Klimata izmaiņas Latvijai varētu nākt par labu

Ja mūsdienās valdītu 2080.gadam prognozētie klimata apstākļi, vidēji kļūtu siltāks par 2,5 grādiem pēc Celsija un 27 dalībvalstu blokam ik gadu cīņai pret globālās sasilšanas radītajām sekām nāktos šķirties no 20 līdz 65 miljardiem eiro (no 9,42 līdz 30,61 miljardam latu).

Vislielākos zaudējumus radītu lauksaimniecības sektors, plūdi un piekrastes zonu erozija, kā arī iedzīvotāju pārvietošana un izmaiņas tūrismā.

Tāpat paredzams, ka lauksaimniecības ražošanas apjomi saruktu par 10%, bet plūdi ik gadu ietekmētu 400 000 cilvēku.

Pēc ekspertu prognozēm, vismazākās izmaiņas ES līmenī gaidāmas tūrisma nozarē, lai gan paredzamas ievērojamas reģionālas pārmaiņas.

Pieaugot gaisa temperatūrai Vidusjūras reģionā, vissmagāk ciestu Spānija, Portugāle, Itālija un Grieķija, kur ieņēmumi no zemkopības samazinātos par 25%, bet aizvien sarūkošais tūristu skaits ik gadu radītu piecu miljardu eiro (2,35 miljardu latu) lielus zaudējumus.

Turpretī labāk klātos Centrāleiropai, kurā pētījuma mērķiem iekļauta teritorija, sākot no Īrijas, Lielbritānijas, Francijas un Nīderlandes rietumos līdz Rumānijai un Polijai austrumos. Lai gan reģionu smagi ietekmētu plūdi, šīs valstis gūtu lielākus ieņēmumus no tūrisma.

Savukārt Ziemeļeiropa - Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija un Zviedrija - piedzīvotu pozitīvas pārmaiņas.

«Ziemeļeiropa ir vienīgais reģions, kuram būtu ekonomisks labums, ko galvenokārt nestu labvēlīgāki apstākļi zemkopībai,» kā arī tūristu pieplūdums, kas varētu palielināt IKP par 0,5 līdz 0,7%.

Taču pētījuma autori gan pauž bažas, ka reālajā dzīvē temperatūras pieaugums varētu būt lielāks, nekā prognozēts, radot ievērojamus izdevumus un zaudējumus visā ES.

Tajā arīdzan precizēts, ka pētnieki nav ņēmuši vērā bioloģiskās dažādības zaudēšanu un citas ar ekonomiku nesaistītas sekas. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar