Ar samazināto algu strādājošie ierēdņi sāk prasīt lielākus kukuļus

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri pirms pusotra gada vienojušies, ka uzņēmēji vēlas uzņēmējdarbības vidi, kurā ir vienādi spēles noteikumi visiem un nav korupcijas, otrdien Latvijas Korupcijas uztveres indeksa paziņošanas pasākumā sacīja Jaunzeme-Grende.

Lielākais sasniegums, pēc Jaunzemes-Grendes domām, ir tas, ka uzņēmēji nākot un atklāti stāstot par iespējamiem korupcijas gadījumiem. Uzņēmēji sakot, ka vairs negribot maksāt kukuļus, bet gribot maksāt nodokļus jeb, kā tēlaini izteicās Jaunzeme, «mēs gribam ieet dušā un būt beidzot tīri».

Šogad gan esot aktivizējušies uzņēmēju izteikumi par to, ka, krīzei pieaugot, valsts pārvaldes darbinieki, kam samazinātas algas, kukuļos prasot lielākas summas.

Pašreiz valsts ierēdņi kukuļos prasot 15 līdz 20 procentus no valsts iepirkuma līguma summas, bet agrāk prasīti 10 procenti no līguma summas.

Arī Saeimas vēlēšanu tuvošanās liecinot, ka partijas aktivizējušās pildīt savas kases, iespējams, ar negodīgiem paņēmieniem.

Kā galvenās nozares, kurās pastāv korupcija, uzņēmēji minējuši farmācijas, būvniecības, veselības un izglītības nozares. Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe atzina, ka visā pasaulē vislielākā korupcija ir veselības aizsardzības jomā, aizsardzības un būvniecības jomā, jo šajās sfērā apgrozās ļoti lielas naudas summas.

Pagaidām jau norādītie skaitļi gan minēti tikai uzņēmēju sarunās, un Jaunzeme-Grende uzsvēra, ka ir vajadzīgi fakti un pierādījumi, lai nonāktu līdz apsūdzībām.

KNAB priekšnieka vietniece uz jautājumu, vai KNAB rīcībā ir informācija par šādu Jaunzemes-Grendes minēto kukuļu pieaugumu, atbildēja, ka kukuļu summas esot dažādas, tas esot atkarīgs no tā, cik uzņēmēji spējot samaksāt un korupcijas shēmā iesaistīto cilvēku skaita, taču kopumā Strīķe piekrita, ka kukuļu summas varētu svārstīties no 5 līdz 25 procentiem no līguma summas.

Strīķe, turpinot komentēt Jaunzemes-Grendes izteikumus, pastāstīja, ka KNAB praksē ir bijuši gadījumi, kad uzņēmēji KNAB ziņo par korupcijas gadījumiem, taču viņi nav tā aktīvākā sabiedrības daļa, kas ziņo. Tieši otrādi iepriekš atklātie korupcijas gadījumi notikuši ar aktīvu uzņēmēju līdzdarbošanos.

KNAB saprot, ka uzņēmēji pakļaujas koruptīvajai videi, jo vēlas attīstīt savu biznesu, nevis kā primāro mērķi izvirzīt korupcijas apkarošanu, taču, ja viņi tiešām vēlas ko mainīt, būtu tikai loģiski, ka informācija par korupciju kaut anonīmā veidā nonāktu pie KNAB. No parunāšanās šaurā lokā jau nekas būtiski nemainīšoties, piebilda Strīķe.

Ir labi, ja uzņēmēji apzinās, ka korupcija kropļo uzņēmējdarbības vidi un konkurenci, taču Strīķei brīžiem rodoties sajūta, ka uzņēmēji domā tā - «vai nu iznīciniet korupciju, vai paplašiniet iespējas tajā piedalīties».

Aptaujas liecinot, ka liela daļa iedzīvotāju, tostarp uzņēmēju, neuzticas valsts pārvaldei, tāpēc viņi īsti netic, ka no došanās pie korupcijas apkarotājiem būs izmaiņas. Vēl vairāk - uzņēmējiem ir bailes dot norādes uz korupciju, jo viņiem šķiet, ka nākamajā dienā Valsts ieņēmumu dienests sāks pastiprināti tos kontrolēt un neļaus strādāt, reaģējot uz Strīķes teikto, pavēstīja Jaunzeme-Grende.

Jau ziņots, ka jaunajā Korupcijas uztveres indeksā Latvijai ir sliktāks rezultāts nekā pagājušajā gadā un organizācija «Transparency International» norāda, ka tas saasina uzmanību uz korupciju kā dziļās ekonomiskās krīzes cēloni. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar