja, ka valdība veikšot visas nepieciešamās darbības, lai likuma robežās publiskotu ar AS «Parex banka» pārņemšanu saistītos dokumentus.

Pirms mēneša premjera preses sekretāre Līga Krapāne vēl nevarēja sniegt ziņas, vai attiecīgi lēmumprojekti jau sagatavoti, taču kategoriski apgalvoja, ka, «kā jau premjers solīja, viņš to atbalstīs un iniciēs valdībā». Arī vakar Krapāne apliecināja to pašu — pašreizējais premjers savus solījumus turot.

Taču tā neizrādījās patiesība — Valda Dombrovska preses pārstāve nevarēja nosaukt nevienu Ministru prezidenta rīkojumu, rezolūciju vai citu dokumentētu darbību, kas liecinātu, ka Dombrovskis mēneša laikā tiešām būtu sācis īstenot doto solījumu.

Vienīgais, kas paveikts, — 3. novembrī, mēnesi pēc atslepenošanas solījuma, dots mutisks Ministru prezidenta rīkojums izveidot «visu to valdības dokumentu sarakstu, kas «Parex» sakarā tikuši pieņemti un kuri vēl nav deklasificēti».

Toties tagad tiek dots jauns solījums — aizvadītā pusotra mēneša laikā valdības vadītājs spējis noskaidrot, ka «ierosināt dokumentu deklasifikāciju var tikai tā valsts institūcija, kas to klasificējusi», tā ka nu «Ministru prezidents parakstīs rezolūciju konkrētajai valsts institūcijai ar uzdevumu izvērtēt dokumenta deklasificēšanas iespēju un nedēļas laikā iesniegt priekšlikumu par deklasifikāciju vai pamatotu atteikumu, kāpēc deklasifikācija nav iespējama». 

Pagaidām netiek ziņots, kad Valdis Dombrovskis šo rezolūciju varētu parakstīt. Toties viņa preses sekretāre kā nozīmīgu veikumu min to, ka premjers uzdevis Valsts kancelejai apkopot un Ministru kabineta mājaslapā vienuviet publicēt visus jau sen pirms viņa solījuma atslepenotos valdības pieņemtos dokumentus saistībā ar «Parex banku».

«Tā ir tipiska šīs valdības nelaime, kad tiek apsolītas visdažādākās lietas — vienalga, sabiedrībai vai starptautiskajiem aizdevējiem, bet tikai pēc tam tiek noskaidrots, kas īsti ir apsolīts, un vēl pēc tam — domāts, kā solīto varētu īstenot. Vēl lielāka nelaime ne vairs valdībai, bet visai valstij ir tā, ka sabiedrība šādus skaļus solījumus parasti piemirst, bet starptautiskie aizdevēji gan ne,» tā šo situāciju vakar raksturoja kāds «Jaunajam laikam» tuvu stāvošs politologs.

Taču jāpiebilst, ka Dombrovskis turpina iepriekšējā premjera Ivara Godmaņa aizsākto tradīciju solīšanas jomā. «Kad premjers vēlajā 8. novembra vakarā norūpējies iznāca pa Ministru kabineta Zaļās zāles durvīm un ātri paziņoja valdības lēmumu pārņemt «Parex banku», viņš solīja: informācija, kas bija lēmuma pamatā, būs atklāta. Šos savus vārdus viņš nav turējis,» tā trīs mēnešus pēc «Parex» pārņemšanas atgādināja laikraksts «Diena».

Savukārt pats ekspremjers vēlāk solīto nedaudz pārdomāja un oficiāli paziņoja: «Vēlos norādīt, ka laikraksta «Diena» publikācijā izteiktais apgalvojums neatbilst patiesībai. Informācija par valdības lēmumu pārņemt AS «Parex banka», kā arī šā lēmuma pamatojums ir publiski pieejams, varat ar to iepazīties daudzās iepriekšminētā un citu laikrakstu publikācijās, Ministru kabineta, Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā internetā, plašsaziņas līdzekļiem nosūtītajās preses relīzēs u. c.» Atgādināt viņam par dotajiem solījumiem esot nekorekti.

Kā zināms, tikmēr būtiskāko joprojām neatslepenoto «Parex bankas» pārņemšanas dokumentu vidū ir ne tikai pats pārņemšanas līgums (tā sauktais ieguldījuma līgums), bet arī valdības sēdes slēgto daļu protokoli, kas varētu liecināt par notikušo diskusiju «nopietnību» u. c. 

Tweet